Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijas Avīzes» lasītāji Limbažu rajonā jautā, kā no viena zemes gabala atdalīt daļu pārdošanai. Izdzirdējuši par blēdībām ar īpašumu pārdošanu, cita starpā taujā, kā pārdot, lai pircēji neapšmauktu?
Lai varētu rīkoties ar īpašumu, tam jābūt ierakstītam zemesgrāmatā. Pārdot, ieķīlāt, dāvināt, mainīt vai sadalīt īpašumu var tikai īpašnieks.
Ar pašvaldības atļauju
Lai vienu lielāku īpašumu sadalītu divos mazākos, no atdalīšanai paredzētās daļas jāizveido jauns atsevišķs īpašums, kurš jāieraksta zemesgrāmatā.
Pašvaldībā jānoskaidro, vai pašvaldības teritorijas plānojumā* tā teritorija, kurā atrodas šis nekustamais īpašums, vispār ir paredzēta parcelācijai jeb sadalīšanai mazākos zemes gabalos.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ilze Kjahjare skaidro: ja pašvaldībai ir teritorijas plānojums, tad ir arī noteikta kārtība, kā sadala vai apvieno zemi. Tāpat jābūt noteiktai vismazākajai platībai, kādā drīkst sadalīt zemi.
Ja pašvaldības teritorijas plānojuma nav, zemes sadalīšanai tik un tā vajag vietējās pašvaldības piekrišanu. Valsts zemes dienesta Juridiskā departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte stāsta, ka pašvaldībai ir tiesības paredzēt arī citu zemes īpašuma sadalīšanas kārtību.
Ja vienu zemes gabalu īpašnieks nolēmis sadalīt uz pusēm vai citādās divās daļās un ja īpašnieks nemaina zemes lietošanas mērķi, sarežģījumu nevarētu būt.
Ja pašvaldība piekrīt sadalīšanai, tad jāpasūta sadalāmo zemes robežu plāni. Pasūtīt var jebkurā mērniecības privātuzņēmumā. No jauna veidojamo zemes īpašumu robežu plānus mērnieks iesniegs Valsts zemes dienestā, kur tos reģistrēs Nekustamā īpašuma valsts kadastrā. Pēc tam atdalītais zemes gabals īpašniekam jāreģistrē zemesgrāmatā.
Bieži viena zemes gabala sadalīšana vairākos mazākos notiek vienā nolūkā – apbūvēt. Ja sadalot īpašnieks grib mainīt zemes lietošanas mērķi, piemēram, lauksaimnieciski izmantojamu zemi pārvērst par apbūves zemi, pašvaldībās prasa sadalīšanai paredzētā zemes īpašuma detaļplānojumu.
Arī par detaļplānojuma sagatavošanu jābūt pašvaldības lēmumam. Ievērojot detaļplānojuma noteikumus, būs jāuzmēra atdalāmā zemes gabala robežas un jāsagatavo zemes robežu plāni.
No pašvaldības jādabū lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu un adreses noteikšanu, jaunais īpašums jāreģistrē Valsts zemes dienestā – Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un jānosaka kadastrālā vērtība. Zemesgrāmatu nodaļā jāizņem viena vai vairāku no jauna izveidoto zemes gabalu zemesgrāmatas apliecība. Tikai pēc tam īpašnieks var domāt par pārdošanu.
Citi iespējamie šķēršļi
Valsts īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, piemēram, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas daļēji aptver Limbažu, Valmieras un Valkas rajonu, atdalāmās zemes platības lielums atkarīgs no atrašanās vietas.
Lauku apvidus zemēs, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, no jauna veidojamie zemes īpašumi nedrīkst būt mazāki par trim hektāriem. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktors Valērijs Seilis skaidro, ka trīs hektāru ierobežojums attiecas arī uz piecu kilometru platu lauku zemju joslu Rīgas līča piekrastē.
Dabas liegumu «Randu pļavas» un «Vidzemes akmeņainā jūrmala» teritorijā, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, no jauna veidojamie zemes īpašumi nedrīkst būt mazāki par 10 hektāriem. Citur Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā šo ierobežojumu var nebūt un zemi var sadalīt.
Izdevumi
Zemes robežu uzmērīšana mērniecības uzņēmumos maksā dažādi. Cenrādis atkarīgs no uzmērāmā īpašuma situācijas dabā, uzmērāmo robežpunktu skaita, ēku un būvju skaita uzmērāmajā zemes gabalā.
Piemēram, no 10 hektāru neapbūvēta zemes gabala atdalot vienu hektāru, zemes robežu uzmērīšana atdalāmajam zemes gabalam un plānu izgatavošana gan atdalāmajam un gan atlikušajam zemes gabalam mērniecības uzņēmumā «Metrum» var maksāt no 200 līdz 250 latiem. Pasūtījumu uzņēmumā izpilda apmēram divu mēnešu laikā.
Valsts mērniecības uzņēmuma «Latvijas valsts mērnieks» pārstāve Elita Baklāne domā, ka jārēķinās ar izdevumiem, sākot no 150 latiem. Ja jāierīko jauni atbalsta punkti vai ir citi apstākļi, kas sarežģī pasūtījumu, tad izdevumi var pieaugt par 50 līdz 100 latiem. Klāt jārēķina pievienotās vērtības nodoklis.
Valsts zemes dienestā zemes īpašniekam jāprasa izziņa par kadastrālo novērtējumu no jauna izveidotajam zemes gabalam. To var dabūt piecu darba dienu laikā. No 2006. gada 2. marta ir spēkā jaunais Valsts zemes dienesta pakalpojumu cenrādis. Izziņa par kadastrālo novērtējumu maksā 4,20 latus.
Par detaļplānojumu parasti jāmaksā īpašniekam, kurš vēlas sadalīt zemi. Detaļplānojumus tāpat pasūta privātfirmās. Ja pašvaldībā prasa detaļplānojumu, jārēķinās, ka tas var maksāt tūkstošus. Cenas nosaka atkarībā no pasūtījuma sarežģītības.
Kā pārdot
Pirkuma līgumu var uzrakstīt pašrocīgi vai pie zvērināta notāra. Bet zvērināts notārs neatbild par pirkuma līguma saturu, ja apliecina tikai pircēja un pārdevēja parakstus.
Jāatceras, ka pārdodot, piemēram, mežu vai zemi, kurā ir grants, dolomīta vai citu derīgo izrakteņu iegulas, pirkuma līgumā noteikti jāparedz, ka tas stājas spēkā tikai pēc īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pircēja vārda. Diemžēl daudzi pārdevēji smagi iekrīt. Līgumu noslēdz, naudu saņem, bet pēc kāda laika saņem paziņojumu par nenomaksātu nekustamā īpašuma nodokli. Pircējs mežu nocirtis, grants iegulas izgrābis. Bet nav ierakstījis īpašumu zemesgrāmatā. Īpašnieks ir tikai tas, kurš par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
Visdrošākais veids pircējam un pārdevējam, ejot pie zvērināta notāra, – notariālais akts. Prasot notariālo aktu, zvērināts notārs:
- savāc darījumam nepieciešamos dokumentus;
- kārto visas darījuma lietas, cita starpā, balstoties uz pirkuma līgumu, uzraksta nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai;
- atbild par sekmīgu darījuma iznākumu.
Naudas lietas
Zvērināta notāre Sandra Jakušenoka uzskata, ka pārdevējam un pircējam visdrošākais ir zvērināta notāra klienta naudas glabājuma konts. Zvērināta notāra klātbūtnē citu noteikumu starpā pirkuma līgumā ieraksta, ka pircējs maksā naudu pārdevējam, izmantojot klienta naudas glabājuma kontu, kas atvērts uz zvērināta notāra vārda.