"Rail Baltica" būvprojektu iepirkumu izsludināšana Latvijā ir noslēguma fāzē

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Eiropas Dzelzceļa Līnijas" valdes loceklis Andris Linužs piedalās preses konferencē, kuras laikā tiek parakstīts sadarbības memorands starp "Rail Baltica" projekta īstenotāju "Eiropas dzelzceļa līnijas" un dažām nevalstiskajām organizācijām, kas paredzēs plašāku sabiedrības iesaisti "Rail Baltica" īstenošanas gaitā.
"Eiropas Dzelzceļa Līnijas" valdes loceklis Andris Linužs piedalās preses konferencē, kuras laikā tiek parakstīts sadarbības memorands starp "Rail Baltica" projekta īstenotāju "Eiropas dzelzceļa līnijas" un dažām nevalstiskajām organizācijām, kas paredzēs plašāku sabiedrības iesaisti "Rail Baltica" īstenošanas gaitā. Foto: Evija Trifanova/LETA

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" un dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvprojektu iepirkumu izsludināšana Latvijā ir noslēguma fāzē un drīzumā tiks izsludināti pēdējie, trešdien preses konferencē sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes loceklis Andris Linužs.

Viņš norādīja, ka šogad izsludinās arī iepirkumu Rīgas lidostas jeb "Rail Baltica RIX" stacijas izbūves projektam. Plānots arī sākt projektēšanu posmam no Lāčplēša līdz Jelgavas ielai, Rīgā, ietverot "Rail Baltica" trases novietošanu, pašlaik esošo sliežu ceļu 1520 milimetru platumā infrastruktūras pārbūvi, estakāžu izveidi, uzbēruma norakšanu un jauna tilta pār Daugavu izbūvi.

Linužs uzsvēra, ka turpināsies arī kultūrvēsturisko vietu izpēte, lai trases novietojums neapdraudētu kultūrvēsturisko mantojumu, piemēram, Torņakalna staciju. 2018.gadā Latvijā veikta visas trases, 265 kilometru garumā, kultūrvēsturiskā izpēte, kas apliecinājusi, ka trases novietojums kultūrvēsturisko mantojumu neapdraud. Strādājot arheologu, ģeodēzistu un vēsturnieku komandām, kopumā jau apzinātas 126 potenciālās kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas un objekti. Izdarīti vairāk nekā 5500 zondējumi, piecās upēs veikta zemūdens vides apzināšana, kā arī vēsturisko objektu 3D skenēšana un uzmērīšana.

Kā teica Linužs, lai 2021.gadā varētu Latvijā sākt būvniecību, šogad jāturpina intensīvs darbs būvprojektu, zemes atsavināšana un būvniecības plānu attīstībā.

"RB Rail" pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Ignas Degutis sacīja, ka "Rail Baltica" projekts Igaunijā attīstījies vienmērīgi - ar pabeigtu telpisko plānošanu un noteiktu trases novietojumu. 2019.gadā sāksies pirmie "Rail Baltica" būvniecības darbi, kad tiks izbūvēts dzelzceļa pārvads Tallinā. Citiem nozīmīgiem objektiem, piemēram, pasažieru terminālim Ulemistē un Pērnavā, kā arī Mūgas kravas terminālim tiks sākta projektēšana.

"Rail Baltica Estonia" izpilddirektore Rīa Sillave uzsvēra, ka Igaunija "soli pa solim" tuvojas būvniecības darbiem. Šogad plānots izsludināt konkursu arhitektiem Ulemistes terminālim, kura būvniecību plāno sākt 2021.gadā. Savukārt, kas attiecas uz Pērnavas termināli, arhitektu plānojums ir gatavs, tāpēc nākamie darbi ir Pērnavas termināļa būvprojekta izstrāde.

Savukārt "Lietuvos geležinkeliai Rail Baltica" Koordinācijas departamenta direktors Arenijs Jackus informēja, ka Lietuvas prioritāte projektā ir Kauņas posma pirmās fāzes būvniecība, Kauņas-Latvijas robežas posma būvprojektēšana, kā arī teritoriālo plānu izstrāde posmam Polijas robeža-Kauņa-Viļņa. Pēc Jackus paustā, plānots, ka Kauņas posma darbi varētu būt pabeigti līdz 2021.gadam.

Kā atzina Jackus, patlaban "Rail Baltica" līnijā Lietuvas teritorijā notiek vairākas nozīmīgas aktivitātes, piemēram, teritoriālā plānošana, zemes atsavināšana, tehniskā būvprojektēšana, kā arī būvniecība.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu