Asociācija: Politiskās vīzijas trūkums kavē vēja enerģijas nozares attīstību Latvijā

Viņš skaidroja, ka Latvijā ir visi priekšnoteikumi vēja enerģijas ražošanas attīstībai, tomēr šī nozare tik pat kā nepastāv.

"Vēja resurss ir ļoti labs visā Latvijas teritorijā. Praktiski visa Kurzeme 100 metru augstumā atbilst vēja enerģijas ražošanas prasībām. Varētu likties, ka pārējā Latvijas teritorija nav tik progresīva, bet virs 100 metru augstuma visā Latvijā vēja enerģija ir pietiekoša," pauda Nāburgs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā pamatproblēma ir normatīvais regulējums, kas traucē nozarei veiksmīgi attīstīties - nav skaidras enerģētikas politikas un vīzijas, kā attīstīsies Latvijas enerģētikas nozare. Savukārt komersanti nevar strādāt, nesaprotot, uz ko virzās valsts.

"Pašreiz nav skaidrības, nav vīzijas un ir politiski uzpūstais obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājums. Visi domā, ka jākoncentrējas uz OIK un tas ir pārņēmis visu dienaskārtību. Tāpēc nevienam nebūs drosmes runāt par vēja enerģiju un atbalstu atjaunojamiem energoresursiem," skaidroja VEA valdes loceklis.

"Latvijā ir milzīgs potenciāls, bet tas netiek realizēts, jo trūkst politiskais atbalsts," skaidroja Nāburgs.

Starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" pārstāvis Oskars Beikulis stāstīja, ka saistībā ar vēja stacijām, kā galvenās problēmas iedzīvotāji min troksni, infraskaņu, mirgošanas efektu.

"Vēja enerģijas ražošanas nozare nav unikāla, jo iedzīvotāji, kas ir "pret" dažādiem projektiem, parasti kā pirmo argumentu min ietekmi uz vidi," skaidroja Beikulis.

Viņš pauda, ka minimālais attālums, kādā vēja stacijas būvē no dzīvojamām mājām ir 500 metri. "Ja vēja stacijas būvēs 100 metrus no mājām, tad, protams, to radītajam troksnim būs slikta ietekme uz veselību, bet ne 400-500 metru attālumā," skaidroja Beikulis. Turklāt ražotāji grib vēja stacijas dabūt pēc iespējas tuvāk mājām, tāpēc jaunākās vēja stacijas cenšas ražot pēc iespējas klusākas. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir normatīvi, kas nosaka atļauto trokšņa līmeni, un pēc tā vadās arī vēja staciju uzstādītāji.

Tāpat viņš pastāstīja, ka vēja stacijas rada zemas frekvences infraskaņu, bet tādu rada gan automašīnas, gan lidmašīnas, gan cilvēki runājot. Aptuveni 500 metru attālumā no vēja stacijas zemas frekvences skaņas ir atbilstošā līmenī, lai neietekmētu cilvēku veselību.

Kā izplatītu iebildumu pret vēja staciju būvniecību Beikulis pieminēja "mirgošanas efektu", kas rodas, kad vēja elektrostacija, griežoties vēja ģeneratoram, met ēnu un tā mainās. Viņš skaidroja, ka tas ir traucējoši, tomēr ietekmes apmērs ir precīzi prognozējams, jo saule uzlec un noriet konkrētā laikā. Attiecīgi vēja staciju var iestatīt, ka brīdī, kad tā var radīt ietekmi uz māju, tā atslēdzās, bet, kad saule pavirzās uz priekšu, ieslēdzas.

Beikulis skaidroja, ka vēja stacijām, tāpat kā citiem objektiem, ir ietekme uz dabas vērtībām. Vēja stacijām būtiskākā ietekme saistīta ar putnu un sikspārņu populācijām. "Jebkurā vēja staciju projektā var atbildēt, ka tās nogalinās putnus un sikspārņus, bet novērtējot ietekmi uz vidi, skatās, vai šo nogalināto dzīvnieku daudzums ir liels un būtisks, vai šīs vietas ir būtiskas konkrētajai sugai, migrācijā un tamlīdzīgi," skaidroja Beikulis, piebilstot, ka ir svarīgas eksperta zināšanas un pieredze šos faktorus izvērtējot.

Vēja parkiem var būt ietekme arī uz citām sugām, tomēr dzīvniekiem un putniem ir dabiska tieksme izvairīties no vietām, kuras viņiem nepatīk, norādīja Beikulis.

Viņš uzsvēra, ka, vērtējot jebkuru ietekmi uz apkārtējo vidi vai cilvēku, ir svarīgi saprast, vai paredzētā ietekme pārsniegs normatīvajos aktos noteikto.