Kulbergs stāsta, ka pērn auto nozarē līdz nullei izdevies samazināt tā saucamās karuseļa shēmas, kas ir saistītas ar PVN izkrāpšanu, un tas ir devis aptuveni 30 miljonus eiro valsts budžetam pusotra gada laikā.
“Tas bija saistīts ar juridiskām personām. Privātpersonu lokā, kurā ir vislielākais reģistrēto auto skaits, joprojām ir izteikti liela šī pelēkā zona. Ar to gribēju teikt, ka skaidra naudas aprite ir galvenais “eļļotājs” šim ēnu ekonomikas mehānismam. Šādi ir daudz vieglāk izvairīties no dažādām deklarācijām un
skaidrā nauda ir viens no faktoriem, kas kultivē ēnu ekonomiku. Izskaužot skaidru naudu, tas neatrisinās visu situāciju kopumā, taču tas ir viens no veidiem, kā risināt šo situāciju,” uzskata Kulbergs.
Viņš norāda, ka daudzi cilvēki nezina par ierobežojumiem, un tas ir novērojams arī ikdienā. Kopš VID ir izveidojis biroju CSDD Rīgas nodaļā, katrs aizdomīgais gadījums tiek nodots izskatīšanai VID, un tur pircēju paskaidrojumos var secināt, ka sabiedrība nav informēta par šobrīd spēkā esošajiem ierobežojumiem, tas ir – 7200 eiro skaidrā naudā.
“Darījumu griestu samazināšana līdz 1500 ir apsveicama, jo tā ļaus izskaust patvaļu un situāciju, kas pašlaik notiek. Godīgiem komersantiem darboties lietoto auto tirdzniecībā faktiski ir neiespējami. Tas noteikti mazinās šo problēmu,” secina Kulbergs.
Kulbergs ir pārliecināts, ka cilvēki, kas grib iegādāties mašīnu, visticamāk, lieto arī bankas kontu. “Ja tev ir pilnīgi normāla un legāla ikdienas naudas aprite, tad viennozīmīgi ir daudz drošāk izmantot bankas pārskaitījumu nekā skaidru naudu. Pārskaitījums arī juridiski tiek traktēts kā darījums, un cilvēks aizsargās sevi, jo būs iespējams vērsties ar sūdzību pret pārdevēju ar dokumentu par veikto darījumu gadījumā, ja būs notikusi krāpšana. Tas ļaus pārdevējam neaizbēgt no atbildības,” saka Kulbergs.