Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bija 66,9 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentpunktiem, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 13,1 tūkstoti. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2018.gada ceturto ceturksni - bezdarba līmenis nav mainījies, bet bezdarbnieku skaits sarucis par 0,2 tūkstošiem.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2019.gada pirmajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarbalīmenis Baltijas valstīs, jo Igaunijā bezdarba līmenis bija 4,7%, bet Lietuvā - 6,5%.
Šogad pirmajā ceturksnī par 4,3 procentpunktiem palielinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā, salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo ceturksni. Gada laikā tas pieaudzis no 39,4% līdz 43,7%. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 2,2 tūkstošiem, šogad pirmajā ceturksnī veidojot 29,3 tūkstošus.
2019.gada pirmajā ceturksnī jauniešu vidū bezdarba līmenis bija 13,5%, kas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkstošiem.
2019.gada pirmajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,7 tūkstoši jeb 13,1% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājās par 1,3 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2018.gada ceturto ceturksni - par 2,3 procentpunktiem.
Šogad pirmajā ceturksnī 37,4% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 62,6% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī 30,8% jeb 432,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2018.gada ceturto ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits palielinājies par 2,5 tūkstošiem jeb 0,6%, bet gada laikā samazinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,6%.
Šogad pirmajā ceturksnī 11,7 tūkstoši jeb 2,7% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Vienlaikus gadu iepriekš šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 3,1%, bet 2018.gada ceturtajā ceturksnī - 2,8%.
2019.gada pirmajā ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.