Daugavas ūdensceļa izveidošana varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro, prognozē AS "Latvijas kuģniecība" padomes loceklis un AS "Enerģētika un ūdens transports" valdes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.
Pumpurs: Daugavas ūdensceļa izveidošana izmaksātu divus miljardus eiro (70)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Ar to pietiek, par to liecina aprēķini," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Pumpurs, uzsverot, ka "par 90 miljardiem var runāt cilvēks, kurš pats neko nav nopelnījis un neko nesaprot no finansēm".
Kā ziņots, AS "Ūdens enerģētikas un transporta sistēma "Rīga-Hersona-Astrahaņa"" kopā ar aktieri Rolandu Zagorski un 3.ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli aģitē pensionārus ieguldīt naudu Daugavas padziļināšanas projektā, kas izmaksās 90 miljardus eiro (63 miljardus latu) un veidos savienojumu ar Dņepru. Kā iepriekš ziņoja "TV3" raidījums "Nekā personīga", projekta vadībā ir bijušais apsardzes darbinieks Valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā.
Kā skaidro Štamers, iecere ir ar kanāliem savienot Daugavu ar Dņepru un Volgu. Tad Ķīnas, Kazahstānas un Ukrainas preces ar tankkuģiem peldēs pa šīm upēm rietumu virzienā. Autori piedāvā arī aptuveno projekta tāmi - 90 miljardi eiro. Tā nebūšot nekāda problēma, jo naudu aizdos Eiropas un Ķīnas bankas, turklāt lielāko daļu ziedošot Eiropas Savienība - 65%.
Tomēr Pumpura vadītā kompānija, kas pieder ekspremjeram Mārim Gailim, "Rīgas kuģniecības" līdzīpašniekam Vasilijam Meļņikam, "Lido" saimniekam Gunāram Ķirsonam, būvniekam Guntim Rāvim, pārtikas rūpniecības uzņēmējam Atim Sausnītim un citiem sabiedrībā pazīstamiem uzņēmējiem, Daugavas savienošanu ar Dņepru un Volgu uzskata par lieku.
"Mums pilnīgi pietiks ar Baltkrieviju. Šī valsts strauji attīstās, viņi varēs savas preces pa taisno aizgādāt līdz Baltijas jūrai un tālāk," intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Pumpurs. Viņš arī uzsver, ka Baltkrievijai un Krievijai patlaban trūkst elektroenerģijas, tāpēc baltkrievi tagad domā par hidroelektrostaciju būvi, un viņi uz Daugavas tādas gatavojas celt trīs vai četras. "Tad ūdens līmenis, gribi vai negribi, mainīsies arī Latvijas teritorijā."
Pumpurs norāda, ka vēlas, lai Satiksmes ministrija atbalstītu starpvalstu sarunas ar Baltkrieviju, lai tā noorganizē darba grupu šīm sarunām par sadarbību un kopīgu ūdensceļu un loģistikas sistēmas izveidi. "Tas nesīs pozitīvu ietekmi mums visiem," uzskata Pumpurs, uzsverot, ka "dabai nekas netiks nodarīts".
"Vides ministrija patlaban bļauj par Daugavas lokiem, kurus šis projekts iznīcinātu, bet mēs sakām - šie loki tiks nostiprināti, kuģošanas ceļš tiks norobežots, līdz ar to upes īpatnības saglabās," skaidro Pumpurs. "Darīsim visu, lai nekur nebūtu stāvošs, smirdošs ūdens."
Pumpurs uzsver, ka ūdensceļš ir "reizes 60 lētāks par autotransportu, piecas reizes lētāks par dzelzceļu".
"Tik emocionāli piepildītu vietu kā Staburags un Pērses ūdenskritums vairs nebūs. Domāju, ka, realizējot šo projektu, ir pat iespējams atjaunot Staburagu. Taču grūti pateikt, vai tas būs ekonomiski izdevīgi, jo ir pagājuši vairāki gadu desmiti kopš Pļaviņu hidroelektrostacijas celšanas, tāpēc nevar zināt, kā Staburags tagad izskatās, tik ilgi bijis zem ūdens," intervijā laikrakstam sacīja Pumpurs.
Tomēr vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) abu akciju sabiedrību ieceres sauc par katastrofu. "Es uzskatu, ka šāda projekta realizācija Latvijas teritorijā nav teorētiski iespējama, kaut vai pieņemot, ka plāno būvēt trīs hidroelektrostacijas. Lai pārvietotos, ir jābagarē Daugava," norāda Vējonis.
Ministrs arī noliedza, ka šo projektu finansēt varētu Eiropas Savienība.