/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/13/8954992t1h6dbb.jpg)
Vinstons Čērčils bija slavens krācējs, un, kā izrādās, tāda bija arī karaliene Viktorija. Tiesa, krākšanas ziņā tādi kā viņi pasaulē ir ļoti daudzi. Aptuveni katrs trešais vīrietis un katra ceturtā sieviete krāc gandrīz katru nakti.
Vai krākšana ir bīstama? Lūk, kad jāsāk uztraukties
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kāpēc cilvēki krāc?
“Kad guļam, mūsu muskuļi atslābst, kas nozīmē to, ka mēle aizslīd uz aizmuguri, bet rīkles un deguna audi un muskuļi atbrīvojas. Kad cilvēks ieelpo un izelpo, gaiss, kas plūst pāri šiem audiem un muskuļiem, liek tiem vibrēt, rezultātā atskan krākšana,” skaidroja galvas un kakla ķirurgs Brets Korners.
Korners atklāja, ka tajā, vai cilvēks krāks, iesaistīti vairāki faktori, piemēram, liekais svars.
Mums visiem mēles pamatne ir resnāka nekā mēles gals. Ja tā kļūst vēl resnāka, tā var bloķēt elpceļus, liekot cilvēkam krākt. Arī alkohols pastiprināti atslābina muskuļus un audus elpceļos, izraisot krākšanu.
Arī vairāki strukturālie faktori var novest pie krākšanas, piemēram, šķība deguna starpsiena, kas traucē brīvu gaisa plūsmu. Kā arī – tu taču zini to gaļas veidojumu, kas karājas rīkles galā. To sauc par ūku. Arī tā var pārāk atbrīvoties un likt cilvēkam krākt.
Labās ziņas ir tādas, ka lielākajā daļā gadījumu krākšana nekaitē cilvēka (paša krācēja) veselībai, tomēr pastāv izņēmumi.
2016. gadā veiktā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Sleep and Breathing”, noskaidrots, ka krākšana kopā ar miega apnoju jeb īslaicīgu elpošanas apstāšanos palielina sirds slimību risku.
Kāpēc? Abi šie stāvokļi var novest līdz hipoksijai jeb skābekļa badam audos. Tā rezultātā var veidoties artēriju bojājumi vai aizsprostojumi, iekaisums un kaitīgas spiediena izmaiņas krūtīs.
Nav viegli pašam diagnosticēt miega apnoju, tomēr, ja tev ir kāds, kurš var pasekot līdzi, vai tev miega laikā nav aptuveni 10 sekunžu gari elpošanas pārtraukumi, tad tas būtu pirmais solis, kā to noskaidrot.
Arī pašas krākšanas ritms un skaņa varētu būt uztraukuma iemesls, proti, ja izklausās, ka cilvēks brīžiem īslaicīgi pārstāj elpot, elpo sekli un izdala gārdzošas skaņas, ko papildina ķermeņa raustīšanās – it kā ķermenis vēlētos pamodināt pats sevi –, ir vērts vērsties pie ārsta.