Pk, 30.09.2022.

Kā skaidras naudas ierobežošana ietekmēs nekustamo īpašumu un lietotu auto tirdzniecību?

Māris Kūrēns
, žurnālists
Kā skaidras naudas ierobežošana ietekmēs nekustamo īpašumu un lietotu auto tirdzniecību?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 60
Foto: Edijs Pālens/LETA

Jau šā gada maijā spēkā varētu stāties likuma grozījumi, kas paredz skaidras naudas darījumu ierobežošanu. Jau pašlaik spēkā ir ierobežojums darījumiem līdz 7200 eiro, tomēr no maija šie “griesti” tiks samazināti līdz 3000 eiro, bet lietotu auto nozarē – līdz 1500 eiro. Kā tas ietekmēs nekustamo īpašumu un auto tirdzniecības nozari un kādēļ šādi ierobežojami nepieciešami, skaidroja nozaru eksperti.

Izmaiņas norēķinos nekustamo īpašumu jomā visvairāk varētu skart privātpersonas, bet kopumā šādi ierobežojumi nozarē būtiskas pārmaiņas neradīs, pauž “Valsts nekustamo īpašumu” Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

“"Valsts nekustamo īpašumu" portfelis galvenokārt sastāv no komercīpašumiem un zemēm. Tā kā skaidrās naudas aprite šajos darījumos netiek paredzēta, tad nekustamo īpašumu komerctelpu tirgū nav gaidāmas būtiskas izmaiņas, domāju, ka

lielākās neērtības tas sagādās fiziskām personām, kas vēlas iegādāties vai rezervēt dzīvokļus. Vienīgais veids, kā norēķināties vai rezervēt īpašumu, būs bankas pārskaitījums, nevis ar skaidru naudu,” portālam TVNET komentēja Feldmane.

Savukārt Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs sacīja, ka ļoti būtiski ir par izmaiņām informēt sabiedrību.

“Lietotu auto tirdzniecībā un specifiskos segmentos ēnu ekonomika un pelēkais bizness sastāda līdz pat 70-80% darījumu. Līdz ar to šī joma ir līdzīga kā taksometru nozare, kur valda pilnīga bezkaunība – izvairīšanās no nodokļu nomaksas, no komercdarbības reģistrācijas, dažādas shēmas un dokumentu viltošana, PVN nomaksas apiešana... Tur tā ir ikdiena,” pauž Kulbergs.

Kulbergs stāsta, ka pērn auto nozarē līdz nullei izdevies samazināt tā saucamās karuseļa shēmas, kas ir saistītas ar PVN izkrāpšanu, un tas ir devis aptuveni 30 miljonus eiro valsts budžetam pusotra gada laikā.

“Tas bija saistīts ar juridiskām personām. Privātpersonu lokā, kurā ir vislielākais reģistrēto auto skaits, joprojām ir izteikti liela šī pelēkā zona. Ar to gribēju teikt, ka skaidra naudas aprite ir galvenais “eļļotājs” šim ēnu ekonomikas mehānismam. Šādi ir daudz vieglāk izvairīties no dažādām deklarācijām un

skaidrā nauda ir viens no faktoriem, kas kultivē ēnu ekonomiku. Izskaužot skaidru naudu, tas neatrisinās visu situāciju kopumā, taču tas ir viens no veidiem, kā risināt šo situāciju,” uzskata Kulbergs.

Viņš norāda, ka daudzi cilvēki nezina par ierobežojumiem, un tas ir novērojams arī ikdienā. Kopš VID ir izveidojis biroju CSDD Rīgas nodaļā, katrs aizdomīgais gadījums tiek nodots izskatīšanai VID, un tur pircēju paskaidrojumos var secināt, ka sabiedrība nav informēta par šobrīd spēkā esošajiem ierobežojumiem, tas ir – 7200 eiro skaidrā naudā.

“Darījumu griestu samazināšana līdz 1500 ir apsveicama, jo tā ļaus izskaust patvaļu un situāciju, kas pašlaik notiek. Godīgiem komersantiem darboties lietoto auto tirdzniecībā faktiski ir neiespējami. Tas noteikti mazinās šo problēmu,” secina Kulbergs.

Kulbergs ir pārliecināts, ka cilvēki, kas grib iegādāties mašīnu, visticamāk, lieto arī bankas kontu. “Ja tev ir pilnīgi normāla un legāla ikdienas naudas aprite, tad viennozīmīgi ir daudz drošāk izmantot bankas pārskaitījumu nekā skaidru naudu. Pārskaitījums arī juridiski tiek traktēts kā darījums, un cilvēks aizsargās sevi, jo būs iespējams vērsties ar sūdzību pret pārdevēju ar dokumentu par veikto darījumu gadījumā, ja būs notikusi krāpšana. Tas ļaus pārdevējam neaizbēgt no atbildības,” saka Kulbergs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme portālam TVNET apliecināja, ka divas galvenās nozares ir auto tirdzniecība un nekustamais īpašums, kuros jau pašlaik ir noteikti ierobežojumi. Šajās nozarēs ir ļoti liels skaidrās naudas apgrozījums. Tomēr VID vadītāja norāda arī uz citām jomām, kur nepieciešams mainīt likumdošanu, lai ierobežotu skaidrās naudas apgrozību.

“Tas, ko mēs atbalstām, ir grozījums darba likumā. Tas, ka darba devējam alga jāizmaksā skaidrā naudā, ir arhaisms.

Jau sen neesmu bijusi uzņēmumā, kur ir kases lodziņš, pie kura tiek izsniegta alga, parakstoties burtnīcā. Mums ir normāla banku sistēma, un katram darbiniekam ir iespēja atvērt bankas kontu un izņemt maksājumu karti,” spriež Jaunzeme.

Viņa norāda – pastāv arguments, ka Latvijas nomalēs ir pārāk maz bankomātu. Par to pieejamību tiks spriests Saeimā. Tāpat jāņem vērā arī citi piemēri, piemēram, Somijā. Tur veikalos un pasta nodaļās ir termināļi, kuros ir iespējams no konta noņemt skaidro naudu.

“Ja skaidras naudas apgrozība būs ierobežotāka, tad arī nebūs iespējams maksāt aplokšņu algas. Šādi tiks mazināta skaidrās naudas loma, jo tas ir drošāk. Arī cilvēkiem banku sistēma ir pietiekami caurskatāma,” saka Jaunzeme.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu