Ar Robertu Tenzinu Tūrmanu, Kolumbijas universitātes budisma pētniecības profesoru, Ņujorkas Tibetas nama dibinātāju un aktrises Umas Karunas Tūrmanes tēvu viņa lauku mājā Vudstokā sarunājas Arnis Rītups.
Kvantu vilnis bez deguna
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Budisma straujā ekspansija Rietumu pasaulē maz atšķiras no tā ne tik straujās – bet laiks, kā zināms, tad ritēja lēnāk – izplatības Āzijā un izzušanas Indijā. Lai cik pliekanišobrīd izklausās “Kalifornijas budisms”vai “Ņujorkas budistu skola”, lielajā vēstures vai samsāras ratā tam varētu būt tikpat liels sakars ar Budu Šakjamūni kā budisma variācijām Birmā vai Kalmiku autonomajā apgabalā. Protams, pasaules virsotnes, Tibetas apdzīvotāji jau daudzus gadsimtus ir pārliecināti, ka īstā buddhadharma, īstenā izpratne par Budas mācību un ceļu ir visīstākajā veidā saglabājusies tieši tur. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši Tibetā savas garīgās saknes atrada intelektuāli attīstīti jaunieši, kuri, vīlušies Rietumu materiālismā un kristietībā saskatītajā divkosībā un liekulībā, vismaz kopš 20. gadsimta vidus tieši tur meklēja neizsīkstošās patiesības straumes, kuras plūst no mūžības uz mūžību, un neapmierinājās ar ziloņdieva Ganešas, zilganā Krišnas un hašiša dāvāto garīgo piepildījumu. Viens no konsekventākajiem intelektuālu ambīciju bagātinātiem meklētājiem bija Roberts Tūrmans (1941), pirmais rietumnieks, kuru gelukpa skolas mūka kārtā ordinēja Viņa Svētība Dalailama. Tas nekas, ka viņš ātri vien pameta mūka tērpu un dzīvi, iemīlēja LSD tēva Timotija Līrija pirmo sievu, aristokrātiskas izcelsmes 50. gados populāru zviedru modeli Nenu fon Šlēbrugu, dzemdināja piecus bērnus (Taja, Gandens, Dečens, Mipams un Uma Karuna, viņa slavenā meita Uma Karuna nesen piepildīja Kventina Tarantīno bērnišķīgi sadomazohistiskās fantāzijas filmā "Kill Bill"). Nekas vairs nevar atcelt to, ka Roberts, nu jau arī Tenzins, Tūrmans ir pirmais amerikānis, kurš kļuvis par tibetiešu mūku. Tāpat kā nekas nevar atcelt to, ka viņš kopā ar kolēģi Ričardu Gīru 1987. gadā Ņujorkā dibinājis Tibetas namu, kura prezidents ir pats Tūrmans un kura funkcijās ietilpst Tibetas garīgā mantojuma saglabāšana un Tibetas neatkarības idejas popularizēšana ASV un pasaulē. Viņš sevi sauc par XIV Dalailamas tuvu personīgo draugu un jau vairāk nekā desmit gadus aizņem vienu no prestižākajām un labāk apmaksātajām budisma profesora katedrām – Kolumbijas universitātes Ņujorkā Džeja Congkhapas vārdā nosaukto indotibetas budisma pētniecības katedru. Pēdējā laikā gan viņš ir aizrāvies ar budismu popularizējošas garīgas literatūras (piem., Iekšējā revolūcija) ražošanu, taču savulaik viņa veikums bija arī visnotaļ cienījams sējums Centrālā Tibetas filozofija, kas veltīts tibetiešu “Akvīnas Tomam”, visa iepriekšējā mācības materiāla lielākajam sistematizētājam Congkhapam, kurš rosījās 14. un 15. gadsimtā. Turklāt Roberta Tenzina Tūrmana lauku mājās Vudstokā ir atrodama lielākā tibetiešu manuskriptu krātuve Savienotajās Valstīs. Tā pie viņa nonākusi kopā ar vēlējumu, lai viņa vadībā viss tibetiešu budistu kanons, kas kopumā ar grūtībām satilptu 500 apjomīgos sējumos, tiktu iztulkots angļu valodā. Šajās mājās viņš atpūšas kopā ar sievu Nenu un diviem suņiem, turpat netālu mājo arī viņa mīļotā meita Uma. Viņa paša lēnām un haotiski uzceltā māja ir pilna ne tikai ar tibetiešu rokrakstiem, bet arī ar neaprakstāmu daudzumu dažādu tibetisku nieku. Mūsu sarunas laikā viņa sieva, kura galvenokārt laiku pavadīja, meklējot savu somu, izteica noteiktu un nepārsūdzamu pārliecību, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Savkārt pats šīs sarunas varonis atvadoties pavisam vienkārši un tieši teica: “Uz redzēšanos nākamajā dzīvē.” Vai neredzēšanos, nodomāju es. A.R. Rīgas Laiks: Vai jūs esat budists? Roberts Tenzins Tūrmans: Nu, ko īsti tas nozīmē? Bet vispār es teiktu – jā. Tas balstās manā pārliecībā, ka Buda bija apgaismots untādēļ ieguva mācību, kura pret pasauli attiecas reālistiski. Šobrīd es budismu definēju kā reālismu, īstu, nevis viltus reālismu. Tam nav nekāda sakara ar reliģiju, kā to saprot mūsdienās, – ticības lietas un tamlīdzīgi. Buda teica, ka, lai atbrīvotos no ciešanām, ir jāsaprot pasaule. Viņa meklējumi un mācība ir vairāk zinātniska nevis reliģiska – kas tu esi, kāda ir pasaule, ja tu to pa īstam zini. Es nevaru par to būt drošs, tāpēc es esmu vārgs budists, kamēr pats neesi kļuvis par budu, tu nevari zināt, vai Budam bija taisnība. Taču daudz kas liecina, ka viņam bija taisnība, un tas nozīmē, ka mums visiem ir iespējams pilnībā saprast pasauli un tā atbrīvoties no ciešanām. Tātad mūsu uzdevums ir pētīt pasauli un pētīt sevi, lai pa īstam visu saprastu. RL: Kā jūs zināt, ka princis Gautama bija apgaismots? Tūrmans: Jo viss, ko viņš saka, ir saprātīgs, un tie, kas to ņēmuši vērā, ir atklājuši, ka tas darbojas arī viņiem, viņu ciešanas samazinās, viņi vairāk apzinās savu dzīvi. Arī man tas ir palīdzējis, piemēram, kontrolēt savu slikto raksturu, mani radinieki ir armijas ģenerāļi, sarkankakļi, viņi visi parasti nomirst 50 – 60 gadu vecumā, jo visu laiku ir dusmīgi un nikni. Es arī esmu ļoti sirdīgs, laimi man tas nenes un citus arī padara nelaimīgus. Praktizējot budistu saprašanas metodi, esmu kļuvis daudz laimīgāks. RL: Ko jūs saprotat ar “budistu metodi”? Tūrmans: Pamatā metode ir vienkārša – ar prāta palīdzību vispusīgi analizēt pasauli. Ar šīs metodes palīdzību var atklāt, ka analīzes rezultātā lietas sadalās, izšķīst. Kad esat to atklājis, kad jūsu prāta ceļš kļūst intensīvāks un jūs to apvienojat ar meditāciju un koncentrēšanās spējām, jūs varat pieredzēt telpu, tukšumu, bezsevību. Šī pieredze nav saistīta ne ar kādām pēkšņām un tūlītējām izmaiņām, tas ir pakāpenisks visu ciešanu saknē esošā negatīvā pašabsolutizēšanas paraduma kausēšanas process. Pins raksta pirmpublicējums žurnāla "Rīgas Laiks" septembra numurā. ©