Kanāda legalizē marihuānu izklaides mērķiem (21)

Kanādas iedzīvotāji 2017.gadā marihuānas iegādei – gan medicīniskiem, gan izklaides nolūkiem – iztērēja aptuveni 5,7 miljardus Kanādas dolāru jeb 1200 dolāru uz vienu valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa kanādiešu patērētās marihuānas iegādāta nelegālajā tirgū. 

Par pirmo valsti pasaulē, kas legalizēja marihuānas lietošanu izklaides nolūkā, kļuva Urugvaja. Vairākās citās valstīs, piemēram, Nīderlandē un Portugālē, marihuānas lietošana izklaides nolūkā ir dekriminalizēta. 

Kanādas lēmums ir vēsturisks – tā ir pirmā pasaules septiņu industriāli attīstītāko valstu grupas (G7) dalībvalsts, kas apstiprinājusi šādas izmaiņas likumos. 

Lielbritānijas raidsabiedrība BBC apkopojusi lielākos ieguvējus un iespējamos zaudētājus no Kanādas lēmuma legalizēt marihuānas lietošanu.

Juristi – ieguvēji 

Sagaidāms, ka tuvāko gadu laikā Kanādas tiesās būtiski palielināsies ar marihuānu saistītu lietu skaits. 

“Mēs virzāmies prom no [marihuānas] aizlieguma, bet tajā pašā laikā mēs virzāmies uz ļoti detalizētu noteikumu ietvaru,” norāda Toronto bāzēts eksperts narkotiku juridiskajos jautājumos Bils Bogarts. 

Marihuānas legalizēšana rada virkni dažādu noteikumu un arī pelēkās zonas, ko dažādām interešu grupām apstrīdēt vai izmantot savā labā, norāda eksperts. 

Viens no būtiskākajiem jautājumiem šajā kontekstā ir tas, kā Kanādas policija konstatēs transporta līdzekļu vadīšanu marihuānas reibumā - kā tas tiek darīts gadījumos, kad ir aizdomas par transporta līdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. 

Kanādā jau tikusi apstrīdēta uzticamība tehnoloģijai, ko paredzēts izmantot, lai konstatētu marihuānas aktīvās vielas tetrahidrokannabinola (THC) klātbūtni cilvēka organismā. 

Kanādas federālā valdība sertificējusi ierīci, kas mēra THC īpatsvaru cilvēka siekalās. 

Tomēr daļa Kanādas policijas struktūru jau atteikusies no šo ierīču lietošanas, paužot bažas par šīs tehnoloģijas izmantošanas izmaksām un pastāvot aizdomām, ka aukstā laikā šo ierīču darbībā var rasties problēmas. 

Bogarts uzskata, ka jau drīzumā varētu tikt apstrīdēts aizliegums attiecībā uz ēdamiem marihuānas produktiem, kas būs spēkā vēl aptuveni gadu. 

Tāpat sagaidāms, ka varētu tik juridiski apstrīdēti jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar nodarbinātību un medicīniskās marihuānas lietošanu. 

Mājokļu izīrētāji – zaudētāji 

Marihuānas aizlieguma beigas nozīmē, ka Kanādas iedzīvotāji marihuānu varēs lietot savās mājās. Tāpat iedzīvotājiem būs atļauts pašiem audzēt ierobežotu skaitu marihuānas augu. 

Nekustamā īpašuma izīrētāji jau pauduši bažas par marihuānas dūmu radītajām neērtībām mājokļos, kā arī iespējamajiem bojājumiem īpašumam, ko var radīt kaņepju audzēšana mājas apstākļos. 

Kāds nozīmīgs Albertas provinces nekustamā īpašuma izīrētājs septembrī apziņoja, ka visās tam piederošajās ēkās tiks aizliegta marihuānas smēķēšana un audzēšana. 

Noteikumus par vietām, kurās iedzīvotājiem ļauts lietot marihuānu, nosaka katra Kanādas province atsevišķi, un tas ir radījis situāciju, ka valstī ir vairākas paralēlas kārtības šajā jautājumā. 

Piemēram, Ontārio provinces iedzīvotāji smēķēt marihuānu drīkstēs visās vietās, kur atļauta tabakas izstrādājumu lietošana. 

Tajā pašā laikā publiska marihuānas lietošana būs ierobežota Ņūfaundlendā un Labradorā, Ņūbransvikā un Saskačevanā, kas nozīmē, ka šo provinču iedzīvotājiem varētu būt ierobežota izvēle attiecībā uz vietām, kur marihuānu drīkst lietot. 

Globālie zīmoli – ieguvēji 

Nav šaubu, ka legālās marihuānas tirgus kļūs par lielu biznesu – un lielais bizness nekautrēsies veikt arvien jaunas investīcijas, tādējādi vēl vairāk mazinot negatīvo fonu, kas nereti apvij marihuānu. 

Analītiķi lēš, ka legālās marihuānas tirgus Kanādā pirmajā gadā pēc 17.oktobra veidos 4,2 līdz 8,7 miljardus Kanādas dolāru. Sagaidāms, ka marihuānu izlaides nolūkā pirmajā gadā pēc legalizācijas lietos 3,4 līdz seši miljoni cilvēku. 

Loģiski, ka šādi skaitļi ir radījuši nopietnu lielo korporatīvo spēlētāju interesi. 

ASV dzērienu ražošanas gigants “Coca-Cola” sācis sarunas ar Kanādas marihuānas ražošanas uzņēmumu “Aurora Cannabis” par iespēju kopīgi izstrādāt un ražot dzērienus, kas saturētu kanabidiolu (CBD). 

Savukārt ASV bāzētais alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Constellation Brands” panācis vienošanos par apjomīgu investīciju veikšanu Kanādas lielākajā marihuānas un marihuānas produktu ražotājā “Canopy Growth”. 

“Constellation Brands” un “Canopy Growth” gatavojas kopīgi ražot bezalkoholiskos marihuānas dzērienus. 

Līdzīgi kā “Canopy” un “Aurora”, arī citi vadošie Kanādas licencētie marihuānas ražotāji piesaista un veic jaunas investīcijas darbības izvēršanā un ražošanas jaudu paplašināšanā. 

“Craft” marihuānas ražotāji - zaudētāji? 

Kuras tirgus nišas ieņems mazie ekskluzīvā segmenta jeb “craft” marihuānas audzētāji blakus lielajiem licencētajiem ražotājiem ar to strauji augošajām akciju cenām?  

Eksperti norāda, ka iespēju radīšana “craft” ražotājiem iesaistīties tirgū palīdzēs samazināt nelegālā marihuānas tirgus apjomu, tajā pašā laikā arī palīdzot nodrošināt dažādību legālās marihuānas tirgū. 

Tomēr mazie ražotāji saskaras ar dažādiem šķēršļiem, sākot ar finansējuma trūkumu un ierobežojumiem marihuānas audzēšanas atļauju iegūšanā. 

Daļai mazo ražotāju ir licences medicīniskās marihuānas ražošanai, tomēr tie nereti apgādā ar produkciju arī nelegālo vai tā dēvēto pelēko tirgu. 

Lai veicinātu arī mazo audzētāju iekļaušanos tirgū, Kanādas valdība ir izveidojusi īpašas “mikroaudzētāja” un “mikroapstrādātāja” licences.

Marihuānas pētnieki - ieguvēji 

Marihuānas ietekme uz cilvēka ķermeni joprojām nav līdz galam izpētīta. 

Pētījumi par marihuānas lietošanu medicīniskiem un izklaides nolūkiem Kanādā ilgstoši ir bijusi visai ierobežoti, ņemot vērā apstākli, ka marihuāna uzskatāma par kontrolēto substanci. 

Situāciju nav īpaši uzlabojis tas, ka medicīniskā marihuāna Kanādā ir legāla jau kopš 2001.gada. 

Finansējumu šādiem pētījumiem valstī bija grūti iegūt, pētnieku piekļuve marihuānai bija ierobežota un liela daļa pētījumu ir koncentrējusies vienīgi uz marihuānas lietošanas radītajiem riskiem. 

Tagad, kad marihuāna Kanādā ir pilnībā legāla, ir vērojamas pazīmes par jaunu aktivitāti pētniecības laukā un investīcijām šādu pētījumu veikšanā, lai vairāk uzzinātu gan par marihuānas pozitīvo, gan negatīvo ietekmi.

Džastins Trudo - ieguvējs 

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo 2015.gada priekšvēlēšanu kampaņā solīja legalizēt marihuānu arī izklaidējošiem nolūkiem. 

Tagad - trīs gadus vēlāk - viņš šo solījumu var uzskatīt par izpildītu. 

Trudo joprojām aizstāv šā lēmuma pareizību, uzsverot, ka tas aizsargā Kanādas iedzīvotājus, it īpaši jauniešus, kā arī neļauj organizētās noziedzības grupējumiem gūt iespaidīgu peļņu nelegālajā marihuānas tirgū. 

Kanādas sabiedrībā gan nerimst diskusijas par šā lēmuma sociālajām izmaksām un marihuānas legalizācijas ietekmi uz sabiedrības veselību. 

Kanādas pilsētas - zaudētājas? 

Kanādas pilsētu amatpersonas uzsver, ka pilsētas cīnās marihuānas legalizācijas frontes priekšējās līnijās. 

Uz pilsētu pašvaldību pleciem gulstas lielākā atbildība par marihuānas legalizēšanas likuma ieviešanu dzīvē, ieskaitot gan marihuānas audzēšanas teritoriju zonēšanas, tirdzniecības vietu uzraudzību un kontroli, kā arī uzņēmējdarbības licencēšanu un publisku lietošanu regulējošo noteikumu izstrādi. 

Tajā pašā laikā pilsētas uzsver, ka tās vēl nav dzirdējušas Kanādas valdības plānu attiecībā uz iekasēto federālo marihuānas nodokļu sadali un to, cik lielu daļu no šīs nodokļu naudas saņems pašvaldības. 

Kanādas valdība prognozē, ka nodokļos no marihuānas tirdzniecības katru gadu tiks iekasēti vismaz 400 miljoni Kanādas dolāru. 

Federālās valdības un provinču panāktā vienošanās paredz, ka federālā valdība iekasēs 25% no provinču gūtajiem marihuānas nodokļu ieņēmumiem, kuru apjoms gadā nepārsniedz 100 miljonus dolāru. 

Pārējā nodokļu ieņēmumu daļa paliks provincēm, kas būs atbildīgas par ieņēmumu novirzīšanu pilsētām. 

Par pirmo valsti, kas pilnībā legalizēja marihuānu, 2013.gadā kļuva Urugvaja, par otro tagad ir kļuvusi Kanāda. Kura valsts būs nākamā?