KM lūdz grozīt iepriekš pieņemto lēmumu par visu veidu kreditēšanas pakalpojumu reklāmas aizliegumu

Евробанкноты

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kultūras ministrija (KM) lūdz steidzamības kārtā grozīt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, novēršot nepilnības, kas radušās, aizliedzot pilnīgi visu kreditēšanas pakalpojumu reklāmu aizliegumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā KM vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Ministrija atgādina, ka 2018.gada oktobrī Saeima grozīja Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, nosakot būtiskus ierobežojumus patērētāju kredītu reklāmām. Patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumi stāsies spēkā jau 1.jūlijā. Uz šīs un citu grozījumu normu nepilnībām un piemērošanas neskaidrībām iepriekš esot norādījis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citi nozares pārstāvji.

KM uzsvēra, ka grozījumi ir vispārīgi un nav pietiekami precīzi definēti. Negodprātīgi komersanti tos varot apiet, radot negatīvu ietekmi uz godīgu komercpraksi. Tāpat ministrija konstatējusi, ka grozījumi pamatā vērsti pret tā dēvēto ātro kredītu tirgu, taču pašreizējā redakcija ierobežo ne tikai "ātro kredītu" reklāmas, bet arī informācijas sniegšanu sabiedrībai par citiem kredītu veidiem, piemēram, preču iegādi uz nomaksu un līzingā, hipotekārajiem kredītiem, studiju un studējošo kredītiem u.tml.

Pieņemtā likuma norma par vispārēju kredītu reklāmu, KM ieskatā, nav pietiekami izvērtēta no samērīguma principa viedokļa un piemērotības mērķa sasniegšanai, kā arī nav izvērtēta šāda vispārēja aizlieguma ietekme uz Latvijas mediju nozares ekonomisko dzīvotspēju.

Pēc Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas sniegtās informācijas, fiskālā ietekme uz Latvijas mediju vidi tiek prognozēta aptuveni 26 miljoni eiro apmērā, kas ir 30% no Latvijas reklāmas tirgus. Grozījumi radio un televīzijas programmu ienākumus var samazināt par 15-25%. Līdz ar to komerciālie mediji būs spiesti būtiski samazināt programmu veidošanas izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot oriģinālā satura veidošanu un samazinot Latvijas mediju konkurētspēju, vērtēja ministrijā.

Lai arī šogad notikušas atbildīgo komisijas sēdes, kurās aktualizēts minētais jautājums, rīcība konstatēto trūkumu novēršanai netika paredzēta, atstājot problēmjautājumus atklātus līdz pat šim brīdim.

KM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju organizēja politisko pārstāvju un ekspertu sanāksmi par minēto problēmjautājumu, vienojoties par to, ka nepieciešams steidzamības kārtā virzīt grozījumus likumā, lai atrisinātu nepilnības, tostarp saistībā ar precizējumiem saistībā ar kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Ņemot vērā minēto grozījumu fiskālo ietekmi, KM aicina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju steidzamības kārtā izdarīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Uz augšu