Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/18/10916242t1h4871.jpg)
Poligrāfijas uzņēmumiem šis ir pēdējais laiks pieņemt lēmumu, uz ko uzņēmums konkrēti specializēsies, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" saka "Poligrāfijas grupas Mūkusala" (PGM) valdes priekšsēdētājs, Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas (LPUA) valdes priekšsēdētājs un "Dienas Mediju" valdes loceklis Visvaldis Trokša.
Trokša atzīst, ka poligrāfijas nozarē problēma ir tā, ka lielākā daļa tipogrāfiju piedāvā visu iespējamo poligrāfijas produktu drukāšanu.
"Tas nozīmē lielas investīcijas iekārtās, kas vēlāk netiek pilnībā izmantotas. Ja kāda iekārta izmanto, piemēram, tikai 8% no savām jaudām, tā rada papildu izmaksas, nemaz nerunājot par ienākumiem," atzīst Trokša.
Lai gan LPUA vadītājs norāda, ka brīvu tirgus nišu poligrāfijas jomā nav, viņš atzīst, ka vēl ir iespējas attīstīt "heat-set" tehnoloģijas drukas iekārtas, kurās drukā žurnālus, jo Latvijā šobrīd tikai divās tipogrāfijas iespējams drukāt žurnālus lielās tirāžās – "Rene Print" un PGM.
Trokša atzīst, ka daļa Latvijā izdoto žurnālu joprojām tiek drukāta Lietuvā un Igaunijā. "Tas nav kvalitātes dēļ, tas saistīts ar to, kā tirgi ir attīstījušies un kādas ir eksporta un importa iespējas. Tas saistīts arī ar ražošanas jaudām. Vislielākās žurnālu drukāšanas ražošanas jaudas ir Igaunijā. Līdzīgi ražošanas apjomi ir Lietuvā, un mēs atpaliekam gandrīz uz pusi vai pat nedaudz vairāk. Lietuva un Igaunija arī ir eksportspējīgākas nekā Latvija," norāda Trokša.
Kā ziņots, pagājušā gada laikā eksports poligrāfijas nozarē kopumā ir pieaudzis līdz 39%, "Nozare.lv" atzina Trokša.
Trokša informē, ka tas ir aptuveni 9% kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un galvenie eksporta produkti ir grāmatas, žurnāli un iepakojums.
"Arī šogad eksporta apjomi turpinās pieaugt, jo īpašas izaugsmes iespējas Latvijas tirgū neredzu," norāda Trokša.
"2008.gadā poligrāfijas nozares apgrozījums pieauga par aptuveni 7% un sasniedza no 105 līdz 110 miljoniem latu, savukārt pērn provizoriski poligrāfijas nozares kritums varētu būt līdz 30%," pauž Trokša.
Asociācijas vadītājs norāda, ka ir uzņēmumi, kuri ir centušies samazinājumu kompensēt ar eksportu, un ir arī tādi, kuriem nemaz nav krituma, piemēram, "Livonia Print". "Tas gan skaidrojams ar to, ka šis uzņēmums visu laiku ir strādājis, orientējoties uz eksportu. Uzņēmums eksportē vairāk nekā 98% produkcijas. Arī tipogrāfija "Indriķis", kuras otrs nosaukums ir "United Press", orientējas uz eksportu - konkrēti uz Norvēģijas tirgu, un tai ieņēmumi pret 2008.gadu nav kritušies, pat ir veicies nedaudz labāk," atzīst Trokša.
Tomēr lielākā daļa poligrāfijas uzņēmumu piedzīvojuši kritumu.
Kopumā Latvijā ir reģistrēti 150 uzņēmumi, kuri kā pamatdarbību norādījuši poligrāfijas pakalpojumu sniegšanu, taču aktīva ir aptuveni puse.
"Šobrīd aktīvākie un redzamākie ir "Livonia Print", "Jelgavas tipogrāfija", "Liepājas papīrs", "PGM", "TipoPrint", "Indriķis", "S&G", "Talsu tipogrāfija"," stāsta Trokša.
Pilnu intervijas tekstu var lasīt biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".