Asociācija: Akcīzes nodokļa samazinājums tikai stiprajam alkoholam diskriminē Latvijas alus nozari

Viņš atgādināja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāti nelēma par nodokļa samazinājumu alum, neraugoties uz alus nozares izteiktajām bažām par negatīvo ietekmi uz alus nozari un budžeta ieņēmumiem. "Nav pieļaujams, ka šādā situācijā likumdevējs lemj par nodokļa samazinājumu tikai vienai kategorijai - stiprajam alkoholam, tādējādi diskriminējot Latvijas alus nozari un mazinot tās konkurētspēju," viņš uzsvēra, atgādinot, ka 2018.gada martā akcīzes nodoklis alum tika paaugstināts par 50% un 2019.gada martā - vēl par 9%. Tāpat ir paredzēts celt akcīzes nodokli alum arī 2020.gadā.

Liniņš arī norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktās Latvijas-Igaunijas pierobežas mazumtirgotāju aptaujas rezultātā tika secināts, ka 15,1% no alus segmenta dzērieniem realizēti pērn Latvijas - Igaunijas pierobežā. Tieši stabili augstie noieta rādītāji Igaunijas pierobežā, pateicoties būtiskai akcīzes nodokļa likmju starpībai ar šo kaimiņvalsti, līdz šim ir palīdzējusi vieglāk pārvarēt nozarei uzliktos apgrūtinājumus, tostarp nozares sezonālo raksturu. "Bez Igaunijas pierobežas noieta apjomiem, kopējais Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms būtu ievērojami zemāks," atzīmēja Liniņš.

Pēc Liniņa teiktā, akcīzes nodokļa likmes alum samazināšana Igaunijā, faktiski apturēs pierobežas tirdzniecību. Jau 2018.gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis vien par 1,08%, kas esot niecīgs rādītājs. Šā gada pirmajos četros mēnešos ir vērojams alus realizācijas apjomu kritums par 1,6% ."Alus nozarei akcīzes nodokļa likmes alum samazināšana Igaunijā nozīmēs būtisku realizācijas kritumu. Valsts budžetā netiks iekasēti ievērojami līdzekļi. Bez tam jāņem vērā, ka pierobežas tirdzniecība rada papildus pievienoto vērtību arī citām nozarēm, kas arī izzudīs," sacīja Liniņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka patlaban notiek diskusijas Saeimā par akcīzes nodokļa palielināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tā kā liela daļa alus darītāju ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, minēto likmju paaugstināšana atstās negatīvu iespaidu arī uz alus darītājiem.

Liniņš arī atzīmēja, ka visu iepriekš minēto faktoru dēļ prognozējams būtisks alus izejvielas - iesala un apiņu - izmaksu pieaugums. Izejvielas veido ievērojamu ražošanas izmaksu daļu, kas īpaši krasi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju.

"Aicinām deputātus lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum, lai samazinātu zaudējumus nozarei un valsts budžeta ieņēmumiem, ko radīs Igaunijā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%," sacīja Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors.

Jau ziņots, ka Saeima 20.jūnijā plāno lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15%.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien piekrita likumprojektu par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli iekļaut rītdienas parlamenta sēdes darbakārtībā.

Komisija tāpat lūgs minētajam likumprojektam noteikt steidzamību, vienlaikus lūdzot likumprojektu divos lasījumos izskatīt vienā sēdē, proti, rīt.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) uzsvēra, ka Igaunija ļoti strauji pieņēmusi grozījumus akcīzes likumā un tas ietekmē Latvijas pierobežas nodarbinātību un ieņēmumus valsts budžetā. "Normāli jau šādas darbības notiek, valstīm aizkulisēs sazinoties un nedarot straujas kustības. Bet, ņemot vērā, ka tas tomēr noticis strauji, mums par nožēlu jāpieņem šādi īstermiņa risinājumi," teica Bondars.