Par spīti tam, ka ārvalstu mediji pēc 13. Saeimas vēlēšanām ziņoja par "prokremliskas partijas" uzvaru, ja Krievijas autokrāts Vladimirs Putins centīsies nostiprināt ietekmi Baltijas valstīs, tad tas nenotiks ar Latvijas demokrātisko institūciju starpniecību, viedokļa rakstā uzsver raidorganizācijas "Bloomberg" Eiropas politikas apskatnieks Leonīds Beršidskis.
Pēc 6.oktobra vēlēšanām vairākos ārvalstu medijos parādījās ziņas par to, ka Saeimas vēlēšanās prokrieviskā "Saskaņa" esot pārspējusi populistus un pārējās partijas, aģentūrai AFP atgādinot, ka "Saskaņai" iepriekš bijis sadarbības līgums ar Putina partiju "Vienotā Krievija".
"Retais šaubās, ka Putins met aci uz Baltiju," norāda Beršidskis. "Kamēr Kremlis saskaras ar Eiropas sankcijām par piedzīvojumiem Ukrainā, ir tikai dabiski meklēt aizmugures durvis uz Eiropas Savienību - par tādām var kalpot lielās krievu minoritātes Igaunijā un Latvijā (kas veido apmēram ceturtdaļu no abu valstu iedzīvotāju skaita), kas skatās Krievijas valsts televīziju un nonāk krievvalodīgajos sociālo tīklu burbuļos."
"Putins mēģinās nodrošināt, ka politiķi nejūtas droši," pagājušomēnes intervijā teica bijušais Krievijas bagātākais cilvēks un tagadējais Kremļa kritiķis Mihails Hodorkovskis. "Izmantojot marginālos spēkus, kas pastāv ikvienā valstī, viņš pastiprinās konfliktus. Mērķis ir novājināt politisko eliti, likt tai justies atkarīgai."
Taču Latvijas vēlēšanu rezultāti un demogrāfiskās tendences parāda, ka realitātē šāds mērķis būtu ļoti grūti sasniedzams, uzskata Beršidskis.
Viņš norāda, ka "Saskaņa" pērn izbeidza līgumu ar "Vienoto Krieviju", pirms tam pievienojoties Eiropas Sociālistiskajai partijai, kurā apvienojies vairums ES ietekmīgāko centriski kreiso politisko spēku. Nila Ušakova mēģinājumi distancēties no partijas "prokrieviskā" tēla, lai sasniegtu gan latviešu, gan krievu valodā runājošo elektorātu, "droši vien negatīvi iespaidoja "Saskaņas" panākumus vēlēšanās", uzsver Beršidskis.
"Vienkārši runājot, "Saskaņai" izdevās savākt dažas latviešu balsis, bet tā zaudēja gana daudz krievu balsu. Daļa no tām aizgāja Latvijas Krievu savienībai (LKS), marginālai partijai, kas Kremlim patīk labāk par "Saskaņu", jo aizstāv vienu no Putina mīļākajām idejām par "krievu pasauli", kurai pieder visi etniskie krievi, lai kur arī viņi dzīvotu," analizē Beršidskis. LKS nepārkāpa 5% robežu un Saeimā neiekļuva.
Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Saskaņa" nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas deputātu vietas, ziņo LETA.
Iespējams, ka, pateicoties "KPV LV" panākumiem aizvadītajās vēlēšanās, "Saskaņa" varētu nonākt valdošajā koalīcijā. "Taču, pat ja Ušakova partija nonāks pie varas, maz ticams, ka Latvija kļūs prokrieviskāka," uzskata Beršidskis. Kā piemēru viņš min Igaunijas Centra partiju, kam ir liels Igaunijas krievvalodīgo atbalsts un kam arī savulaik bija sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju". Partija 2016.gadā iekļuva koalīcijā. Kad partijas loceklis un bijušais valsts pārvaldes ministrs Mihails Korbs izteicās, ka neatbalstot Igaunijas dalību NATO, pēc premjera Jiri Ratasa spiediena atkāpās no amata.
Beršidskis arī norāda, ka Latvijā sarūk iedzīvotāju skaits, kas lielā mērā saistāms ar emigrāciju. 90.gados latviešu emigranti devās uz Krieviju un bijušajām padomju republikām, tagad vairums aizbrauc uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Nepilsoņu pases ļauj brīvāk pārvietoties gan pa ES, gan Krieviju, ko daudzi izmanto, piemēram, biznesa veidošanā. "Jaunie Eiropas krievi, kas uzauguši bez īpašas lojalitātes savai dzimtenei Baltijā, bet arī bez vērā ņemamām saitēm ar Krieviju, daudz labprātāk aizbrauc peļņā," viņš uzsver. Beršidskis arī norāda, ka uz Igauniju arvien vairāk pārceļas Krievijas pilsoņi. "Mazā valsts kļuvusi par magnētu Putina oponentiem, kuri nevēlas pārcelties pārāk tālu, un pēdējos gados tur apmetušies vairāki labi pazīstami aktīvisti," viņš raksta.
Latvijai drīzāk jāuztraucas par iedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos, secina Beršidskis. "Tie ir jauni, izglītoti visu etnisko piederību cilvēki, kuri dodas meklēt laimi ārvalstīs; tas varētu izskaidrot augošo atbalstu populistu partijām, ko atbalsta mazāk mobilā lauku populācija," raksta komentētājs.
"Savukārt etniskie krievi un viņu uzvedība, ieskaitot atbalstu centriskajiem politiskajiem spēkiem, mobilitāti un ekonomisko aktivitāti, nerada nekādu apdraudējumu Baltijas valstīm. Taču tas parāda, kādi krievi būtu varējuši kļūt, ja Krievija nekad nebūtu novirzījusies no versternizācijas ceļa, kas to varētu būt ievedis Eiropas Savienībā. Viņi joprojām būtu krievi, taču viņi būtu arī eiropieši. Nav nekā, ko Putina antirietumnieciskais projekts viņiem var piedāvāt."
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)