“Rīgas satiksme” nesteidz vērtēt meitasfirmas vadītājas tiesāšanu izšķērdēšanas lietā

SIA "Rīgas Satiksme" administratīvā ēka Vestienas ielā.

FOTO: Ieva Makare/LETA

Pēdējo mēnešu laikā “Rīgas satiksme” atbrīvojas no darbiniekiem, pār kuriem krīt tiesībsargājošo iestāžu aizdomas. Tomēr tās meitasuzņēmuma “Rīgas acs” valdes priekšsēdētāja Anita Ārgale amatu ir saglabājusi, lai gan līdz ar vairākiem bijušajiem kolēģiem viņa tiek tiesāta apsūdzībās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un mantas izšķērdēšanu.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka Ārgale ir apsūdzēta vairāk nekā pusmiljona eiro zaudējumu nodarīšanā savulaik Rīgas pašvaldības kontrolē bijušajai akciju sabiedrībai “Ceļu pārvalde”. Gan Rīgas mērs, gan tagadējais “Rīgas satiksmes” vadītājs apgalvo, ka par šo faktu neko neesot zinājuši.

Līdz ar to miljonus vērto sabiedriskā transporta pasažieru informēšanas projektu vada saimnieciskos un amata noziegumos apsūdzēta persona.

2011.gadā “Rīgas satiksme” nodibināja meitassabiedrību “Rīgas acs”, kuras uzdevums bija ieviest integrētās informācijas sistēmu galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Šīs sistēmas ietvaros tramvajos, trolejbusos un autobusos tika uzstādīti ekrāni, kuros redzama informācija par maršrutu, kā arī dažādi “Rīgas satiksmes” paziņojumi un izklaidējoša satura video. “Rīgas acs” atbild arī par videonovērošanu transportā, bija solītas arī trauksmes pogas salonā un automātiskā alkometru sistēma, kas liegtu iereibušiem vadītājiem sākt maiņu.

Lai gan uzņēmums nodibināts jau pirms astoņiem gadiem un 15 miljonu eiro kredītlīniju sistēmas ieviešanai saņēma pirms pieciem gadiem, pasažieri pirmos monitorus ieraudzīja 2016.gada vidū. Taču līdz pat šim brīdim sociālajos tīklos lasāmas sūdzības, ka “Rīgas acs” atbildībā esošā sistēma nedarbojas.

Jau kopš dibināšanas “Rīgas acs” valdi vada Anita Ārgale (agrāk – Gaile). Viņa tika izvēlēta konkursā, un dažus gadus šo amatu apvienoja ar padomu došanu akciju sabiedrības “Ceļu pārvalde” valdes priekšsēdētājam. Šobrīd “Ceļu pārvalde” ir privāts uzņēmums, taču agrāk 88,7% piederēja Rīgas domei. Līdz 2011.gada sākumam Ārgale bija “Ceļu pārvaldes” valdes locekle un finanšu direktore. Šo pilnvaru laikā notika darījums, par kuru tagad viņai ir jāsēž uz apsūdzēto sola.

Kalāču karjeru “Ceļu pārvalde” nopirka pirms deviņiem gadiem. Par šo īpašumu Engures novada Smārdē tika samaksāts viens miljons eiro. Bija iecerēts, ka tur tiks iegūta smilts un grants, ko tālāk izmantot ceļu būvē. Taču “de facto” pārliecinājās, ka īpašumā nekas īsti nenotiek, turklāt izskatās, ka vietējie šo teritoriju izmanto kā izgāztuvi.

Kalāču karjera pirkums ir viena no epizodēm lietā, kurā šonedēļ uz apsūdzēto sola sēdās “Ceļu pārvaldes” bijušie vadītāji Mārtiņš Vitkovskis un Mārtiņš Lauva, kā arī kādreizējie valdes locekļi Gundars Cīrulis, Juris Romaņenko un Anita Ārgale. 2011.gadā kriminālprocesu uzsāka KNAB, 2013.gadā tika celtas apsūdzības. Kopš tā laika dažas epizodes tika izbeigtas un līdz tiesai nenonāca, taču klāt nāca Kalāču karjera iegāde, par kuru apsūdzēti Ārgale un bijušais “Ceļu pārvaldes” vadītājs Vitkovskis.

“Divi nekustamie īpašumi, kuriem tirgus vērtība bija apmēram 200 tūkstoši latu. Viņi nopirka tos par 700 tūkstošiem latu. Nu, rēķiniet starpību – tā tika inkriminēta kā piesavināta summa ar izšķērdēšanu. (..) Tur tika veikti ieguldījumi tajā īpašumā, un izrādījās, ka tas īpašums ir tāds, kurā neko nav ekonomiski izdevīgi iegūt priekš šī uzņēmuma. Tā nauda, kas tika iztērēta, kas arī atbilda šo īpašumu tirgus vērtībai, tā ir nelietderīgi iztērēta. Tāds ir formulējums apsūdzībā,” par Kalāču karjera darījumu skaidro Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs.

Mazākas summas – aptuveni 25 tūkstošu eiro izšķērdēšana – Ārgalei kopā ar bijušo “Ceļu pārvaldes” valdes locekli Cīruli ir inkriminēta par bitumena iegādi. Tajā mākslīgi tikusi iesaistīta starpniekfirma, kurai arī pārmaksāta šī summa, stāsta prokurors.

Ārgale izmeklēšanas laikā liecības nesniedza vispār. Arī ar “de facto” runāt viņa nevēlējās, nekomentējot ne savu attieksmi pret apsūdzību, ne to, vai šis kriminālprocess ir pārrunāts ar “Rīgas satiksmes” vadību. Tiesas sēdē pēc apsūdzības nolasīšanas Ārgale gan paziņoja, ka apsūdzība viņai nav saprotama un viņa to neatzīst. Taču paskaidrot savu pozīciju sīkāk ne “Rīgas acs” vadītāja, ne viņas aizstāvis nepiekrita arī pēc sēdes.

Interviju par “Rīgas acs” projekta ieviešanu ar Ārgali arī neizdevās sarunāt. No telpām “Rīgas satiksmes” administratīvajā ēkā Kleistu ielā, kur reģistrēta “Rīgas acs” juridiskā adrese, uzņēmums pirms mēneša pārvācās uz dzīvokli klusajā centrā – Vīlandes ielā. Taču tur bija sastopama vien biroja darbiniece, kura nemācēja teikt, kad valdes priekšsēdētāja varētu būt darbā.

“Ceļu pārvaldes” valdes darbu laikā, par kuru celta apsūdzība, būtu bijis jāuzrauga uzņēmuma padomei. Tolaik tajā darbojās pieci Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti: trīs “Saskaņas” pārstāvji (Sergejs Zaļetajevs, Igors Kuzmuks un Igors Solovjovs) un divi no “Gods kalpot Rīgai” (Raimonds Timma un Dainis Turlais). Trīs no viņiem joprojām ir Rīgas domnieki – arī Igors Kuzmuks, kurš par “Ceļu pārvaldes” krimināllietu neko daudz nezinot: “Es neatceros... Bija kāda nesaprašanās par šo jautājumu no kādām citām iestādēm. Cik es atceros, kaut kas bija. Nu bet precizēt nevaru.”

Vaicāts, vai viņš zinājis, ka bijusī “Ceļu pārvaldes” valdes locekle, kas tagad tiek tiesāta, ir “Rīgas acs” valdes priekšsēdētāja, Kuzmuks apgalvo: “Nu noteikti es jums par to nevaru atbildēt neko tāpēc, ka man nav tāda informācija.” Līdz ar to Kuzmuks, kurš dažus gadus darbojies kā “Rīgas satiksmes” konsultants, uzņēmuma valdi neesot brīdinājis par meitasfirmas vadītājas pagātni.

Tikpat nezinošs ir arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), lai gan viņa partijas biedri bija “Ceļu pārvaldes” padomē un tieši viņa pārraudzībā bija “Rīgas satiksmes” valde, kas Ārgali iecēla par “Rīgas acs” vadītāju: “Mēs nesekojam, ja mēs runājam par tālāk meitas uzņēmumiem un valdes locekļiem vai citiem darbiniekiem, kādos procesos vai aktivitātēs viņi ir iesaistīti. Ja ir parādījusies tāda veida informācija, tas nozīmē noteikti signālu pagaidu uzņēmuma valdei, kā tālāk rīkoties.”

“Rīgas satiksmes” pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis arī apgalvo, ka par Ārgales apsūdzību uzzinājis no “de facto”. Pēc tam, kad KNAB aizturēja citas meitassabiedrības “Rīgas karte” valdes locekli Aleksandru Brandavu, “Rīgas satiksme” aicināja privātos partnerus steigšus sasaukt akcionāru sapulci, lai viņu atbrīvotu, taču Brandavs atkāpās pats. “Rīgas acs” simtprocentīgi pieder “Rīgas satiksmei”, taču tagad šādas steigas nav – jautājums par Ārgali uz mēnesi esot atlikts.

Saulītis to skaidro šādi: “Mēs izskatīsim tad, kad zudīs aktualitāte, kad būs izgājis budžets, tad, kad mēs varam šiem jautājumiem pievērsties. Mums vairāk bažas ir par “Rīgas karti”, un ar to mēs strādājam. (..) Jo “Rīgas acs” mums, teiksim, tādas šaubas nekādas nerada, jo pārējie valdes locekļi ir profesionāli, tie ir tehniski ļaudis, un tad mēs neredzam nekādu risku sevišķu.”

Kā Ārgale tika izvēlēta par “Rīgas acs” valdes priekšsēdētāju un vai konkursā tika vērtēti arī reputācijas riski, Saulītis nezinot, jo neesot bijis klāt. Publiski pieejamā informācija liecina, ka amatā viņa tika iecelta līdz ar lēmumu par “Rīgas acs” dibināšanu 2011.gada jūlijā. “de facto” pārliecinājās, ka to parakstīja visi toreizējie “Rīgas satiksmes” valdes locekļi:

gan bijušais valdes priekšsēdētājs, šobrīd korupcijas lietā aizdomās turētais Leons Bemhens, gan trīs tagadējie Rīgas domnieki no “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” bloka – Maksims Tolstojs, Irina Vinnika un Andris Bērziņš.

Uz augšu