"Negribu pabalstu - gribu algu!" Skolotāji Lietuvā turpina streiku (2)

"Mums rūp Lietuvas nākotne", "Sadzirdiet skolotāju!", "Negribu pabalstu - gribu algu!" - vēstīja piketētāju plakāti.

Kā ziņots, daļa Lietuvas skolotāju jau trešo nedēļu turpina streiku, pieprasot mainīt kopš septembra ieviesto pedagoga slodzes apmaksas struktūru, palielināt algu koeficientus un samazināt klases.

Ceturtdien izglītības un zinātnes ministre Jurgita Petrauskiene un arodorganizācijas būtībā vienojās par desmit punktiem attiecībā uz jaunā skolotāju darba apmaksas modeļa pilnveidošanu un lielāku finansējumu izglītības atbalsta speciālistiem, bet lielāko daļu šo priekšlikumu bija izteikušas streikam nepievienojušās izglītības darbinieku arodbiedrības.

Tikmēr netika panākta vienošanās par streikojošās Andrjus Navicka vadītās Izglītības darbinieku arodbiedrības prasību no nākamā gada palielināt pedagogu pamatalgas pastāvīgās daļas koeficientus par 20%, kas ļautu nodrošināt algu paaugstinājumu visiem skolotājiem, nevis tikai daļai no viņiem. Sarunas tika atliktas.

Valdība norādījusi, ka šīm mērķim papildus būtu vajadzīgi vēl 130 miljoni eiro un jaunas saistības jaunas saistības skolotāju algu celšanā tā varētu uzņemties tikai no 2020.gada. Visu skolotāju prasību izpildei, pēc ministrijas aplēsēm, būtu vajadzīgi gandrīz 300 miljoni eiro.

Premjerministrs Sauļus Skvernelis izteicies, ka nākamā gada budžeta projektā izglītības jomai jau tagad paredzēts otrs lielākais finansējuma pieaugums un nākamgad izglītībai atvēlētie līdzekļi augs par 185 miljoniem eiro.

Prezidente Daļa Grībauskaite savukārt piektdien paziņoja, ka apšauba izglītības ministres spēju panākt vienošanos ar protestējošajiem izglītības darbiniekiem un līdz ar to arī viņas spēju turpināt darbu amatā.

"Izglītības sistēmas reformas trūkumi un augstprātīgais veids, kā tā tiek īstenota, izraisījis plašu neapmierinātību izglītības darbinieku vidū. Ministres bezatbildība sarunās ar skolotājiem uzrāda šīs valdības galvenās problēmas - necieņu pret skolotājiem, aizskarošus izteikumus un neprasmi īstenot pašas ministrijas ieviestās reformas," norādījusi prezidente, mudinot valdību vienoties ar skolotājiem par ilglaicīgiem lēmumiem attiecībā uz izglītības sistēmas kvalitāti un izglītības finansējuma izredzēm.

Pēc neveiksmīgajām sarunām valdība ierosinājusi politiskajām partijām parakstīt vienošanos par izglītības finansējumu 2020.-2025.gadam, un Skvernelis norādījis, ka pirmdien valdība līdz ar budžeta projektu apspriedīs arī visus pedagogu arodbiedrību priekšlikumus.

Jau ziņots, ka aptuveni trīsdesmit skolotāji, kas trešdien nesagaidīja ministri uz reālām sarunām, pārnakšņoja ministrijas ēkā, bet nākamajā dienā apmēram simts Lietuvas skolēnu no vairāku pilsētu skolām pulcējās piketā pie valdības ēkas Viļņā, lai apliecinātu atbalstu skolotājiem.

Piektdienas mītiņa laikā vairāk nekā desmit skolotāji neatstāja ministrijas ēku, lai tur paliktu "tikmēr, kamēr tiks panākta vienošanās". Pirms darba dienas beigām ministrijas darbinieki skolotājus aicināja doties projām, bet viņi nepiekāpās un tika ieslēgti. Pēc laiciņa uz ēku kāds bija izsaucis policiju, bet ieradušies policisti atzina, ka sabiedriskā kārtība netiek pārkāpta, cilvēki noskaņoti labdabīgi, un devās projām. Arī privātā apsardzes kompānija, kas gādā par ministrijas drošību, atzina, ka tai pret protestētājiem pretenziju nav.

Mītiņam beidzoties, simtiem protestētāju no Seima ieradās pie ministrijas, lai atbalstītu tur palikušos skolotājus. Ārpusē esošie dziedāja dziesmas, tostarp Lietuvas himnu, un skandēja "Paldies!". Tie, kuriem ministrijā bija palikušas mantas, atgriezās ēkā pa logu.

Kā portālam "15min.lt" sacījis premjera padomnieks Skirmants Maļinausks, valdības vadītājs situācijā neiejauksies un aicina neiejaukties arī policiju, ja kārtība netiek pārkāpta, taču vienlaikus uzsver, ka valsts iestādes nedēļas nogalēs paredzēts slēgt un šie noteikumi jāievēro.

Izglītības ministre protestējošos skolotājus iepriekš apsūdzēja "šova rīkošanā", paziņojot, ka viņi patiesībā nemaz necenšas panākt reālu vienošanos, savukārt skolotāji ministres kritiku par nekonstruktīvām protestu metodēm noraidījuši, uzsverot, ka visas citas iespējas risināt problēmu jau cietušas neveiksmi.