Aprēķināts, kādus zaudējumus ES un Lielbritānijas ekonomikām radīs "Brexit" (28)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP / Scanpix

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit” Eiropas pilsoņiem izmaksās aptuveni 40 miljardus eiro gadā. Tomēr kopumā vissāpīgāk “Brexit” sekas izjutīs paši briti, bet ASV un Ķīna pat gūs peļņu no Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tā liecina vācu organizācijas “Bertelsmann Stiftung” veiktais pētījums.

Trīs gadus pēc referenduma, kurā Lielbritānijas pilsoņi nobalsoja par labu aiziešanai no ES, joprojām nav skaidrības, kā “Brexit” notiks. Viens ir skaidrs – preču un pakalpojumu tirdzniecība kļūs ievērojami dārgāka, vairāku uzņēmumu nākotne nav skaidra. Tas savukārt būtiski ietekmē uzņēmējdarbības jomu gan konkurences, gan patēriņa, gan investīciju jomā. Galvenās neskaidrības par nākotni rada iespējamība, ka Lielbritānija no ES izstāsies bez vienošanās.

Aprēķināts, ka 27 ES dalībvalstu pilsoņiem būs jāņem vērā, ka cietais “Brexit” jeb izstāšanās bez vienošanās izmaksās aptuveni 40 miljardus eiro gadā. Šo summu lielākoties veidos zaudējumi, kas radušies no Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas vienotā tirgus.

Tomēr Lielbritānijas iedzīvotājiem šī “šķiršanās” izmaksās vēl dārgāk – aptuveni 57 miljardus eiro gadā (respektīvi, 900 eiro gadā uz cilvēku). No “Brexit” sekām cietīs Vācija, tai zaudējot aptuveni 10 miljardus eiro gadā, tāpat ienākumi samazināsies Francijā un Itālijā, kuras arī zaudēs vairākus miljardus eiro.

““Brexit” nodarīs nopietnus zaudējumus pasaules lielākajā ekonomiskajā zonā. Briselei un Londonai jādara viss iespējamais, lai panāktu vienošanos,” saka “Bertelsmann Stiftung” valdes priekšsēdētājs Arts de Gē.

Tā dēvētais mīkstais “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās ar vienošanos var mazināt ekonomiskās sekas. Pētījuma autori norāda, ka šajā gadījumā Vācijas zaudējumi būtu vismaz divas reizes mazāki. Savukārt Lielbritānijas zaudējumi būtu mērāmi 30 miljardus dolāru apmērā. Pārējās ES valstis ciestu aptuveni 22 miljardu eiro lielus zaudējumus pretstatā 40 miljardiem bezvienošanās “Brexit” gadījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka atsevišķas valstis ārpus Eiropas pat varētu gūt ievērojamu peļņu no “Brexit”. Ņemot vērā dažādas simulācijas, ASV ienākumi no smagā “Brexit” varētu palielināties par 13 miljardiem eiro gadā. Tikām Ķīnas ienākumi ik gadu augtu par pieciem miljardiem eiro, bet Krievijas peļņa būtu aptuveni 260 miljoni eiro gadā.

“Eiropas tirgus vērtība kritīsies, jo tirdzniecība kļūs dārgāka. Tomēr pārējās pasaules acīs Lielbritānija kļūs pat par pievilcīgāku tirgu,” skaidro analītiķi.

Ekonomistu sagatavotā analīze liecina, ka reģioni ar izteiktāku uzsvaru uz industrializāciju ciestu vissmagāk. Tā, piemēram, Anglijas dienvidos, visticamāk, savu darbību būs spiesti izbeigt ļoti daudzi uzņēmumi, kuriem galvenais noieta tirgus ir ES. Lielākā cietēja būs galvaspilsēta Londona – tās iedzīvotāji ik gadu zaudēs aptuveni piecus miljardus eiro. Tikmēr Eiropā lielākie zaudētāji būs Diseldorfas un Ķelnes administratīvie rajoni, kas zaudēs attiecīgi 650 un 560 miljonus eiro ik gadu.

Ekonomikas analītiķi veica izpēti vairāk nekā 300 reģionos Eiropā, skaidrojot, kādas būs “Brexit” sekas Vecajā kontinentā. Tas nozīmē, ka katrs šo reģionu iedzīvotājs par cieto “Brexit” samaksās aptuveni 130 eiro gadā.

Sliktākajā “Brexit” scenārija gadījumā Lielbritānijai būs jārēķinās ar jauniem tarifiem tirdzniecībā ar ES, kā arī vienotā tirgus pieejas zaudēšanu. Tas savukārt vājinās britu ārējo tirdzniecību, mazinās produktivitāti un konkurenci.

Tajā pašā laikā uzņēmumi var atgūties, ja tie ieviesīs kādas inovācijas, kas apmierinās Lielbritānijas iekšējā tirgus vajadzības. Parastajiem iedzīvotājiem tas nozīmē, ka vājāka konkurence un zema produktivitāte var izraisīt preču cenu pieaugumu, kā arī palēnināt vai pat apturēt algu pieaugumu.

Komentāri (28)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu