Par jauno Rīgas mēru ievēl "tēvzemieti" Birku

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Jānis Birks

Pirmdienas vēlā vakarā par jauno Rīgas domes vadītāju pašvaldības deputāti ievēlēja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) pārstāvi, vienu no trim līdzšinējiem vicemēriem Jāni Birku. Par Birku šodien nobalsoja 34 deputāti, par otru kandidātu, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas vadītāju Baibu Brigmani (JL) - 22, bet pret abiem kandidātiem - trīs domnieki.

Atbalstu Birkam tika paudusi jaunā valdošā koalīcija, kurā apvienojās TB/LNNK, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kurām kopā pašvaldībā ir 27 deputāti.

Domes kuluāros tiek runāts, ka par Jāni Birku nobalsojuši arī trīs “Jaunā laika” deputāti - Anatolijs Aleksejenko, Ivars Gaters un Imants Rākins, kā arī visi apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Rīgas domes deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Jānis Birks solīja atlikušajos divos šā pašvaldības sasaukuma darbības gados paveikt "visu, kas nav ticis izdarīts". Birks pauda pateicību par viņam izrādīto uzticību balsojumā, ko viņš uzskata par augstu sava darba novērtējumu.

Politiķim neesot paticis, kā Rīgas domē izskatījies pēdējās dienās, kad bijis daudz strīdu. Jaunais domes priekšsēdētājs aicināja deputātus aizmirst savstarpējus apvainojumus un strādāt rīdzinieku labā.

"Rīgas atslēgas būs drošās rokās," sacīja jaunievēlētais pilsētas mērs.

Jānis Birks ir dzimis 1956.gadā. 1980.gadā viņš beidza Rīgas Medicīnas institūtu un ieguva profesiju - ārsts anesteziologs reanimatologs.

No 1980. līdz 1992. gadam Birks strādāja slimnīcā "Gaiļezers", turklāt no 1982. līdz 1985. gadam viņš bija arī anesteziologs reanimatologs Rīgas 1. klīniskajā slimnīcā. Savukārt no 1986. līdz 1991. gadam Birks bija pasniedzējs Rīgas Paula Dauges vārdā nosauktajā 1. medicīnas skolā.

1992. gadā Birks tika iecelts par Baseina slimnīcas jeb pašreizējā Latvijas Jūras medicīnas centra (LJMC) galveno ārstu. 1996. gadā viņš tika iecelts par LJMC direktoru, bet 1997. gadā LJMC akcionāru pilnsapulcē Birku ievēlēja uzņēmuma valdē un iecēla par valdes priekšsēdētāju.

2001. gadā Birks kandidēja Rīgas domes vēlēšanās TB/LNNK sarakstā, no kura arī tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. 2001. gadā politiķi ievēlēja par TB/LNNK frakcijas vadītāju Rīgas domē, kā arī apstiprināja par Rīgas domes prezidija locekli un ievēlēja TB/LNNK valdē.

2003.gadā žurnāls "Klubs" Birku minēja Latvijas 300 miljonāru sarakstā.

2004.gadā Birks kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no TB/LNNK saraksta, taču netika ievēlēts. Togad apvienības dome Birku pirmo reizi izvirzīja par partijas kandidātu Rīgas mēra amatam.

2005.gadā politiķis atkal kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no TB/LNNK saraksta, tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja vietnieku. 2005.gadā Birks tika iecelts par Rīgas brīvostas valdes locekli.

2006.gadā politiķis tika ievēlēts par apvienības TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieku.

Jau ziņots, ka Rīgas domes ārkārtas sēdē deputāti šodien slēgtā balsojumā nolēma atstādināt no amata Rīgas mēru Aivaru Aksenoku (JL). Aizklātajā balsojumā par Aksenoka atcelšanu nobalsoja 33 deputāti, bet pārējie domnieki balsojumā nepiedalījās. Pavisam domes sēdē bija reģistrējušies 58 deputāti.

Balsojumā pret Aivaru Aksenoku esot piedalījušies arī divi apvienības "Dzimtene" deputāti - Ivans Ivanovs un Igors Zujevs, to šovakar apstiprināja apvienības "Dzimtene" līdzpriekšsēdētājs Juris Žuravļovs.

"Viņi acīmredzot rīkojās pēc [Alfrēda] Rubika norādījumiem," sacīja Žuravļovs. Rīgas domes "Dzimtenes" frakciju veido apvienības "Dzimtene" un Latvijas Sociālistiskās partijas deputāti.

Pēc Aivara Aksenoka atstādināšanas no amata par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju sākotnēji iecelts vicemērs Andris Ārgalis (TP). Par viņa iecelšanu balsoja 32 deputāti, pret nebalsoja neviens, septiņi domnieki balsojumā atturējās.

Aivars Aksenoks pēc balsojuma atzina, ka sajūtas ir ļoti nepatīkamas, ir liela netaisnības izjūta. Tas ir solis, lai iznīcinātu ne tikai "Jauno laiku", bet jebkuru godīgu domi un solis vispār demokrātijas mazināšanā mūsu valstī. Aksenoks norādīja, ka līdz vakarā paredzētajai ārkārtas sēdei notiks frakcijas sēde, kurā partija lems par tālākajiem taktiskajiem soļiem.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) deputāti šodien debatēs pirms balsojuma pauda atbalstu Aksenokam un aicināja balsot pret viņa atbrīvošanu no amata.

JL Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks citēja iedzīvotāju vēstules, kurās pausts atbalsts Aksenokam kā domes priekšsēdētājam. Pulks atkārtoti pauda viedokli, ka vēlme atbrīvot no amata Aksenoku saistīta ar JL balsojumu pret koncertzāles uz AB dambja būvniecības ieceri.

"Mums jau neļāva balsot par koncertzāli. JL ierosināja šo jautājumu atlikt uz nedēļu, bet tas netika ņemts vērā," sacīja Pulks.

Partijas "Dzimtene" Rīgas domes frakcijas deputāte Aina Žuravļova savā runā paziņoja, ka balsojumā par Aksenoka atcelšanu nepiedalīsies. Viņa pašlaik domē notiekošo uzskata par galma apvērsumu, kura organizētājiem pietrūkst savu spēku un tādēļ sākusies aizklāta vairāksolīšana.

Savukārt viņas partijas biedrs un vīrs Sergejs Žuravļovs izrādīja neizpratni, kāpēc līdz šim vēl nav ieviests likums, kas izbeigtu deputātu staigāšanu no vienas frakcijas uz otru. Viņaprāt, vairākas labējās partijas grib sabāzt naudu kabatās.

Savukārt JL deputāts Imants Rākins norādīja, ka Aksenoks ir komandas cilvēks un veicina sporta attīstību.

Tā dēvētās jaunās koalīcijas deputāti debatēs nepiedalījās un neargumentēja nepieciešamību atcelt Aksenoku no mēra amata.

Kā ziņots, pieprasījumu par Aksenoka demisiju 6.februārī iesniedza 27 Tautas partijas (TP), "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas (LPP) un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Rīgas domes deputāti.

Šo četru partiju Rīgas domes frakciju deputāti 6. februārī parakstīja pašvaldības jaunās koalīcijas līgumu. Koalīcijas līgumam individuāli aicināti pievienoties arī citu frakciju deputāti.

Koalīcija domes priekšsēdētāja amatam izvirzīja TB/LNNK Rīgas domes frakcijas vadītāju, vicemēru Jāni Birku.

Arī partijas "Saskaņas centrs" (SC) Rīgas domes frakcija šodien nolēma atbalstīt Aksenoka atbrīvošanu no amata.

Savukārt visi 14 partijas "Jaunais laiks" (JL) Rīgas domes frakcijas deputāti pagājušajā nedēļā parakstīja apņemšanos nepiedalīties balsojumā par Aksenoka atcelšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) Rīgas domes frakcija iepriekš izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Aksenoka nomaiņu domes priekšsēdētāja amatā, jo "par neefektīvu domes darbu ir atbildīga visa valdošā koalīcija".

Likuma "Par pašvaldībām" 65. pants noteic, ka vietējās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju, aizklāti balsojot, var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz trešā daļa domes (padomes) deputātu.

Priekšsēdētājs ir atbrīvots no amata, ja par to nobalso vairāk nekā puse no ievēlēto domes (padomes) deputātu kopskaita, kas Rīgas domes gadījumā ir vismaz 31 deputāts.

TP Rīgas domē ir deviņas deputātu vietas. TP frakcijai pievienojusies bijusī LSDSP biedre Baiba Rozentāle, kas stājās mandātu nolikušā Māra Tralmaka (LSDSP) vietā.

LPP ir septiņi deputāti, TB/LNNK - seši deputāti, bet LSDSP - pieci deputāti.

JL Rīgas domē pārstāv 14 deputāti, PCTVL - deviņi, apvienību "Dzimtene" un Latvijas Sociālistisko partiju - seši, bet SC - četri deputāti.

Uz augšu