O, 29.11.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

KNAB pārbaudīs Laventa bijušā ārsta amatpersonas deklarāciju

LETA
KNAB pārbaudīs Laventa bijušā ārsta amatpersonas deklarāciju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs slimnīcas "Linezers" galvenā ārsta, eksbaņķiera Aleksandra Laventa ārstējošā ārsta Aivara Lejnieka deklarāciju, lai noskaidrotu, vai ienākumi ir samērojami ar izdevumiem, ziņo laikraksts "Diena".

Kā informējis KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs, birojs pievērsīšoties arī Lejnieka radu ienākumiem, "jo tas viss ir saistīts". Kā atzīmē laikraksts, "laužot stereotipu par mediķu zemajiem ienākumiem un pārslodzi darbā ārstniecības iestādēs", Lejnieks pērn pamatdarbu ne tikai veiksmīgi apvienojis ar pienākumiem vairākās sabiedriskajās organizācijās un studentu izglītošanu, bet arī lasījis lekcijas ārstiem farmaceitisko firmu rīkotajos izglītojošos semināros, kopumā nopelnot vairāk nekā 30 000 latu. Zāļu firmās vien Lejnieks kopumā saņēmis vairāk nekā Ls 16 000 - summu, kas gandrīz divkārt pārsniedz ienākumus slimnīcā, liecina viņa ienākumu deklarācija par 2003.gadu. Lejnieks, kurš ilgstoši ārstēja sirdskaiti "Bankas Baltija" bijušajam vadītājam Laventam, skaidro, ka visu spējot padarīt, strādājot gan sestdienās un svētdienās, gan naktīs. "Neko neesmu pārkāpis, nodokļus visur esmu nomaksājis, man nav komentāru," teicis Lejnieks. Savukārt žurnāls "Privātā Dzīve" vēstīja, ka Lejnieka sievai - slimnīcas "Linezers" ārstei Sandrai Lejniecei - pieder lepna savrupmāja Bulduros, viņa arī saņēmusi bankas aizdevumu Ls 138 000 apmērā. Pērn novembrī Lejnieks ar sievu noslēguši laulības līgumu par mantas šķirtību, liecina informācija "Latvijas Vēstnesī". Endokrinologs Lejnieks 2003.gadā sagatavojis un lasījis lekcijas vairāku zāļu firmu uzdevumā un paguvis apmeklēt farmaceitisko kompāniju apmaksātus pasākumus ārvalstīs. "To drīkst darīt, jo tas tiek uzskatīts par pedagoģisko darbu," ir pārliecināts farmaceitiskās kompānijas "Eli Lilly" pārstāvniecības vadītājs Juris Salaks. Likums par amatpersonu interešu konflikta novēršanu valsts iestāžu vadītājiem ļauj strādāt par ārstiem, darboties zinātnē un pedagoģijā, kā arī veikt radošo darbu. "Eli Lilly" Lejnieku atalgojusi par diabēta ārstēšanas vadlīniju izstrādi, kā arī apmaksājusi viņa kā eksperta braucienu uz Turciju. Farmaceitiskās firmas "Aventis Pharma International" pārstāvniecības vadītājs Gastons Neimanis min, ka Lejnieka deklarētie ienākumi no šīs firmas - nepilni Ls 2000 - varētu būt materiāls atbalsts ārsta dalībai starptautiskā kongresā Parīzē. "Merck Sharp&Dhome" pārstāvniecība maksājusi Lejniekam par kādu klīnisku pētījumu, par kuru sīkāku informāciju firmas pārstāvis Uldis Mitenbergs nesniedz, aizbildinoties ar datu konfidencialitāti. Šis uzņēmums maksājis honorāru arī par Lejnieka sagatavotu lekciju. Par līdzīgu darbu ārsts saņēmis atalgojumu arī no farmaceitiskās kompānijas "GlaxoSmithKline" pārstāvniecības, apliecina tās vadītājs Dins Šmits. "Pārstāvniecība rīko izglītojošus pasākumus ārstiem - tajos iepazīstina ar kādu savu produktu. Tiek pieaicināts arī lektors, kas vispārīgi izstāsta par problēmu - slimību, kuras ārstēšanai konkrētais preparāts domāts," skaidro Šmits. Slimnīcas "Linezers" direktors, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka apgalvo, ka par galvenā ārsta blakusdarbiem viņam zināms, taču neesot informācijas par firmu apmaksātajiem braucieniem uz pasākumiem ārzemēs. Boka apliecinājis, ka Lejnieks spējot savienot daudzos darbus un pienākumus slimnīcā veicot, kā nākas. Lēmumus par zāļu iepirkumiem slimnīcā Lejnieks nepieņemot, tāpēc par interešu konfliktu neesot runas. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs, Centrālās medicīnas ētikas komitejas (CMĒK) priekšsēdētājs Uldis Līkops apgalvo - komiteja, kuras loceklis ir Lejnieks, nelemjot, atļaut vai aizliegt kādas zāļu firmas plānotu klīnisko pētījumu, bet gan tikai "vai tas būs pieklājīgi vai ne". Arī Līkops par varbūtēju Lejnieka interešu konfliktu nerunā. Lai gan citu laikraksta līdz šim izpētīto slimnīcu vadītāju deklarācijas līdzīgu amatu uzskaitījumu un ienākumus no zāļu firmām neatspoguļo, izvaicātie farmaceitisko firmu pārstāvji apgalvo - Lejnieks neesot vienīgais ārsts, kas saņēmis atalgojumu par lekcijām vai kam apmaksāta dalība starptautiskos pasākumos. "Bieži vien tie ir valstī vai klīnikā galvenie cilvēki," atzīst Neimanis, skaidrojot - firma veicinot ārstu izglītošanu, jo ārsti ar saviem ienākumiem to nevarot atļauties. Tāda ir pasaules prakse, taču "Sabiedrības par atklātību Delna" vadītāja Inese Voika uzskata, ka šāda sadarbība ir savstarpēji izdevīga, tāpēc braucienu apmaksai zāļu firmas varētu veidot vienotu fondu. Ārstu ekspertu zināšanu izplatīšana citiem kolēģiem būtu jāietver darba līgumā kā pienākums, par ko maksā algu. Dānijā veikts pētījums, kurā secināts — par spīti ārstu apgalvojumam, ka zāļu firmu materiālais atbalsts viņus medikamentu izvēlē neietekmējot, faktiski notiekot pretējais. "Īstenībā viņus mazliet nopērk," piebildusi Voika.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu