Betona džungļi un atjaunojamā enerģija jeb kādas būs pilsētas 2039. gadā?

FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Pieaugot iedzīvotāju skaitam pilsētās, jau pēc divdesmit gadiem pilsētu infrastruktūras koncentrēsies uz ekoloģiju un milzīgās pilsētnieku koncentrācijas izvietošanu. Amerikāņu arhitektūras žurnāls Architectural Digest atklāj, kādas izskatīsies pasaules lielākās pilsētas 2039. gadā.

Neizsakāmi augsti debesskrāpji, pārapdzīvotība, sausums un atjaunojamā enerģija izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču pašreizējie pilsētu attīstības modeļi liecina, ka šāds scenārijs lielākajās pasaules metropolēs ir visai reāls. Pamatojoties uz pēdējo gadu desmitu tendencēm, pieļaujams, ka pilsētās jau pēc 20 gadiem dzīvos vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju jeb – aptuveni 60% no visas pasaules populācijas. Aprēķināts, ka šajā laikā  uz zemeslodes atradīsies jau 43 megapilsētas – urbānas teritorijas, kurās dzīvo vairāk nekā desmit miljoni iedzīvotāju. Lai spētu izmitināt šādu skaitu iedzīvotāju, daudz lielāka nozīme būs nākotnes ēku dizainam un arhitektūrai, kas savukārt nozīmē, ka jau mūsdienu arhitektiem un inženieriem ir rūpīgi jāplāno topošās mājas.

Nākotnes pilsētas vizualizācija, 1909. gads  FOTO: Mary Evans Picture Library / Scanpix

Līdz ar ēku dizainu un arhitektūru pilsētplānotājus jau šobrīd nomoka jautājums – kā milzu pilsētās sabalansēt arhitektūras objektu izkārtojumu, transporta infrastruktūru, vienlaikus rūpējoties arī par sabiedrības veselību, klimata pārmaiņām un elektroenerģijas ražošanu. “Lai pilsētas plauktu arī nākotnē, mums ir jādomā par arhitektonisko vidi un līdzekļiem, kas maksimāli spētu atrisināt vairākus jautājumus vienlaicīgi,” stāsta starptaustiskā dizaina, arhitektūras un inženierijas uzņēmuma “HOK” Sanfrancisko nodaļas urbānās vides dizainers Rejs Smits.

Pilsēta cilvēkiem

Jau šobrīd pilsētplānotāji sastopas ar jautājumu – kā sakoncentrēt visus pakalpojumus, sabiedriskās un dzīvojamās ēkas vienkopus? “Nākotnē, visdrīzāk, cilvēki vairs neizvēlēsies dzīvot priekšpilsētās un ikdienā mērot garākus attālumus uz pilsētu, lai nokļūtu darbā vai skolā. Jau mūsdienās daudzi pilsētnieki izvēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk darbam, dažādiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpes centriem, sporta zālēm vai ēstuvēm, un izklaides vietām. Lai sasniegtu šādu mērķi, iedzīvotāju blīvuma izkliedēšana un jauni transporta risinājumi šobrīd ir smagākie un sarežģītākie izaicinājumi mūsdienu pilsētplānotājiem un arhitektiem,” skaidro arhitektūras uzņēmuma “OMA” vadītājs un arhitekts Deivids Gianotens.

Ainava Honkongā  FOTO: SIPA/Scanpix

Dizaineri un arhitekti ir vienisprātis, ka nākotnes pilsētām ir jākoncentrējas uz iedzīvotāju labsajūtu un vajadzībām. Tas nozīmē, ka nākotnes pilsētās vairāk domās par sabiedrisko transportu, gājēju ielām un velosipēdu satiksmi, savukārt autotransports kļūs mazāk aktuāls. Lai samazinātu potenciālo pilsētu piesārņojumu un smogu, arhitekti plāno dažādus risinājumus, kas samazinātu automašīnu skaitu pilsētu ielās. Piemēram, jau šobrīd Ņujorkas pašvaldība plāno jau tuvākajā nākotnē izveidot jaunas simtiem kilometru garas velojoslas un augstas kapacitātes tranzīta mezglus.

Īpašu uzsvaru jāliek arī uz atjaunojamo enerģiju – tā kā debesskrāpji ir vislielākie pasaules elektroenerģijas patērētāji, jau šobrīd vairums inženieru pēta risinājumus, kas celtnes padarītu par nulles enerģijas objektiem. Proti, ēka saražotu tik daudz enerģijas, cik tajā tiek iztērēts. Tieši tāpēc nākotnes ēkas būs vienlaikus arī elektroģeneratori pašas sev. Izmantojot solāros paneļus logu stiklos, fasādē, iemontējot ēkā ģeotermālos un vēja ģeneratorus, ēkas pašas saražos elektroenerģiju.

Nākotnes peldošie Ņujorkas debesskrāpji  FOTO: Caters News Agency/Scanpix

Ēkas stiepsies garumā, bet lifti brauks pat diagonāli

Jau tagad lielākajās pilsētās ēkas ir īpaši milzīgas, taču paredzēts, ka jau tuvākajā nākotnē tām būs tāda kā sava ekosistēma, kas darbosies 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā. No biroju debesskrāpjiem līdz dzīvojamo kompleksu torņiem – šo ēku dizains koncentrēsies uz to pielāgošanās spējām apkārtējai videi un kultūrai, kā arī uz ilgtspējību. Tā kā šīs ēkas vienlaikus pildīs vairākas funkcijas, tajās būs arī iebūvēti tranzīta mezgli, dažāda tipa telpas, piemēram, vienā ēkā varētu atrasties gan iepirkšanās centri, gan dzīvojamās telpas, gan viesnīcas, gan arī biroji.

Lai apmierinātu strauji pieaugošā iedzīvotāju skaita prasības, pilsētu ēkas būs ievērojami augstākas nekā tās, ko redzam šodien. Attīstoties būvniecības tehnoloģijām, jau mūsdienās ir iespējams uzcelt pat kilometru augstu ēku (Džidas tornis Saūda Arābijā) – tas savukārt ļaus ēkām vēl “augt” augstumā. Tāpat ēku dizainā būs iespējams izbūvēt liftus un pacēlājus, kas darbosies bez troses palīdzības, tādēļ liftus būs iespējams iebūvēt pat visas ēkas augstumā un tie ļaus pārvietoties augšup, lejup un arī uz sāniem. Šādi lifti arhitektiem sniegtu vēl neiedomājamas ēku būvniecības iespējas.

Džedas tornis - pasaulē augstākā celtne, kas tiks nodota ekspluatācijā 2020. gadā FOTO: AFP / Scanpix

Ar katru gadu pieaug zaļo pilsētas dārzu popularitāte - tie šobrīd ir īpaši populāri tādās metropolēs kā Ņujorka, Honkonga, Londona, Berlīne, Sidneja un Parīze. Arī tuvākajā nākotnē šī tendence nekur nepazudīs, bet tieši pretēji – tā tikai kļūs aktuālāka. Zaļumi zels it visur – tiks radīti mikroparki, zaļie balkoni, jumti, kā arī pieaugs vertikālo dārzu popularitāte - dārzeņus un augļus nākotnē audzēs vertikālās slejās.

Uz augšu
Back