Saeima ļaus Rimševičam Latvijas bankas prezidenta amatā palikt vēl gadu (12)

Latvijas bankas prezidentu var atlaist trīs gadījumos. Ja viņš uzraksta atlūgumu, ir spriedums krimināllietā, vai persona vairs neatbilst amata nosacījumiem. Vienīgais nosacījums Latvijas bankas prezidentam ir pielaide valsts noslēpumam. Rimšēvičam to atņēma jau vasarā. 

Saeimā interese atlaist Rimševiču dzīvoja tikai neilgu laiku pēc viņa aizturēšanas. Martā deputāti bija izpētījuši Latvijas bankas likumu. Tur pamatojumu atlaišanai nevarēja atrast. Tāpēc nobalsoja par aicinājumu kukuļņemšanā aizdomās turētajam atkāpties pašam. Ilmārs Rimšēvičs nepaklausīja.  

Deputāti ķērās pie Latvijas bankas likuma grozīšanas, kas paplašinātu iespējas atbrīvoties no bankas prezidenta. Piemērām, pieprasot nevainojamu reputāciju. Arī šis plāns rezultātus nedeva. Ja likums būtu pieņemts, uz Rimšēviču tas neattiektos, jo viņu sargā arī Eiropas centrālās bankas statūti.

Jānis Vucāns, Saeimas deputāts, bijušais Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs (ZZS), norāda, ka, "analizējot situāciju, mēs saskārāmies ar to, ka ir ECB nolikuma 14.pants, kas runā par nacionālo banku neatkarību un ka vismaz LB prezidentu kā ECB padomes locekli mēs ar savu šādu parlamenta balsojumu neesam tiesīgi atcelt". 

12. Saeimas budžeta komisija iesākto darbu atstāja sekotājiem, 13.Saeimas budžeta komisijai. Tā šonedēļ izlēma priekšteču darbu neturpināt. Ja kāds to uzskatīs par nepieciešamu, darbu var atsākt.

Mārtiņš Bondars, Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs, saka, ka pāris mēnešos nekas Latvijā nekas nemainīsies attiecībā par Centrālās bankas vadītāja izvēli. 

Maija beigās Satversmes aizsardzības birojs anulēja Ilmāra Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam. Pārsūdzēt lēmumu vairs nevar. Pielaide valsts noslēpumam ir priekšnoteikums, lai varētu pildīt Latvijas bankas prezidenta pienākumus. Divpadsmitā Saeima nelēma, vai šis ir pietiekams arguments Rimšēviča atlaišanai.

Jaunā Saeima šobrīd ir aizņemta ar valdības veidošanu. Līdz Latvijas bankas jautājumam jaunie deputāti vēl nav tikuši. 

Atis Zakatistovs, Saeimas KPV.LV frakcijas priekšsēdētājs, saka: "Šobrīd frakcijā mēs šo jautājumu neesam skatījuši. Tas nav bijis mūsu prioritāte pēdējo mēnešu laikā arī kopš ievēlēšanas. Mēs neesam plānojuši to izvirzīt kā prioritāti, arī tuvākajā laikā."

Bondars piebilst, ka "darbs notiek, ir pienākumu izpildītājs, ir pilnvaras nodotas un nav tā ka Latvijas bankas darbs dēļ tā, ka notiek kriminālprocess pret Ilmāru Rimšēviču būtu apstājies".

Juris Jurašs, Saeimas JKP frakcijas priekšsēdētāja biedrs, saka: "Ja Rimševica kungam šobrīd ir anulēta pielaide darbam ar valsts noslēpumu un tas ir viens no priekšnosacījumi tam, lai viņš varētu savu amatu pildīt, tad es uzskatu, ka tas ir pilnīgi pietiekami, lai šobrīd skatītu šo jautājumu un viņu atbrīvotu no amata. Līdz šim brīdim nav bijušas šādas sarunas, bet es domāju, ka mēs šo jautājumu visdrīzākajā laikā aktualizēsim."

Arī Jaunā Vienotība par Rimšēviča atrašanos amatā vēl nav lēmusi. 12.Saeimā Vienotības frakcija bija tā, kas  visasāk uzstāja uz nepieciešamību tikt vaļā no Rimšēviča. Deputāte Inese Lībiņa-Egnenre Nekā personīga atzina, ka pielaides neesamība varētu būt iemesls, lai balsotu par bankas prezidenta atcelšanu. Tramīga atbildēs par viņa atbilstību amatam ir Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. 

"Es sniegšu jums atbildi, bet es gribu sagatavot. Iesniedziet lūdzu jautājumus rakstiski. Jo šeit ir katram jautājumam juridiski ļoti tālejošas konsekvences. Iesniedziet jautājumus, es jums tiešām sniegšu atbildi. Bet viņa ir jāsagatavo," sacīja Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja no intervijas izvairījās. Rakstiskā atbildē viņa norāda, ka pāris mēneši jāpagaida. Tad būs zināms Eiropas Savienības tiesas lēmums lietā, kas uzsākta pēc Rimšēviča un Eiropas centrālās bankas pieteikumus pret Latviju par izmeklētāju noteikto aizliegumu viņam pildīt Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa pienākumus.

Irēna Kucina, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā, norāda: "Te ir divi centrālie jautājumi. Pirmkārt, tieši saistīti ar 2018.gada februāra notikumiem par apcietināšanu un attiecīgi drošības līdzekļa piemērošanu, kas ir saistīts ar noteiktas nodarbošanās aizliegumu, tostarp, arīdzan tajā laikā šis aizliegums attiecās arī uz Eiropas Centrālās bankas padomes locekļa funkciju pildīšanu."

Tiesai jāizlemj, vai izmeklētājiem bija tiesības ierobežot Rimšēviča pilnvaras, un vai viņš, neraugoties uz smago apsūdzību, varēs turpināt strādāt Eiropas Centrālajā bankā Frankfurtē līdz pilnvaru termiņa beigām.  

Daļa no Eiropas Centrālās bankas pretenzijām jau ir apmierināta. Vasarā prokuratūra pēc Eiropas Savienības tiesas rīkojuma mīkstināja Rimšēvičam drošības līdzekļus, lai viņš  pilnvarotu darbam ECB padomē savu vietnieci Zoju Razmusu. Līdz tam viņai nebija balsstiesību. 

Zoja Razmusa, Latvijas bankas prezidenta vietniece, skaidro: "Neskatoties uz to, kas notika ar prezidentu, man nav, arī lemjot Eiropas centrālās bankas padomes sēdēs, sajūta, ka uz Latviju skatās savādāk. Man liekas, ka visi skatās tiešām kā uz līdzvērtīgu eiro sistēmas partneri."

Ilmārs Rimšēvičs šobrīd ir apsūdzēts par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu no Trasta komercbankas bijušajiem akcionāriem. Vienā gadījumā Rimšēvičs par palīdzēšanu kā atlīdzību saņēmis apmaksātu braucienu uz Kamčatku. Vēlāk arī 250 tūkstošus eiro skaidrā naudā. Viņa uzdevums bijis palīdzēt problēmās nonākušajai bankai sakārtot attiecības ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.  Lietā apsūdzēts arī uzņēmējs Māris Martinsons.

Prokuratūra cerēja lietu tiesai nodot vēl šogad. Piektdien iestāde paziņoja, ka tas nenotiks, jo apstākļi mainījušies - viens no apsūdzētajiem sācis liecināt.  Pēc Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, gan advokātu, gan aizstāvības taktiku mainījis Ilmārs Rimšēvičs. Liecību sniegšana neļauj procesu ātri pabeigt, jo visas viņa sniegtās ziņas izmeklētājiem ir jāpārbauda.

Saistībā ar Rimšēviča darbību uzsākti vēl divi kriminālprocesi. Pēc ABLV bankas akcionāru iesnieguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izmeklē lietu par kukuļa pieprasīšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu. Valsts policija darbojas pēc Norvik bankas lielākā īpašnieka Grigorija Guseļņikova iesnieguma par izspiešanu un naudas atmazgāšanu.