Hipo Fondu finanšu tirgus apskats

Eiro zonas pārstāvji meklē izeju no situācijas Grieķijā

Grieķija turpina būt visas pasaules investoru uzmanības centrā. Valsts, kas izjūt nopietnas problēmas ar tās parādsaistību refinansēšanu, pagājušajā nedēļā saņēma diezgan neskaidrus atbalsta solījumus no citām Eiropas Savienības valstīm. ES valstu līderi nevēlas paskaidrot, kādu formu varētu pieņemt viņu solītais atbalsts  Grieķijai. Iemesls tam – jebkurš atbalsts Grieķijai, kas nozīmētu izdevumus tās glābējiem, būtu ne tikai pretrunā ar eiro zonas dibināšanas dokumentiem, bet arī ārkārtīgi nepopulārs tajās valstīs, kas sniegs šādu palīdzību. Pie tam ir nopietni iemesli uzskatīt, ka Grieķija ir pati vainīga šajā situācijā – tās iepriekšējās valdības ne tikai palielināja valsts izdevumus līdz  acīmredzami neilgtspējīgiem līmeņiem, bet arī apzināti maldināja investorus, savus iedzīvotājus un Eiropas monetārās savienības institūcijas par tās parāda un budžeta deficīta  līmeņiem. Šķiet, Grieķijas amatpersonas ir burtiski uztvērušas pazīstamo teicienu par to, ka pastāv meli, bezkaunīgi meli  un statistika – iepriekšējos gados makroekonomiskās statistikas viltošana  Grieķijai kļuva par īstu industriju. Jau pirms dažiem mēnešiem parādījās informācija par to, ka budžeta deficīts Grieķijā patiesībā ir lielāks, nekā to rāda oficiālā statistika – Grieķijas statistikas dienests mākslīgi samazināja  deficītu, ignorējot dažus izdevumu posteņus. Tikko parādījās informācija, ka kāds Grieķijas Veselības ministrijas ierēdnis Grieķijas budžeta deficīta rādītājus bija samazinājis par summu, kas ekvivalenta 1% no IKP. Ierēdnis neņēma vērā valsts slimnīcu parādus   piegādātājiem, tādējādi izpildot Veselības ministrijas vadītāja uzdevumu. Visbeidzot, parādījās informācija par swap (mijmaiņas) darījumu, kas tika organizēts 2001. gadā ar investīciju bankas Goldman Sachs palīdzību ar mērķi slēpt daļu no Grieķijas ārējā parāda, lai kvalificētos Māstrihtas kritērijiem un iestātos eiro zonā. Informācija par to izraisīja sašutumu gan Eiropas monetārās savienības iestādēs, gan starp ES attīstīto valstu iedzīvotājiem. Aptauju rezultāti liecina, ka vairums Vācijas iedzīvotāju ir par to, lai Grieķijā atstātu eiro zonu, un  divas trešdaļas iestājās  pret jebkura  veida kredītu piešķiršanu Grieķijai. Vācijas valdošās partijas parlamenta frakcijas vadītājs Mihaels Fukss (Michael Fuchs) pateica, ka viņš nevarot paskaidrot cilvēkiem, kas saņem bezdarba pabalstu, kāpēc viņi nesaņems ne centa vairāk laikā, kad Grieķijas iedzīvotāji  aiziet pensijā 63 gados (Vācijā pensijas vecums iestājas no 67 gadiem).

Tāds ir politiskais fons, uz kura eiro zonas valstīm jālemj, kā palīdzēt Grieķijai un ko darīt ar Grieķiju gadījumā, ja tā tomēr nespēs kārtot savas saistības.  Laika, lai to izlemtu, paliek diezgan maz – 20. aprīlī un 19. maijā Grieķijai nepieciešams refinansēt divas lielas parāda vērtspapīru emisijas. 20. aprīlī beigsies termiņš 5-gadīgiem vērtspapīriem ar kupona likmi 3,1% uz summu 8,2 miljardi eiro, bet 19. maijā – 10- gadīgiem vērtspapīriem ar 6% kupona likmi uz summu 8,5 miljardi. Pašreiz Grieķijas valsts kases rīcībā ir 7 miljardi eiro, bet kopumā Grieķijai šogad ir nepieciešams aizņemties 53,2 miljardus eiro. Kopumā Grieķijas valsts parāda termiņš ir diezgan garš – 82, 6% no kopējā parāda summas veido vidēja un ilgtermiņa vērtspapīri; vidējais svērtais laiks līdz dzēšanai ir 7,8 gadi, bet nākamajos 5 gados nepieciešams refinansēt 55% no visas parāda summas. Tomēr Grieķijai ir vitāli nepieciešama nauda kārtējo parāda daļu dzēšanai. Pēdējās Grieķijas valsts parāda izsoles parādīja, ka tā joprojām var dabūt finansējumu, bet – ar ļoti augstām likmēm (pēdējā reizē piecenojums 5-gadīgajām obligācijām bija 350 bāzes punkti). Grieķija pašreiz varētu piesaistīt naudu tikai ar ļoti augstu procentu likmi, un laiks situācijas uzlabošanai ir palicis pavisam nedaudz.  

11. februārī Eiropas Savienības valstu vadītāji apņēmās atbalstīt Grieķiju. Tas nomierināja  tirgu un ļāva pieaugt  eiro zonas perifērijas valstu obligāciju cenām. Grieķijas 10-gadīgo obligāciju spreds pret Vācijas etalonu samazinājās līdz 300 bāzes punktiem. Taču atvieglojums bija īslaicīgs – pēc dažām dienām Vācijas un Somijas finanšu ministri precizēja, ka vienīgais veids, kā šīs valstis var palīdzēt Grieķijai – piespiest Grieķiju pēc iespējas ātrāk samazināt valsts izdevumus. Somijas finanšu ministrs Katainens (Jyrki Katainen) pateica, ka vienīgā valsts, kas ir spējīga palīdzēt Grieķijai  ir pati Grieķija. Bet Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs (Anders Borg) paziņoja, ka Zviedrija piedalīsies Grieķijas glābšanā tikai tad, ja tajā piedalīsies arī SVF.  Kopumā Eiropas Savienības valstu līderi atteicās sniegt Grieķijai jebkāda veida garantijas, vai izveidot Grieķijas glābšanas fondu, vai pārdot kopīgās eiro zonas obligācijas. Tā vietā eiro zonas valstis aicināja Grieķiju 30 dienu laikā izdarīt konkrētus soļus, kas parādītu, ka Grieķijas plāni samazināt budžeta deficītu šogad nav tukša skaņa. 

Grieķija ir apņēmusies gada laikā samazināt budžeta deficītu par četriem procentu punktiem – no pašreizējiem 12,7% līdz 8,7%. Spriežot pēc citu valstu pieredzes līdzīgā situācijā, kā arī pēc tā, ka Grieķijas iedzīvotāji jau gatavojas liela mēroga streikiem pret algu samazināšanu, tik īsā laikā reāli samazināt izdevumus un vismaz daļēji līdzsvarot budžetu nebūs iespējams. Eiro zonas valstu pārstāvji cer, ka Grieķija varēs atjaunot uzticību sev starptautiskajos tirgos un tomēr spēs piesaistīt naudu finanšu tirgos. Kas notiks, ja Grieķija tomēr nespēs to izdarīt, nav skaidrs. Šajā gadījumā vai nu Grieķija bankrotēs, vai nu ES tomēr būs spiesta izsniegt tai  kredītu tādā vai citādā veidā. Abi varianti nozīmē, ka eiro zonas kopējais finanšu stāvoklis  pasliktināsies. Ja Grieķija bankrotēs, tas lielus zaudējumus nesīs arī bankām un citām finanšu iestādēm, kuru īpašumā ir Grieķijas valsts vērtspapīri. Iespējams, tas izraisīs jaunu banku krīzes vilni. Ja tomēr Grieķiju glābs  par citu valstu līdzekļiem, tad tas nozīmēs, ka pie noteiktiem apstākļiem Vācijai un Francijai, kā arī citām eiro zonas valstīm ar stabilu finanšu sistēmu būs jāuzņemas vājāko valstu saistības – kas noteikti pasliktinās šo valstu obligāciju novērtējumus. 

IKP rādītāji liecina, ka pieaugums eiro zonā apstājas

12. februārī tika publicēts eiro zonas IKP 2009. gada 4. ceturkšņa pieauguma  rādītājs. Kopumā eiro zonas IKP oktobrī- decembrī pieauga par 0,1%, bet salīdzinājumā ar 2008. gada pēdējo ceturksni – samazinājās par 2,1%. Vidēji 2009. gadā IKP ir bijis par 4% mazāks nekā 2008. gadā. Kopumā ES rādītāji bija visai līdzīgi – salīdzinājumā ar 2008. gada 4. ceturksni – samazinājums par 2,3%, ar 2009. gada 3.ceturksni – pieaugums par 0,1%. Pie tam lielākajā eiro zonas ekonomikā – Vācijā – IKP ceturkšņa laikā praktiski neizmainījās, Francijā pieauga par 0,6%, Spānijā un Itālijā  samazinājās attiecīgi par 0,1% un 0,2%. IKP samazinājums bija reģistrēts arī Īrijā, Grieķijā un Kiprā; Portugāle IKP neizmainījās, bet Austrijā un Nīderlandē – pieauga.  

Tajā pašā laikā arī vairāk par sagaidāmo nokrita rūpnieciskā izlaide decembrī – pret iepriekšējo gada attiecīgo periodu eiro zonas rūpniecības izlaide samazinājās par 5% (prognozēja šī rādītāja samazinājumu par 1,5%).  Decembrī pret iepriekšējo mēnesi rūpnieciskā izlaide samazinājās par 1,7% (tajā skaitā par 2,4% samazinājās starppatēriņa preču izlaide un par 1,6% samazinājās kapitālā preču izlaide). Decembra rādītājs bija daudz sliktāks par novembra rādītāju, kad rūpniecības izlaide eiro zonā palielinājās par 1,4%. 

Diezgan vājie eiro zonas IKP rādītāji liecina, ka ekonomiskās atlabšanas tempi vienotās valūtas telpā samazinās. Pēc sākotnējā pozitīvā impulsa Eiropas valstīm tomēr neizdevās nodrošināt privātā patēriņa pieaugumu. Tas paliek vājš, un līdz ar to vāji ir arī ekonomiskā pieauguma tempi eiro zonā. Pašreizējās problēmas ar eiro zonas valstu parādu var potenciāli  apgrūtināt arī turpmāko fiskālās stimulēšanas programmu izpildi. Eiro zona varētu atkal noslīdēt recesijā. No otras puses, eiro kursa samazināšana Grieķijas problēmu dēļ var sniegt atbalstu eiro zonas eksportētājiem.