Liepājas Zaļā centra vadītāja Inese Eistere pastāstīja, ka nozāģēti divi aizsargājamie koki - baltās robīnijas, kas atradās pilsētas centrā. Tādējādi viņa norādīja, ka dižkoki mūsu pilsētā nevar justies droši. I.Eistere pastāstīja, ka Tirgoņu ielā 20 ir nozāģētas divas robīnijas, kurām Apstādījumu uzraudzības komisija bija devusi atļauju ēkai traucējošos zarus apzāģēt. Taču darba veicēji no SIA "Vecliepāja" tomēr nozāģēja abus kokus.
Pilsētas domes Vides nodaļas ainavu arhitekte Zane Viņķele paskaidroja, ka bijusī ainavu arhitekte Daina Dzeguze izņēmuma kārtā bez Apstādījumu uzraudzības komisijas lēmuma bija izsniegusi vienam kokam ciršanas atļauju "Vecliepājai". Un šo rīcību pamatojusi, ka koks vēja laikā varētu radīt nopietnu apdraudējumu blakus ēkām un tas traucējis veikt jumta un skursteņa remontu.
Taču tika nocirsti abi koki. Liepājas Reģinālās vides pārvaldes direktors Leonīds Zeļenskis sacīja, ka veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu atbildīgo par koku nociršanu. SIA "Vecliepāja" kā atbildīgo par koku nozāģēšanu norādīja ēku uzrauga palīdzi Silviju Vārpu. Dižkoku aizsardzību regulē Ministru kabineta noteikumi, kuros teikts, ka koka nociršana pieļaujama gadījumā, ja tas kļuvis bīstams un apdraud cilvēka dzīvību un ir saņemta Reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja. Tā kā S.Vārpai šādas atļaujas nebija, Reģionālā vides pārvalde pieņēma lēmumu sodīt viņu ar 100 latiem.
I.Eistere teica, ka sakropļotu koku ir pilna Liepāja. Daži kokus nozāģē, jo vajadzīga brīva vieta mašīnu novietošanai, citi atkal dižkokus izmanto malkai. Z.Viņķele sacīja, ka kokus, kas aug ielu malā un atrodas parkos, uzrauga dārznieces, Apstādījumu uzraudzības komisija, Pašvaldības policija. Arī iedzīvotāji informē, ja kaut kur notiek nelikumīga darbība. "Gadās, cilvēki nezina, ka viņu īpašumā aug dižkoks un tā apzāģēšanai ir nepieciešama atļauja. Nereti neveiksmīgi apzāģē tādas sugas kokus, kas pēc tam vairs neataug," teica Z.Viņķele. Iedzīvotāju domas bieži daloties par to, vai koks nocērtams, vai saglabājams, īpaši tas novērots starp daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Vieni izsaka sūdzību, ka koks traucē un var radīt bīstamas situācijas, bet citi aizstāv koka nociršanu.
Tā kā Liepājas Zaļais centrs ir beidzis projektu par dižkoku identifikāciju un uzskaiti un Vides nodaļā ir iesniegts saraksts ar aizsargājamiem kokiem un to atrašanās vietu, būšot vieglāk novērst nelikumības. "Liepājā ir maz dižkoku, jo smilšainā augsne tiem nav pateicīga, tādēļ tie īpaši jāsaudzē. Ir paredzēts pie dižkokiem novietot plāksnītes, lai cilvēki zinātu, ka koks ir aizsargājams, izdosim arī informatīvus bukletus, ko varētu izplatīt arī skolās," par nākotnes iecerēm stāstīja ainavu arhitekte. Liepājas Zaļais centrs uz Vides ministriju nosūtījis dokumentu ar aicinājumu dabas pieminekļiem piešķirt stingrāku aizsardzības statusu.