CVK vadītāja pēc vēlēšanām gatava atgriezties pie diskusijām par elektroniskās balsošanas ieviešanu

Atbildot uz jautājumu, kad Latvijā varēs vēlēt elektroniski, viņa uzsvēra, ka to pareizāk būtu vaicāt politiķiem, jo, iekams tas nav nostiprināts vēlēšanu likumos, CVK nevar pati sarīkot elektroniskas vēlēšanas.

Bērziņa atgādināja, ka lielākie šķēršļi elektronisko vēlēšanu ieviešanai patlaban ir augstās izmaksas, drošības riski un nespēja nodrošināt absolūtu balsošanas aizklātumu. "Vismaz pirms četriem, pieciem gadiem, kad šis jautājums tika diskutēts parlamentā, IT cilvēki teica, ka joprojām nav tāda tehniska risinājuma, lai nodrošinātu vienlaikus aizklātas un drošas vēlēšanas," skaidroja CVK vadītāja.

Tomēr Bērziņa atzīmēja, ka absolūts balsošanas aizklātums ne visiem vēlētājiem ir tik ļoti svarīgs, ka tā nenodrošināšanas gadījumā viņi nebalsotu vispār. "Ir jau daļa vēlētāju, kuri var pateikt, par ko viņi balsoja, un tas aizklātums viņiem nemaz tik lielas problēmas neradītu, viņi labāk gribētu balsot internetā," pieļāva amatpersona.

Viņa prognozēja, ka pēc EP vēlēšanām kāds atkal varētu aktualizēt "mūžzaļo jautājumu" par elektroniskās balsošanas ieviešanu, un arī CVK sazināsies ar kolēģiem Igaunijā, lai uzzinātu, kāda ir kaimiņzemes pieredze elektronisko vēlēšanu rīkošanā.

Kā ziņots, sestdien Latvijā notiks EP vēlēšanas, kurās nobalsot varēs ar tradicionālajiem vēlēšanu biļeteniem.