ASV iecienītā privātā armija - «Blackwater» (6)

Kas ir «Blackwater»?

Līdzīgi kā jau minētā «Vāgnera grupa», «Blackwater» mediju telpā tiek pozicionēta kā privātā militārā kompānija (PMK). Principā no valsts neatkarīgs uzņēmums, kurš piedāvā militāros un drošības pakalpojumus (piemēram, personu aizsardzību, objektu apsargāšanu, nacionālo karavīru apmācību, kiberdrošības uzlabošanu u.c.) par attiecīgu samaksu un no savas darbības vēlas gūt peļņu. Tiesa, atšķirībā no «Vāgnera grupas», kura oficiāli neeksistē, «Blackwater» ir oficiāli pastāvošs uzņēmums, kurš maksā nodokļus. Turklāt  tagad tas ir pazīstams ar nosaukumu «Academi» un ir daļa no «Constellis group» - lielas starptautiska līmeņa korporācijas, kurai ir biroji 11 valstīs – Afganistānā, AAE, ASV, Irākā, Alžīrijā, Kenijā, Saūda Arābijā, Mozambikā, Lielbritānijā, Tanzānijā, Nigērijā. Būtiski, ka šī kompānija («Academi» un izteikti tās priekšgājējs «Blackwater») ir kļuvusi par vienu no populārākajām ASV valdības izvēlēm situācijās, kad ir nepieciešami privātie drošības pakalpojumi.

Atšķirībā no «Vāgnera grupas» «Academi» arī neraksturo tādas oligarhijas un valdošās varas attiecības kā Jevgeņija Prigožina («Vāgnera grupas» de facto saimnieks) un Vladimira Putina gadījumā. Tā nav piesaistīta tikai Krievijas valdības darbībām un var darboties arī citu klientu interesēs. Tāpat atšķirībā no Krievijas «Academi» vismaz teorētiski nav garantēti jau iepriekš tai noteikti konkrēti ASV valdības kontrakti. To iegūšanai tā ir spiesta vismaz teorētiski sacensties ar konkurentiem – citām privātajām militārajām kompānijām. Tomēr tajā pašā laikā politiskais jumts noteikti ir arī tai.

«Lai šādas kompānijas darbotos, tām ir nepieciešams liels un spēcīgs politisks atbalsts. Tas tādēļ, ka to darbība ir saistīta ar ļoti jūtīgiem jautājumiem – ieroču tranzītu uz citas valsts teritoriju, nepakļaušanos citas valsts jurisdikcijai, spējai veikt kvalitatīvu izlūkošanu, nodrošināt kvalitatīvus sakarus.

Tieši tāpēc domāju, ka visietekmīgākās PMK nāk tieši no lielvalstīm. Tās vislabāk spēj visus šo elementus apvienot,» intervijā portālam TVNET norāda bijušais militārais analītiķis, bloga «Vara bungas» autors Mārtiņš Vērdiņš.

Līdzīgi kā par citām privātajām militārajām kompānijām, arī «Academi» gadījumā nav skaidrs, precīzi cik liels ir tās militārais sastāvs. Grāmatas ««Blackwater»: pasaules spēcīgākās algotņu armijas izvirzīšanās» autors Džeremijs Skahils norāda, ka ap 2007. gadu kompānijas rīcībā bija aptuveni 20 000 karavīru un pat kaujām domāti bruņoti transportlīdzekļi, 20 kaujas lidmašīnas un trenēti kaujas suņi. To lielākā daļa ir tikusi nosūtīta uz Irāku un Afganistānu. Jau iepriekšējos rakstos arī minēju bijušā Latvijas armijas sauszemes spēku komandiera Igora Rajeva komentāru, ka šādas kompānijas pašas reti kad pastāvīgi algo karavīrus vai drošības pakalpojumu sniedzējus. Tās pārsvarā saformē karavīru vienību kādam konkrētam uzdevumam un pēc tam skatās, kuri ir palikuši dzīvi un vai izdzīvojušos varētu iesaistīt jaunos uzdevumos.

Kam tā pieder?

Kā jau nedaudz tika ieskicēts, «Academi» īpašnieks ir korporācija «Constellis group», kura papildus «Academi» sevī apvieno tādus militāro un drošības pakalpojumu laukā zināmus zīmolus kā «Triple Canopy», «Olive group», «AMK9», «Omniplex», «Edinburgh International», «Centerra», «tdi» un «Strategic Social», teikts kompānijas mājaslapā. Šeit pat ir teikts, ka tās direktors ir Tims Rīrdons, kurš ir strādājis citā ASV bāzētā aizsardzības, aviācijas un informācijas tehnoloģiju kompānijā «Leidos Holdings». Tāpat viņš ir strādājis arī Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIA) un plaši pazīstamajā ASV militārās tehnikas ražošanas kompānijā «Lockheed Martin». Tomēr arī «Constellis group» nav pilnībā neatkarīgs uzņēmums, jo kopš 2016. gada ir privātā kapitāla firmas «Apollo Global Management» īpašumā. Tās īpašnieks ir amerikāņu investors un mākslas darbu kolekcionārs Leons Bleks, kura specializācija ir problēmās nonākušo uzņēmumu pārpirkšana.

Tiesa gan, šāda «Academi» vadība ir salīdzinoši nesena parādība.

Laikos, kad kompāniju vēl sauca «Blackwater», tai nebija mātes uzņēmuma un to vadīja nu jau bēdīgi slavenais kompānijas dibinātājs Ēriks Prinss.

Kas īsti viņš ir? ASV finanšu un ekonomikas žurnāls «Forbes» ziņo, ka pirms «Blackwater» nodibināšanas 1997. gadā viņš sākotnēji kalpojis ASV armijas flotes īpašo uzdevumu vienībā «Roņi», taču dienestu priekšlaicīgi atstājis gan tēva nāves, gan sievas saslimšanas ar vēzi dēļ. Tomēr tēva nāve viņam atstāja prāvu naudas summu – vismaz 50 miljonus ASV dolāru, kas arī kļuva par viņa kompānijas starta kapitālu. Forbes raksta, ka šī nauda esot nākusi no tēva automašīnu detaļu ražošanas kompānijas «Prince Corp.» pārdošanas.

Tomēr, kaut arī Prinsa vadībā kompānija piedzīvoja savus zelta laikus un ASV invāziju Irākas un Afganistānas karu laikā nopelnīja milzīgas naudas summas (Irākā vien toreizējais «Blackwater» esot nopelnījis aptuveni miljardu ASV dolāru, piedāvājot ASV armijas vadības un kara vešanai vajadzīgās infrastruktūras apsargāšanu, ziņo Foreign Policy), tās reputācija tika neatgriezeniski aptraipīta. Runa šajā gadījumā ir par bēdīgi slaveno Nisūras laukuma slaktiņu Bagdādē, kad «Blackwater» karavīri atklāja uguni uz Irākas civiliedzīvotājiem. Negadījumā 17 no tiem tika nogalināti, bet 20 ievainoti. Ņemot vērā, ka «Blackwater» tajā brīdī apsargāja ASV vēstniecības konvoju, tas radīja pamatīgu saspīlējumu Vašingtonas un Bagdādes attiecībās. Ne velti rezultāts bija vairāku tiesas procesu sākšana, kuros tika nolemts, ka šī PMK ir vainīga. Ir pienākušas ziņas arī par citiem «Blackwater» noziegumiem Irākā.

Pēc šā reputācijas aptraipīšanas gadījuma «Blackwater» centās distancēties no tumšās pagātnes un sākotnēji nomainīja nosaukumu uz «XE services», taču neilgi pēc tam, 2010. gadā, tika pieņemts lēmums kompāniju pārdot ārējiem investoriem un Prinsam savu amatu pamest.

Neilgi pēc minētā darījuma noslēgšanas «XE Services» ieguva pašreizējo vārdu - «Academi», ziņo Foreign Policy. Šā nosaukuma asociēšanās ar universitātes un pētniecisko vidi, domājams, ir vēl viens mēģinājums parādīt, ka mūsdienu «Blackwater» ir daudz miermīlīgāks nekā pagātnē. Savukārt tā saiknes ar «Constellis group» sākās brīdī, kad šie paši investori nolēma «Academi» apvienot ar tā konkurentiem - «Triple Canopy». Tieši šīs abas kompānijas veido «Constellis group» kodolu. Savukārt «Apollo Global Management» vadībā «Constellis group» tika pievienotas arī pārējās augstāk minētās kompānijas. Pagaidām «Apollo Global Management» ir uzsācis sarunas par «Constellis group» pārdošanu, ziņo raidsabiedrība Reuters. 

Kur tā ir iesaistījusies mūsdienās?

Jau arī iepriekšējos rakstos minēju, ka šādas kompānijas ar informāciju par savām darbībām pārlieku nedalās un liela daļa no tām ir komercnoslēpums. Tomēr no darba piedāvājumiem, kuri ir tikuši publicēti «Constellis group» mājaslapā, var aptuveni spriest par valstīm, kur «Academi» ir pagaidām iesaistījusies. Piemēram, ir teikts, ka tiek meklēti cilvēki, kuri varētu veikt elektriķa un elektrības ģeneratoru mehāniķa pienākumus armijas vajadzībām. Tāpat tiek meklēts cilvēks, kurš varētu kalpot kā padomdevējs armijas bāzes drošības nodrošināšanai. Šā amata aprakstā ir noteikta arī obligāta prasme apieties ar šādiem šaujamieročiem: M16A2, M4 karabīni, 9 mm pistoli un M60 MG. Vienlaikus pašas «Academi» mājaslapā ir teikts, ka tai Afganistānā ir sava militārā nometne. Tehnoloģiju žurnāla Wired autors Spensers Akermans gan saka, ka to vairāk varētu uzskatīt par militāro bāzi. Tā esot aprīkota ar nocietinātu ieroču novietni, degvielas uzpildes stacijām, transportlīdzekļu labošanas centru, istabas karavīriem, biroju un arī konferenču telpu. «Agrāk dzirdēju, ka viņi bija iesaistījušies arī Āfrikas valstīs,» intervijā saka Vērdiņš.

Par šo apgalvojumu liecina arī šajā pašā mājaslapā pieejamā karte, kurā ir atzīmētas pasaules vietas, kurās ir novērojama vismaz kāda kompānijas klātbūtne (ne obligāti militāra).

Tajā tik tiešām ir iekrāsotas tādas valstis kā Sudāna, Eritreja, Somālija, Kenija un citas. Tāpat kartē var novērot arī tādas Tuvo Austrumu valstis kā AAE, Saūda Arābija, Sīrija, Āzijas valstis, kā Ķīna, un Latīņamerikas valstis, kā Gajana un Peru. Vienlaikus Mārtiņš Vērdiņš arī norāda, ka fakts, ka «Blackwater» ziņās neparādās vairs tik ļoti kā agrāk, ir diezgan labs rādītājs. To nevar salīdzināt ar «Vāgnera grupu», kura iekuļas vienā skandālā pēc otra. Tas nebūt neliecina par labu biznesu, saka Vērdiņš. Interesanti ir arī tas, ka «Blackwater» dibinātājs Ēriks Prinss ir šķietami uzsācis aktīvu lobēšanu ASV valdībā par pieejas maiņu Afganistānas stabilizēšanai. Viņš vēlas, lai amerikāņu regulārie spēki tiktu būtiski samazināti un lielākais uzsvars tiktu likts uz PMK. Prinsa prāt, tas būtu daudz ātrāk un efektīvāk, ziņo ASV militārais medijs MilitaryTimes. Ja šāda Vašingtonas stratēģijas maiņa tik tiešām tiks pieņemta, «Academi» atvērsies plašs tirgus, neatkarīgi no tā vai Prinss ar šo kompāniju vēl arvien ir saistīts.

Vai kompānija tiks izmantota arī nākotnē?

Kā jau arī minēju savos iepriekšējos rakstos, visticamāk, šādu militāro kompāniju lietošana ir paliekoša parādība. Gluži vienkārši tāpēc, ka valstīm ir ļoti izdevīgi tādas izmantot. Tām nav jāuztraucas par kritušajiem savās armijās un līdz ar to nav jātērē pašām savi militārie resursi. Tāpat valstis var izvairīties no sabiedrības kritikas par kritušajiem tēvijas dēliem, jo teorētiski jau PMK karavīri nav valsts dienestā. Visbeidzot, valstis nepieciešamības gadījumā var šādas kompānijas izmantot savās interesēs, taču tajā pašā laikā noliegt atbildību par to pastrādātajām darbībām (ja vien to saistība ar valsti darbību pastrādāšanas brīdī ir neapgāžama). MilitaryTimes arī norāda, ka ASV militārajās vadības struktūrās pagaidām notiek izmaiņas un vērā ņemamas pozīcijas iegūst  salīdzinoši radikāli noskaņotajam Nacionālajam drošības padomniekam Džonam Boltonam pietuvinātie cilvēki, kas ir daudz labvēlīgāk noskaņoti pret PMK sniegto ietaupījumu ideju un nebaidās no to nekontrolējamības (kā to darīja nu jau aizgājušais aizsardzības sekretārs Džeimss Matiss).

Tomēr Mārtiņš Vērdiņš intervijā arī norāda vēl kādu ļoti interesantu motivāciju lietot «Academi» un citus privātos karotājus.

«To lietošanu motivē arī globālo korporāciju biznesa intereses.

Nereti pasaules nedrošajos punktos rodas kārdinājums lietot spēku, lai atrisinātu sasāpējušās problēmas, kuras traucē nopelnīt. Tās bieži arī var noorganizēt nepieciešamo politisko aizmuguri, lai šādas firmas varētu darboties,» norāda Vērdiņš. «Protams, loģiskāk būtu atrast kādus sabiedrotos no šajās valstīs esošajiem grupējumiem, bet tad atkal ir problēmas ar lojalitāti, un ir vieglāk ievest šādus «viesstrādniekus». Būtībā šādas armijas palīdz griezties globālajai ekonomikai, jo būtu grūti veikt ieguldījumus valstīs ar augstiem riska faktoriem, ja nepastāv iespēja tos aizsargāt. Kamēr būs biznesam riskantas valstis, tikmēr būs arī šādas privātās militārās kompānijas,» turpina militārais analītiķis.

Tādā ziņā jau atkal pierādās mums visiem jau sen zināmais fakts, ka pasauli uz priekšu virza nauda. Nereti kāre pēc peļņas sakabinās arī kopā ar politiku un izveido visaptverošu sistēmu, kurā noteicošais ir cilvēku egoisms. No vienas puses, šāda situācija ir traģiska, jo veido pasauli, kurā katrs domā tikai par sevi. Taču, no otras puses, egoisms tomēr ir pierādījies kā viens no lielākajiem cilvēces progresa virzītājiem un tieksme pēc labākas dzīves ir radījusi cilvēces diženākos izgudrojumus. Atliek tikai paskatīties uz tādām lietām kā automašīna, ledusskapis un putekļusūcējs. Ja mēs kādreiz atradīsim veidu, kā samazināt egoismu un būt tikpat produktīvi un izdomas bagāti, iespējams, nonāksim jaunas revolūcijas priekšā. Līdz tam brīdim atliek tikai skatīties, kā cilvēki ir gatavi darīt jebko, lai iegūtu vēl vairāk peļņas un vēl vairāk gaistošu patērniecības lietu.