Novembrī stāsies spēkā ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā

FOTO: Reuters/ScanPix

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šā gada novembrī, trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Šī gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tiks publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, šis atalgojums būs jāmaksā.

Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība.

Ģenerālvienošanos līdz trešdienai ir parakstījuši 313 uzņēmumi. Pēc 2017. gada datiem šo uzņēmumu apgrozījums veido 56% no nozares kopējā apgrozījuma. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā ir jāparaksta vismaz pusei jeb 50%. Ģenerālvienošanās kļūst obligāti saistoša arī tiem, kas to nav parakstījuši.

Ģenerālvienošanos parakstījušo uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā bija 727 miljoni eiro, divas trešdaļas parakstījušo ir ar gada apgrozījumu zem viena miljona eiro jeb mazie un vidējie uzņēmumi.

Saeimai atkārtoti pieņemot grozījumu Darba likumā par izmaiņām virsstundu apmaksas kārtībā un Valsts prezidentam šos grozījumus izsludinot, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība trešdien sasauca ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdi, kurā tika parakstīts pieteikums par būvniecības ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai "Latvijas Vēstnesī".

Ģenerālvienošanās pušu komiteja izveidota ar četriem darba devēju un četriem darba ņēmēju pārstāvjiem. Tā ir tiesīga nodot ģenerālvienošanos publicēšanai, veikt tajā grozījumus, kā arī izskatīt strīdus.

Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika uzsākta 2018. gada 10.maijā. Paralēli Saeimā tika skatīts grozījums Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos varētu publicēt "Latvijas Vēstnesī" un tā stātos spēkā.

Pēc tam, kad iepriekšējā Saeima minēto grozījumu apstiprināja, Valsts prezidents to atgrieza otrreizējai caurlūkošanai. Atkārtoti grozījums nu jau jaunievēlētajā Saeimā tika apstiprināts šā gada 28. martā. Grozījums pieņemts ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.

Uz augšu