Skolēnu sporta un prāta spēlēm ZZ Čempionāts jau 13. sezona
“Tas viss rada kopības sajūtu,” par vērienu, līdz kādam 13 gadu laikā izaugušas skolēnu sporta un prāta spēles ZZ Čempionāts, saka Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Edgars Korsaks-Mills (24), kurš savulaik šajās sacensībās piedalījies pats, bet nu ir viens no tiem, kas veido uzdevumus šīgada dalībniekiem.
Uzņēmuma Tele2 rīkotais ZZ Čempionāts (ZZČ) pa šiem gadiem kļuvis par lielāko pa- sākumu Latvijas skolu jauniešiem uzreiz pēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, turklāt tas aptver dažādu vecumu skolēnus no 5. līdz 12. klasei no visas Latvijas un neatkarīgi no tā, vai viņiem labāk padodas fizika, mūzika vai sports. Kopumā līdzšinējos čempionātos iesaistīti vairāk nekā miljons skolēnu, skolotāju, vecāku, atbalstītāju un organizatoru, bet šīgada dalībnieku skaits solās būt ap 30 000. Vēl līdz 17. martam klases var pieteikties šīgada ZZČ, reģistrējoties www.zzcempionats.lv un iesūtot mājasdarbu: 15 sekunžu garā video jāiemūžina pašu izdomāta «uzvaras kustība» – unikāli dejas soļi.
Finālā satiksies 15 000
Edgars ZZČ pirmo reizi startēja septītajā vai astotajā klasē, mācoties Babītes vidusskolā. Tolaik sacensībās pēc sākotnējās atlases notika nelieli reģionālie klātienes pusfināliņi, nevis viens liels digitāls pusfināls kā tagad. «Tikām līdz tam novada posmam,» Edgars atceras un stāsta, ka viņam vislabāk patikuši tieši klātienē veicamie uzdevumi, kur klasei kā komandai bija vajadzīgs gan spēks un ātrums, gan prāts. ZZČ viņš pāris reižu piedalījās arī vidusskolā, kad jau bija Āgenskalna Valsts ģimnāzijas audzēknis, taču līdz sacensību finālam tā arī nav izdevies tikt. Tas gan pozitīvās atmiņas nekādi nebojā. «Čempionāts saliedē klasi. Īpaši 10. klasē, kad, piemēram, ģimnāzijā sanāk kopā sveši cilvēki, kas iepriekš mācījušies dažādās skolās. Vēlāk šī komandas izjūta noder arī izglītības procesā un citos projektos,» Edgars teic.
Līdz ar aizvien augošo dalībnieku skaitu šobrīd čempionātā klātienē satiekas vien līdz finālam tikušās klases. Labākie mājasdarba iesūtītāji šogad piedalīsies pusfinālā, kurā pildīs dažādus ZZČ partneru sagatavotus uzdevumus digitālā vidē, bet finālā trīs dienu garumā fiziskajā izveicībā, spējā sadarboties un intelektā mērosies ap 15 000 skolēnu jeb 540 spēcīgākās un radošākās klases no visas Latvijas, kas sabrauks vienkopus sporta kompleksā 333 Ropažu novada Sila Priedēs. Sacensības norisināsies starp komandām 5.–6. klašu, 7.–9. klašu un 10.–12. klašu grupā, un finālā vērtīgas balvas saņems gan labākā komanda katrā no astoņām vecuma grupām, gan kopumā visvairāk punktu savākusī klase – absolūtā uzvarētāja, kam tiks Grand Prix. Azartu uzturēs arī tas, ka katru fināla dienu tiks noteikti dienas līderi.
Individuālistu iespēja
Šogad ZZČ ir arī jaunums – Solo čempionāts. «Līdz šim varēja piedalīties tikai visa klase kopumā. Taču vienmēr ir klases, kur daļa to vēlas, daļa ne. Lai gribošajiem tomēr būtu iespēja, laikā starp ZZČ pusfinālu un finālu šogad notiks šāds individuālais čempionāts, kurā ikviens skolēns no pirmās līdz 12. klasei varēs tiešsaistē risināt dažādus uzdevumus,» stāsta Edgars. Solo čempionāta uzvarētājs balvā saņems apmaksātu divu nedēļu angļu valodas nometni ārzemēs.
Vēl viens jaunievedums ZZČ finālā būs arī skolotāju zona, kur pedagogi varēs iedvesmoties no ekspertiem līderības prasmēs, veselīgā un aktīvā dzīvesveidā, atbildībā pret apkārtējo vidi. Edgars šeit iesaistīts satura izveidē, taču nopietnākais pienākums viņam ir Elektrum Energoefektivitātes centra uzdevumu veidošana skolēnu Solo čempionātam un palīdzēšana ar klašu uzdevumiem, ko paralēli ar citiem ZZČ partneriem gatavo arī portāls Fizmix.lv. Edgars roku šādās jauniešiem domā- tās aktivitātēs ietrenējis jau iepriekš – gatavojis jautājumus TV spēlē Gudrs, vēl gudrāks, skolēnu konkursā FIZMIX Eksperiments. Kopā ar Fizmix.lv viņš ir arī braucis pa Latvijas skolām, vadot nodarbības un rādot eksperimentus fizikā un ķīmijā. Šī pieredze ļāvusi sajust, kādi ir šībrīža skolēni, Edgars atzīst. «Kad pats esi tikko beidzis studijas, tev šķiet, ka vēl ļoti labi atceries, kā ir vidusskolā, bet, aizbraucot uz skolām, saproti – nē, tas un tas sen vairs nav modē, viss jau ir citādi. Vadot nodarbības skolēniem, tu redzi, kas jauniešus interesē šodien – digitalizācija, interaktīvās lietas, praktiskā darīšana, ne tik ļoti teorētiskā izzināšana.» Viņš norāda, ka to visu arī cenšas ielikt ZZČ uzdevumos, lai tie skolēniem būtu aizraujoši.
Nākotnes cilvēki
Edgaram darbs ar un starp jauniešiem nav svešs arī citos veidos. Viņš darbojies dažādās jauniešu NVO un projektos, Jauniešu saeimā, arī Chaula TV un Latvijas Radio 5. Izstudējis IT un projektu vadību RTU, tagad viņš kā viens no Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejas sadarbojas ar diasporas jauniešiem citās valstīs un paralēli strādā par projektu vadītāju Elektrum Energoefektivitātes centrā, kur studējot sāka kā praktikants.
Vai karjeras attīstībai kaut ko devusi arī dalība ZZČ? «Tas attīstīja līderības prasmes – spēju saorganizēt komandu, savu klasi. Mācījos aizstāvēt savu viedokli, argumentēt, arī vadīt to komandu, un tam ir zināma saistība ar projektu vadīšanu tālākajā dzīvē,» Edgars saka un ne- slēpj, ka bijis viens no aktīvajiem, kas uz dalību ZZČ kūdījis pārējo klasi. Viņš gan uzsver, ka, kopīgi startējot čempionātā, savu stipro pusi ir iespēja parādīt arī klases klusajiem un neaktīvajiem, jo uzdevumos būtisks ir ikviena pienesums. Turklāt, redzot, kā klasesbiedri cenšas, aug arī pārējo motivācija – it īpaši, ja ir izdevies iekļūt ZZČ finālā, kur mērķis ir tuvu un atmosfēra līdzinās Dziesmu svētkiem. «Tad tu dabū sajūtu, ka tas ir tā vērts, un varbūt nākamgad jau pats būsi tas, kurš visai klasei teiks – piedalāmies!» Edgars saka.
Līderības izkopšana skolēnos šogad ir visa čempionāta vadmotīvs. Kāpēc tas ir tik svarīgi? «Skolas ir dažādas, skolēni arī. Ne visi ir līderi, un liela daļa nekad nebūs. Bet, ja mēs vēlamies nākotnē Eiropā konkurēt gan ar zināšanām, gan ar precēm, radīt inovācijas, jaunuzņēmumus u. tml., tad par to visu jāsāk domāt jau skolas laikā. Ja tu kaut ko ar savu darbu panāc, tev pašam rodas interese un vēlme attīstīties tālāk, un tas attīstīs arī valsti kā tādu. Šķiet, Andris Bērziņš teica, ka nākotne ir nākotnes cilvēku rokās, bet man tomēr liekas, ka ir vērts par nākotni domāt jau šodien. Un skolēni būs tie nākotnes cilvēki,» spriež Edgars. Viņš piekrīt, ka līderība nozīmē ne vien pavilkt līdzi citus, bet izaugsmes virzienā stumt arī pašam sevi.