"Lauku ceļotājs": Pašvaldību iejaukšanās tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbībā kropļo konkurenci tirgū

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele

FOTO: Zane Bitere / LETA

Jau otro gadu pēc kārtas, pašvaldībām iejaucoties tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbībā, kropļo konkurenci tirgū, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

Viņa sacīja, ka konflikts starp Latvijas pašvaldībām un tūrisma un viesmīlības uzņēmējiem milzt jau otro gadu pēc kārtas, kuros pašvaldības, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu, apdraudot vietējo uzņēmējdarbību. "Mūsu uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības uzdevums nav un nedrīkst būt uzņēmējdarbība. Pašvaldībai ir jāveicina vietējā uzņēmējdarbība, radot tai labvēlīgus apstākļus un jāsadarbojas ar uzņēmējiem privātā-publiskā partnerībā," uzsvēra Ziemele.

"Laku ceļotājs" prezidente norādīja, ka cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem, ko patērētājs izvēlas kādu pakalpojumu vai preci.

"Uzņēmēji min virkni piemēru, nosaucot izmaksas, sākot ar darbaspēka atalgojumu, beidzot ar apkārtnes uzturēšanu kārtībā. Uzņēmējam tas ir jānopelna pašam, kamēr pašvaldība daļu sava tūrisma uzņēmuma izmaksu sedz no budžeta," skaidroja Ziemele.

"Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kas būtu saprātīgi jāizlieto pašu nodokļu maksātāju labā, taču par to tiek apmaksāti izklaides pasākumi, koncerti, regulāras balles ar viesmāksliniekiem kultūras centros pie galdiņiem bez maksas vai par simbolisku samaksu. Tiek subsidēti šie, it kā lētie, pašvaldību sniegtie naktsmītņu, ēdināšanas un citi pakalpojumi, kas turklāt nereti dublē jau esošus privātu uzņēmēju pakalpojumus. Jā, mēs esam viesmīlīgi un gaidām tūristus laukos, taču vai tiešām varam atļauties "uzsaukt" visiem ciemiņiem naktsmājas, neprasot pilnu cenu?" norādīja Ziemele.

Viņa papildināja, ka šāda pašvaldību rīcība ir viens no iemesliem, kādēļ laukos trūkst līdzekļu skolu un bērnudārzu, ceļu uzturēšanai, medicīnas pakalpojumiem un veco ļaužu aprūpei. "Ilgtermiņā sekas ir postošas: privātie uzņēmēji nespēj izturēt mākslīgi radīto konkurenci, slēdz savus uzņēmumus un dodas projām. Lauki zaudē tos pašus nedaudzos nodokļu maksātājus, kas vēl atlikuši," atzīmēja Ziemele.

Tāpat "Lauku ceļotājs" prezidente atzina, ka tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmēji iebilst arī pret Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas praksi pašvaldībās, kad fondi ar mērķi atbalstīt uzņēmējdarbību, pašvaldības īstenotā projekta galarezultātā nereti kļūst par privātās uzņēmējdarbības konkurentu.

Ziemele secināja, ka pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā neliecina par stratēģisku domāšanu sava novada attīstībai. "Pašvaldību un valsts finansētas iestādes nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja tas ir pretēji, tad tā ir pretvalstiska rīcība, tuvredzība - zāģē zaru, uz kura paši sēž," viņa uzsvēra.

Biedrības "Lauku ceļotājs" mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. "Lauku ceļotājs" pārstāv biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. "Lauku ceļotāja" biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.

Uz augšu