Gads kopš Lasvegasas slaktiņa. Izdzīvojušo stāsti par dzīvi pēc apšaudes

Dzīvi iepauzēt nedrīkst

36 gadus vecais Dienvidkalifornijas šerifa vietnieks Džeisons Makmilans tika sašauts, kad metās priekšā savai draudzenei, lai aizsargātu viņu no lodēm. Lodes radīja bojājumus Makmilana aknām, plaušām un mugurkaulam. Vīrietis mēnesi pavadīja slimnīcā, pēc tam vēl vienu rehabilitācijas klīnikā, un kopš tā laika neskaitāmas stundas aizvadījis fizioterapeita kabinetā, cenšoties atgūt spēju kustināt kājas.

Daudzas lietas tagad kļuvušas grūtākas, piemēram, atrast invalīdu stāvvietu vai restorānā rezervēt galdiņu, kam var piebraukt ar ratiņkrēslu.

Taču Makmilans neļauj notikušajam atstāt viņa dzīvi "uz pauzes". Aizvadītā gada laikā viņš ir saderinājies, nopircis māju, ticis pie kucēna, bijis ceļojumā uz Havaju salām un trenējies niršanā, izmantojot ievainotiem bijušajiem karavīriem un policistiem domātu programmu.

"Es nenospiedīšu "pauzes" pogu," viņš saka. "Varēja būt daudz sliktāk - es varēju būt miris, es varēju būt pilnīgi paralizēts. Varēja būt daudz sliktāk. Es sev to visu laiku atkārtoju."

Makmilans un viņa 23 gadus vecā draudzene Fiorella Gete ir kantrīmūzikas dziedātāja Džeisona Aldīna fani, tāpēc "Route 91 Harvest Festival" festivāla koncertā iekārtojās pēc iespējas tuvāk skatuvei. Kad Makmilans izdzirdēja paukšķus, viņš zināja, ka tie ir šāvieni, taču nevarēja noteikt, no kurienes tie nāk. Šāvieniem turpinoties, koncerta apmeklētāji metās zemē. Makmilans uzmetās virsū draudzenei, pasargājot viņu no lodēm. Makmilans stāsta, ka neesot jutis savas kājas un viņam no krūtīm gāzušās asinis. Gete aizvilka viņu līdz žogam, kur citi palīdzēja viņu pārcelt otrā pusē. Pati tikusi pāri žogam, Gete aizvilka Makmilanu līdz automašīnai, kas viņu nogādāja slimnīcā.

Pēc diviem slimnīcā un rehabilitācijā aizvadītiem mēnešiem Makmilans atgriezās mājās pie saviem diviem bērniem. Gete, kura slaktiņā tika sveikā cauri ar salauztu roku, viņu aprūpē. Pāris plāno kāzas.

Makmilans cer, ka fizioterapija palīdzēs viņam atgūt kontroli pār savām kājām, jo viņš vēlas atgriezties darbā. "Es gribu darīt to pašu, ko iepriekš. Ātri braukt un ķerstīt sliktos puišus," viņš saka.

"Viss ir mainījies"

29 gadus vecā Čelsija Romo uzbrukumā zaudēja kreiso aci un tika ievainota labajā. Toreiz viņai teica, ka redzes atgūšana varētu prasīt vairāk nekā gadu. Taču tagad viņa var ielikt lēcu, kas nodrošina gandrīz perfektu redzi vienā acī. Viņa var lasīt, braukt ar auto un rūpēties par saviem bērniem - dēlu un meitu. Otrā acs dobumā viņai tiks ievietota ar roku apgleznota protēze.

Kopumā aizvadītais gads Romo nav bijis viegls. Viņa nav atgriezusies darbā slimnīcā, kur daudzas stundas jāpavada pie datora ekrāna, un, kāpjot pa kāpnēm, viņai ar kurpes papēdi jātaustās, kur beidzas viens pakāpiens un sākas otrs, lai nepakristu. Tomēr ārsti viņas atveseļošanos sauc par brīnumu.

"Viss ir mainījies," viņa atzīst. "Bet tur tā lieta - tas man tagad ir normāli."

Pirms gada Romo pēc šķiršanās bija ievākusies atpakaļ vecāku mājās un audzināja divus mazus bērnus, strādājot garas maiņas slimnīcā. Draudzene nopirka biļetes uz festivālu Lasvegasā, un tā Romo bija pirmā nedēļas nogale pēc šķiršanās, ko viņa nepavadīja mājās ar bērniem. Draudzenes nostājās tuvu skatuvei, kad sākās trokšņi. 

"Draudzene teica, lai notupstos. Viņa pagriezās uz manu pusi un teica: "Tava seja"..." atceras Romo. Viss, ko viņa redzēja, bija oranžā krāsa.

Policists, kurš ārpus darba laika bija atnācis uz koncertu, un citi apkārt stāvošie izveidoja improvizētas nestuves no žoga gabala un nogādāja viņu līdz ātrās palīdzības mašīnai. Aizvadītajā gadā starp Romo un policistu, kurš viņai palīdzēja, uzplaukusi tuva draudzība.

Romo šajā laikā izveidojušās jaunas attiecības un viņa sadraudzējusies ar vairākiem slaktiņā izdzīvojušajiem kaliforniešiem. "Daudzi cilvēki kļuvuši tik tuvi kā ģimene," viņa norāda.

Rētas - ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas

23 gadus vecā Džesika Ha un trīs draudzenes, ar ko viņa devās uz "Route 91 Harvest" festivālu, ir lielas kantrīmūzikas fanes. Viņas no slaktiņa izkļuva bez nopietniem fiziskiem savainojumiem. Taču psiholoģiskas un emocionālas rētas ir palikušas. 

"Šī traģēdija ir pilnīgi mainījusi manu dzīvi," uzsver Ha. "Esmu pamanījusi, ka sabiedriskās vietās esmu uzmanīgāka. Ja dzirdu kādu skaļu troksni, es salecos."

Kad sākās šaušana, draudzenes nometās zemē netālu no skatuves. Kāds apmēram 25 gadus vecs vīrietis rūtainā kreklā uzmetās viņai virsū, lai pasargātu no lodēm. Draudzenes pēc apmēram desmit minūtēm piecēlās un metās bēgt. Ha joprojām nezina, kas bija svešinieks.

Ha un viņas draudzenes palīdzēja kādam ratiņkrēslā esošam cilvēkam izkļūt no festivāla vietas un pašas patvērās tuvējā kazino. Sākās baumas par vēl vienu šāvēju, un viņas metās bēgt pretējā virzienā.

Draudzenes un vēl apmēram desmit citi cilvēki galu galā nonāca tuvējā dzīvoklī, kur viņus uzņēma divi ātrās palīdzības helikoptera piloti. Lasot ziņas un zvanot ģimenes locekļiem, viņas tur palika līdz apmēram pieciem rītiem, kad tika paziņots, ka ārā atkal ir droši. Jaunās sievietes devās atpakaļ uz viesnīcu, pa ceļam redzot zemē izmētātas kurpes, rokassomiņas un dvieļus.

Ha atzīst, ka draudzenes par šausmu pilno nakti tikpat kā nav runājušas. Kalifornijā dzīvojošā Ha maijā pirmoreiz atgriezās atpakaļ Lasvegasā. Tur viņa visapkārt pamanīja "Vegas Strong" ("Vegasa ir stipra") zīmes un uzlīmes.

"Tas bija liels mierinājums - atgriezties un sajust mīlestību, redzēt, ka vesela pilsēta saprot, ko tu pārdzīvoji," viņa sacīja. Ha atzīst, ka cenšas katru dienu nedomāt par apšaudi.

"Sākumā es bieži prātoju - kāpēc? Lielākoties esmu samierinājusies ar faktu, ka viņš bija nevesels cilvēks," teica Ha. 

Izmeklētājiem Padoka motīvi joprojām nav skaidri.