"Swedbank" komentē izskanējušās aizdomas par naudas atmazgāšanu (8)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējusi informācija, ka caur “Swedbank” Baltijas filiālēm izplūduši aizdomīgi pārskaitījumi par vismaz 5,8 miljardiem ASV dolāru. Reaģējot uz izskanējušajām ziņām, komentāru portālam TVNET sniedza “Swedbank” Risku pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

Viņš norāda, ka naudas atmazgāšana ir viens no nopietnākajiem noziegumiem, kas skar banku industriju.

“Kriminālā pasaule nemitīgi meklē jaunus veidus, kā ļaunprātīgi izmantot finanšu sistēmu un tās dalībniekus savām interesēm. Tāpēc novērst naudas atmazgāšanu un izstrādāt mehānismus, kas samazina noziedzīgi iegūtu līdzekļu nonākšanu banku sistēmā, ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm,” norāda Bogdanovs.

Viņš uzsver, ka jebkurā laikā, kad banka saņem brīdinājuma signālus vai novēro darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, “Swedbank” rīkojas nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu.

“Neskatoties uz šā jautājuma milzīgo nozīmi, mēs tomēr nedrīkstam publiski komentēt informāciju par mūsu klientiem, arī bijušajiem. Daļēji tas ir saistīts ar banku darbību, kas balstās uz konfidencialitātes principiem, bet lielākoties tas ir saistīts ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kas aizliedz informēt klientus vai trešās personas par ziņojumiem, kas nodoti finanšu noziegumus izmeklējošajām iestādēm,” saka Bogdanovs.

Bankas centieni novērst naudas atmazgāšanas gadījumus var balstīties arī uz ārēji saņemtiem brīdinājumiem, kā vienu no piemēriem minot publiski izskanējušu informāciju. Viens no šādiem piemēriem ir Magņitska lieta, kā arī informācija, kas parādījās mediju telpā par “Danske Bank”. “Neraugoties uz to, tas mums nedod tiesības pārkāpt konfidencialitātes principus vai arī izpaust informāciju, kas likuma kārtībā ir sniedzama tikai finanšu noziegumus izmeklējošajām iestādēm,” tā Bogdanovs.

Uz jautājumu, kā tieši Swedbank pārliecinās, ka firmas tiešām nodarbojas ar to, ko norāda dokumentos vai gada pārskatos, Bogdanovs norāda, ka šādiem mērķiem banka pārbauda klienta sadarbības partnerus dažādās datu bāzēs, tai skaitā šo sadarbības partneru dalībnieku un patieso labuma guvēju reputāciju, iegūst dokumentus, kas pamato konkrētos darījumus, kurus klients ir veicis.

“Tāpat banka salīdzina klienta aktivitāti ar citu, līdzīgu klientu aktivitāti, kas darbojas līdzīgā nozarē, kā arī veic citus pasākumus, kurus bankas darbinieks uzskata par nepieciešamiem un atbilstošiem, lai iegūtu pārliecību, ka klients veic reālu saimniecisko darbību,” noslēdz Bogdanovs.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu