Rīgas apgabaltiesa 5.jūlijā paredzējusi vērtēt, vai pabeidzama 1999.gadā sāktā maksātnespējīgās kredītiestādes "Ako banka" bankrota procedūra, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
"Ako bankas" bankrotu plāno pabeigt jūlijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka 1999.gada 14.janvārī Rīgas apgabaltiesa izlēma sākt "Ako bankas" bankrota procedūru. Bankas darbība tika apturēta 1996.gada aprīlī, jo tās pašu kapitāls nebija viens miljons latu. Bankrota procedūras laikā tika pārdots bankai piederošais kustamais un nekustamais īpašums, "Ako bankas" prasījuma tiesības pret debitoriem un šajā bankā savulaik ieķīlātā SIA "Ķeipenes nafta" piederošā naftas produktu uzglabāšanas bāze Ogres rajona Ķeipenē. Ar bankas likvidācijas procesu saistīti arī vairāki tiesu darbi. Tā 1996.gada 29.oktobrī Augstākā tiesa atcēla iepriekš Rīgas apgabaltiesas pieņemto spriedumu, ar kuru "Ako banka" tika atzīta par likvidējamu un par likvidatoriem iecelti Latvijas Bankas ieteiktie - zvērināts advokāts Guntis Grants un advokāta palīgi Rinalds Bušs un Egīls Rubenis. Savukārt "Ako banka" tiesai bija lūgusi Latvijas Bankas prasībā tiesvedību izbeigt, jo pašas "Ako bankas" akcionāri bija pieņēmuši lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju un iecēluši likvidācijas komisiju. Pēc izmaiņām likumdošanā "Ako bankas" bankrota procedūras gaitu uzrauga administrators Aigars Lūsis. Ar "Ako banku" saistīts arī valdības garantētais G-24 kredīts, kuru savulaik izmantoja celtniecības firma "Lears". Šis uzņēmums "Ako bankas" dibinātajai firmai "Ako VKT" aizdeva 1,2 miljonus ASV dolāru degvielas iegādei, taču pēc tam "Ako VKT" pazuda un naudu neatdeva. Kredītiestādei un tās dibinātajam uzņēmumam tika pārmesta ieinteresētība šāda darījuma slēgšanā, turklāt "Ako bankas" izsniegtā garantijas vēstule vairāk nekā miljona ASV dolāru aizņēmuma atmaksai tiesas ceļā tika atzīta par nederīgu, jo to parakstījuši bankas darbinieki bez šādām tiesībām. Plašsaziņas līdzekļi 1995.gadā vēstīja, ka par "AKO bankas" ieinteresētību šā kredīta iegūšanā varētu liecināt arī tas, ka tajā pašā laikā, kad valdība lēma par G-24 kredīta piešķiršanu firmai "Lears", bankas viceprezidents vērsās pie toreizējā Latvijas valsts ministra Jāņa Dineviča ar lūgumu piešķirt bankai viena miljona ASV dolāru kredītu kotedžu celtniecībai Krievijā. Bankai kredīts tika atteikts. Mediji informēja, ka "Ako bankas" pārstāvis valdībai esot piedāvājis tādu pašu darījumu, kādu nedaudz vēlāk "Ako VKT" piedāvājis firmai "Lears". Šajā lietā savu atzinumu sniedza arī Valsts kontrole, un pēc tam saistībā ar "Lears" un "Ako VKT" darbībām tika ierosināta krimināllieta. 1995.gada 5.janvārī Saimnieciskā tiesa atzina, ka "Ako VKT" ir neesoša uzņēmējsabiedrība. Šo lietu iztiesāja toreizējā Saimnieciskās tiesas tiesnese, bet vēlāk arī arī maksātnespējīgā uzņēmuma "RAF" administratore Lidija Skreija.