Naudas atmazgāšanas skandāli: Krievijas noziedznieki izmantojuši Eiropas vājās vietas (2)

Kā vēsta aģentūra "Bloomberg", pēc 2008.-2010. gada finanšu krīzes Eiropas valstu bankas meklēja iespējas, kā saglabāt peļņu, tajā pašā laikā spējot nodrošināt visu ierobežojumu izpildīšanu. Banku vadītājiem Stokholmā un Amsterdamā tagad jāgatavojas atbildēt uz neērtiem jautājumiem, kādēļ caur viņu vadītajām finanšu iestādēm notikuši darījumi ar netīru naudu. Izmeklēšana pašlaik notiek ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī Baltijā, ASV un Lielbritānijā. Izmeklēšanas rezultāti liecina, ka ik dienas tiek atklāti jauni fakti, kas kādam var kalpot kā nepatīkams pārsteigums. 

"Paradoksāli, ka ir viens vienots naudas plūsmas un finanšu pakalpojumu tirgus, bet tam ir 28 dažādas sistēmas, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu. Finanšu sektors ir tik fragmentēts un daudznacionāls, ka brīžiem nav jēgas no šādas sistēmas," pauž Dānijas Eiropas Parlamenta deputāts Džeppe Kofods, kurš ilgstoši palīdz finanšu noziegumu izmeklēšanā. 

Pēdējie atklājumi liecina, ka aizdomīgas aktivitātes notikušas vairumā Eiropas banku. Zem lupas nonākušas Ziemeļvalstu bankas, kurās nereti caur Baltijas filiālēm notikusi liela mēroga naudas atmazgāšana. Pirmdien Somijas raidorganizācija YLE ziņoja, ka "Nordea", iespējams, notikuši aizdomīgi darījumi 700 miljonu eiro apmērā. Šī nauda varētu būtu saistīta ar nogalinātā krievu advokāta Sergeja Magņitska lietu. 

Mazākas valstis, kā Latvija un Igaunija, norāda, ka tās ir pārslogotas ar pieprasījumiem izmeklēt naudas atmazgāšanas lietas, tādēļ tās pieprasa izmeklēšanā iesaistīties arī Eiropas līmeņa amatpersonām. Lielākas valstis, kā Vācija, ir skeptiskākas un uzskata, ka naudas atmazgāšanas lietas vislabāk var izmeklēt nacionālās varasiestādes, jo visā Eiropā ir atšķirīga likumdošana. Atšķirīgos likumus kritizē arī Eiropas Savienības galvenā banku regulatora nākamais vadītājs Hosē Manuels Kampa. 

"Lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu, pašreizējā sistēma neder, jo mēs esam pārāk koncentrējušies uz mazākām zivīm. Eiropieši baidās noteikt lielus sodus bankām, jo tās jau tā ir vājas un mēs nevēlamies tās nogalināt. Tomēr bankām jāliek saprast, ka par savu pretlikumīgo rīcību jāmaksā augsta cena," saka Minhenes Universitātes profesors Klauss Flaišers. 

Tomēr lielāko sodu Eiropas bankām pašlaik var noteikt ASV varasiestādes. Tās jau tagad ir sodījušas vairākas Eiropas bankas, kā rezultātā pērn ABLV banka bija spiesta pārtraukt savu darbību. 

Eiropas Centrālās bankas pārstāve Andrea Enrija norāda, ka Eiropas pieeja naudas atmazgāšanas apkarošanā ir saudzīgāka, jo tiek ņemta vērā banku "finansiālā veselība". Tomēr pēdējā laika notikumi Eiropas amatpersonām arvien vairāk liek aizdomāties par vienotas uzraudzības iestādes nepieciešamību. 

"Ir viegli būt stipram un neatkarīgam, esot Eiropas Centrālās Bankas ēkas tornī Frankfurtē. Tomēr, ja esi nelielas valsts dienests ar ierobežotiem resursiem un pieredzi un ja kaimiņš blakus nodarbojas ar šaubīgām operācijām, tad tā ir ļoti grūta situācija," pauž bijusī Eiropas Centrālās bankas uzraudzības pārvaldes vadītāja Daniele Nuvī.