"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāts, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš topošās valdības partneriem piedāvās parakstīt Fiskālo paktu, tostarp apņemoties šogad neatbalstīt nodokļu celšanu un jaunu nodokļu ieviešanu
Kā šodien pēc tikšanās ar topošās valdības partneriem žurnālistiem sacīja Kariņš, pirmdien, 14.janvārī, politiķiem tiks piedāvāts Fiskālais pakts, kuru parakstot, partijas apņemsies izpildīt un turēties pie Latvijas vidējā termiņa budžeta prognozēm.
"Mums ir jāvienojas, ka naudas ir tik, cik ir, un visas politikas ir jāiekļauj budžeta rāmjos - vai nu pārdalot par labu vienai vai otrai jomai, vai balstoties uz iespējamo izaugsmi. Ja kāds ierosinās nodokļu paaugstināšanu, viņi varēs to darīt, bet es varu teikt, ka 2019.gadā mēs neatbalstīsim nekādus jaunus nodokļus nodokļus," skaidroja Kariņš.
Pirmdien, 14.janvārī, paredzēts uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu viedokli par budžeta ietekmi iecerētajai deklarācijai.
Šis būtu trešais savstarpēji parakstāms dokuments topošajā valdībā. Partneri jau sākuši diskutēt par topošās valdības partiju sadarbības līgumu un valdības deklarācijas izveidi.
Vaicāts, vai turpmākā pieeja paredzēs bezdeficīta budžetu veidošanu, vai tomēr tiks pieļauts arī neliels deficīts, Kariņš norādīja, ka 2019.gada budžeta projekts ar 1% deficītu ir saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Budžetu izstrādē no 2020.gada politiķa mērķis būtu virzīties uz bezdeficīta budžetu, taču reizē ir jāņem vērā, ka sabiedrībai ir lielas vajadzības gan atalgojumam, gan citām lietām, pauda politiķis. Premjera kandidāta uzstādījums būtu panākt mazāku deficītu, nekā paredzēts. Kariņš norādīja, ka pozitīvi vērtētu, ja šogad tiktu sasniegts vismaz nedaudz mazāks deficīts, nekā plānots - 0,9% vai 0,8% apmērā.
Taujāts, vai Kariņa valdība tās apstiprināšanas gadījumā atbalstītu Ievas Jaunzemes kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta vadītājas amatā, Ministru prezidenta amata kandidāts pieļāva, ka šis jautājums varētu tikt apspriests topošās valdības partiju sanāksmē 14.janvārī. Paužot personīgo viedokli, Kariņš sacīja, ka neredz iemeslu, kāpēc amatā nevarētu iecelt konkursa kārtībā izraudzītu personu.
Līdz pirmdienas, 14.janvāra, plkst.12 no sadarbības partneriem tiek gaidīti ierosinājumi, kādā veidā varētu uzlabot piedāvāto sadarbības līgumu, norādīja premjera amata kandidāts.
Politiķis arī piebilda, ka partiju šodienas sarunas gaisotne bija koleģiāla un ļoti pozitīva.
Kā ziņots, jaunās valdības prioritāšu vidū varētu būt administratīvi teritoriālā reforma, tautsaimniecības stiprināšana, reformu turpināšana izglītībā un veselības aprūpē, "bezkompromisu tiesiskums", valsts drošība, sadarbība ar diasporu un demogrāfija, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušās ministru amata kandidātu darba grupās apkopotās idejas valdības deklarācijai.
