Labi apmaksāta darba "Facebook" pakļautībā ēnas puses: nāve un psihiska rakstura problēmas

FOTO: Reuters/ScanPix

Kā zināms, katrai monētai ir sava ēnas puse. Arī sociālajiem tīkliem. Lai lasot tajos jaunumus, mūs netraucētu kādas ziņas ar vardarbības, seksuālo aktivitāšu un citu neatļautu saturu, to bloķē moderatori, kas darbojas sociālajā tīklā. Tomēr, kā vēsta “The Verge”, darbs “Facebook” satura moderatoru komandā ir ārkārtīgi sarežģīts un morāli grūts. Tiek norādīts, ka viens cilvēks miris, bet pārējie baidās par savu dzīvību.

Kīta Atlija traģiskais stāsts

Kīts Atlijs bija cilvēks, kuram patika palīdzēt citiem. Agrāk viņš dienēja krasta apsardzē, kur izdevās iegūt leitnanta pakāpi. Vēlāk viņš apprecējās, un izveidoja ģimeni, kur auga divas meitas. Neilgi pēc militārā dienesta pamešanas Atlijs pievienojās “Facebook” moderatoru komandai, kur darba pienākumos bija dzēst pašu ļaunāko saturu, ko sociālā tīkla lietotāji cenšas publicēt “Facebook” - naida runu, bērnu pornogrāfiju un pat slepkavības.

Atlijs strādāja naktsmaiņas “Facebook” moderatoru komandā Tampabejā. Viņa darbavietu pārvaldīja profesionālo servisu sniedzējs “Cognizant”. Šeit vairāk nekā 800 darbiniekiem katru dienu nācās saskarties ar lielu spiedienu no vadības puses, kuri vēlējās panākt, lai izdotos sasniegt “Facebook” uzstādītos normatīvus.

Tiek norādīts, ka Tampabejas komandai neizdevās sasniegt 98% precizitātes rādītājus – šis birojs dzēsa “vien” 92% no aizliegtā satura, līdz ar to – tas kļuva par vājāk strādājošo moderācijas biroju Ziemeļamerikā.

Tiesa, visiem “Facebook” satura moderatoriem ir jāparaksta līgums 14 lappušu garumā par to, ka viņi nedrīkst nevienam atklāt to, kas notiek moderācijas birojā. Tāds pats līgums bija jāparaksta arī Atlijam.

“Stress krājās, bez šaubām. Es centos darīt visu, lai uzlabotu viņa mentālo stāvokli. Atlijs pastāvīgi baidījās, ka viņu atlaidīs,” teica viens no bijušajiem moderācijas biroja menedžeriem.

Tomēr viss mainījās 2018. gada 9. marta vakarā, kad Atlijs pēkšņi zaudēja samaņu un nokrita pie sava galda. Viņa kolēģi pamanīja, ka vīrietis ir zaudējis samaņu un izkrita no biroja krēsla. Divi viņa kolēģi mēģināja veikt sirds masāžu, kamēr darba vadītājs izsauca ātro palīdzību.

FOTO: Reuters/ScanPix

“Cognizant” birojs Tampabejā atrodas diezgan nomaļā vietā, netālu no parka, un tas tumsā ārēji netiek izgaismots, tieši tādēļ ātrās palīdzības ekipāža zaudēja laiku, kamēr atrada pareizo ēku. Viens no darbiniekiem sacīja, ka ātrā palīdzība ieradās 13 minūtes pēc pirmā izsaukuma, un šajā laikā Atlijs jau sāka kļūt zils.

Mediķi nekavējoties aizveda Atliju uz slimnīcu, bet atsevišķiem darbiniekiem no redzētā iestājās šoks – viens no Atlija kolēģiem devās uz atpūtas telpu, kur skaļā balsī sāka lūgties. Citi notikušajam nepievērsa uzmanību un turpināja darbu, it kā nekas nebūtu noticis.

Neilgi pēc ierašanās slimnīcā, mediķi konstatēja Atlija nāvi. Viņu bija piemeklējusi sirdstrieka. Bez vīra palika Atlija sieva Džonija, bet bez tēva – abu kopējās divas meitas. Viņš bija 42 gadus vecs.

Divas dienas vēlāk, pirmdienas rītā dienas maiņas darbinieki tika informēti, ka piektdienas vakarā ir noticis negadījums, taču darba vadītāji izvēlējās neteikt, ka šis “incidents” patiesībā ir darbinieka nāve. Šo faktu medijiem atklāja bijušie Tampabejas moderācijas biroja darbinieki.

“Darba vadītāji teica cilvēkiem, ka ar Atliju viss ir labi. Viņi centās slēpt mūsu kolēģa nāvi. Es domāju, ka viņi vienkārši baidījās par to, kāda reakcija būs citiem darbiniekiem uzzinot par notikušo,” teica viens bijušais “Cognizon” darbinieks.

Tomēr ilūziju pasaule tika sagrauta jau tās pašas dienas pēcpusdienā, kad birojā ieradās Atlija tēvs, kurš ieradās pēc dēla mantām. Viņš darbiniekiem pateica: “Mans dēls šeit nomira...”

Kopš 2016. gada sociālais tīkls “Facebook” bieži saskaras ar spēcīgu kritiku saistībā ar darba apstākļiem sociālā tīkla un tā pakļautībā esošajos birojos. Tiek norādīts, ka visā pasaulē “Facebook” un tā pakļautības iestādēs strādā ap 30 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni puse no tiem ir satura moderatori, no kuriem lielākā daļa ir līgumstrādnieki, kas noalgoti caur dažādām profesionālo pakalpojumu firmām.

2017. gadā “Facebook” atvēra vairākus satura moderācijas birojus tādās ASV pilsētās kā Fīniksā, Ostinā un Tampabejā. Galvenais mērķis bija panākt, lai satura moderācijas kvalitāte pieaugtu, iesaistot šajā procesā cilvēkus, kam ir tuva amerikāņu kultūra.

FOTO: Reuters/ScanPix

“Cognizant” saņēma divu gadu līgumu 200 miljonu vērtībā no “Facebook”, līdz ar to nekavējoties sākās darbs pie satura moderācijas. Tomēr iepriekš gaidītā ļoti augstā atalgojuma vietā darbinieki saņēma aptuveni 28 tūkstošus dolāru (aptuveni 24,7 tūkstošus eiro gadā) jeb 2300 dolāru mēnesī.

Darba laikā, kas bija sadalīts dienas un nakts maiņās, darbiniekiem tika doti divi 15 minūšu un viens 30 minūšu pārtraukums, kā arī deviņas minūtes dienā, ko veltīt labsajūtai. Daudzi darbinieki vērsās pēc psiholoģiskās palīdzības, jo ik dienu redzējuši dažādas vardarbības ainas un bērnu seksuālās izmantošanas skatus.

Tāpat darba vadība nav ņēmusi vērā cilvēcīgo faktoru, kā dēļ atsevišķi darbinieki sākuši ņemt līdzi uz darbu ieročus - “pašaizsardzībai gadījumā, ja kāds nepamatoti atlaists cilvēks nāks atriebties”. Savukārt citi bijušie darbinieki pauž, ka arī vairākus mēnešus pēc darba pamešanas naktīs redz dažādas ainas no fotogrāfijām un video, kurās bija redzami ļoti nepatīkami skati.

Bijušie darbinieki pauž, ka papildus nepatīkamajām ainām, kas redzamas foto un video materiālos, viņiem nācies saskarties ar vadības spiedienu. “Cognizant” līgums ar “Facebook” tuvojas beigām, tāpēc vadība izdarījusi morālu spiedienu uz darbiniekiem, lai tie mēģina panākt sociālā tīkla noteikto 98% normatīvu.

“Lai "motivētu" darbiniekus, “Cognizant” ir noņēmusi gan bonusus, gan iespēju strādāt pēc elastīga darba grafika, gan cerēt uz karjeras izaugsmi,” sacīja viens no bijušajiem darbiniekiem.

Tomēr skarbākais fakts, par ko saka bijušie moderācijas biroja darbinieki, ir tas, ka darba vide ir toksiska, un motivāciju nerada arī fakts, cik ātri aizgājušajiem darbiniekiem tiek atrasti aizvietotāji.

“Pat Kīts Atlijs, kas mira darba vietā – viņš pat netika pieminēts. Vadība par viņa nāvi sāka runāt vien pēc dažām dienām, un arī - ar aplinkiem,” sacīja viens no bijušajiem darbiniekiem.

Viņam nepiekrīt “Cognizant” pārstāvji, kas uzsver - “Mēs esam ļoti satriekti par tik traģisku notikumu, jo nebija nekādu indikāciju, ka varētu notikt kas slikts”.

“Mēs viņiem [“Cognizant” un “Facebook”] vadībai esam tikai ķermeņi, kas sēž krēslos. Kā cilvēki mēs viņiem neko nenozīmējam,” sacīja viens no darbiniekiem.

Foto: Facebook ofisi dažādās pasaules vietās

Jaunietis ar salauztu dzīvi

Šons Spīgls bija 23 gadus vecs, kad strādāja kādā interneta izglītības servisā. Viņam bija vēlme kaut ko mainīt savā dzīvē, tādēļ jaunietis atvērto durvju dienā apmeklēja kompāniju “Cognizant”. Uzņēmuma pārstāvis Spīglam sacīja, ka viņš būtu ideāls kandidāts, lai palīdzētu biznesa lapu īpašniekiem analizēt, kādu saturu labāk publicēt. Protams, darba pienākumos ietilpa arī satura moderācija, tomēr Spīglam tika teikts – darbs “Cognizant” palīdzēs sasniegt jaunas karjeras virsotnes augsto tehnoloģiju jomā.

“Cognizant” piedāvāja Spīglam samaksu 15 dolāri (aptuveni 13 eiro) stundā, kas bija ievērojami vairāk nekā viņa iepriekšējā darbā. Tomēr, uzsākot apmācības, vienīgais, kas bija tā, kā solīts, bija alga. Jau no pirmās dienas viņa darbs nebija saistīts ar biznesa lapu īpašnieku konsultēšanu. Tā vietā viņam bija jāstrādā pie vardarbīga satura, kā arī naida runas ierakstu dzēšanas.

“Tos, kuri vēlas strādāt satura moderācijas jomā, jau laikus informējam par to, kāda ir darba specifika. Darbinieki ir informēti par to jau iestājoties darbā, tādēļ vispirms tiek veiktas plašas un specifiskas apmācības,” teikts “Cognizant” ziņojumā.

Tāpat neviens nejautāja Spīglam par to, vai viņam iepriekš ir bijusi depresija vai trauksme, un neviens pat neizskatīja iespēju, ka jaunietis varētu būt šim darbam nederīgs.

“Viņi vienkārši teica man un manam kolēģim, ka mēs esam pārlieku sīkumaini, taču solīja, ka kādu dienu mēs varēsim strādāt pie biznesa lapām. Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka “Facebook” mums dod visus vardarbīgos ierakstus, tāpēc arī bija vajadzīgi vairāk cilvēki, kuri nodarbosies ar satura moderāciju. Vardarbība – tas arī bija viss, ko mēs redzējām katru dienu,” atminas Spīgls.

Spīgls ļoti spilgti atceras pirmo videomateriālu, kas viņam bija jāizvērtē. Tajā bija redzami divi tīņi, kuri ieraudzīja iguānu, pacēla to gaisā aiz astes un trieca pret zemi.

“Viņi no tās nabaga dzīvās radības dauzīja ārā visu, ko tik vien varēja. Iguāna burtiski brēca un raudāja aiz sāpēm. Un tie jaunieši nogalināja nabaga radību,” ar asarām acīs atminas Spīgls.

Neraugoties uz šausmīgo saturu, tas tomēr tika atstāts “Facebook”, jo tas atbildis tā nosacījumiem. Spīgla darba devējs sacīja, ka video ir jāatstāj, jo tādi jauniešus būšot iespējams vieglāk atrast un saukt pie atbildības. Tomēr video katru nedēļu parādījās Spīgla ekrānā, un viņš saprata – policija neko nedara, lai atrisinātu šo lietu.

Spīgls agrāk strādāja kā brīvprātīgais dzīvnieku patversmē, tādēļ redzētais viņu ļoti satrieca.

“Cilvēki tikai turpināja dalīties. Tas mani padarīja ļoti niknu – katru dienu klausīties, kā tā iguāna sāpēs brēc,” teica Spīgls.

FOTO: AP/Scanpix

Pirmajos sešos mēnešos, kad Spīgls strādāja “Cognizant”, viņam katru dienu nācās izvērtēt 100 līdz 200 dažādu ierakstu. Šajā laikā viņš ir redzējis video, kur cilvēki iemet kucēnus straujā upē, un pat tādus, kur redzama suņu sadedzināšana. Viņš ir redzējis arī dažādus seksuālas aktivitātes video, kā arī tādus, kur cilvēki spēlējas ar saviem izkārnījumiem. Tomēr liels bijis viņa pārsteigums, ka liela daļa video tomēr atbilstot “Facebook” prasībām. Spīgls secināja, ka viņš pastāvīgi gulēja vien 2-3 stundas naktī, pamostoties aukstos sviedros.

Turpinoties darbam, Spīgls redzēja kādu video, kur divas sievietes deva ļoti maziem bērniem smēķēt marihuānu. Viņš izmantoja iespēju par šīm sievietēm ziņot varasiestādēm. Tomēr Spīglam nācās secināt – varasiestāžu reakcija uz “Facebook” moderatoru ziņojumiem bija ļoti pasīva. Spīgls saprata, ka ik dienas skatīties vardarbības, seksuālās izmantošanas un cita veida saturu īsti nebija jēgas, jo neviens nevēlējās neko iesākt, lai to novērstu.

2018. gada jūnijā “Facebook” saskārās ar strauju video skaita pieaugumu, kur bija ļoti nepatīkami skati – tajos bija redzami bērni, kuri nodoti vardarbīgai orgānu izņemšanai.

“Tas bija pamatīgs trieciens, faktiski – masu panika. Moderatori vairs netika ar to galā. Cilvēki turpat birojā sāka raudāt, vemt... Neviens nebija gatavs ko tādu redzēt. Un mums darba devēji bija uzstādījuši nosacījumu – jānoskatās vismaz 15 sekundes no katra video, lai izvērtētu, vai tas ir jāatstāj, vai nē,” atminas Spīgs.

Spīgls palīdz saviem vecākiem, kuriem ir veselības problēmas, tieši tādēļ jaunietis baidījās zaudēt labi apmaksāto darbu.

“Bija grūti atrast darbu manā darbības jomā. Lai tiktu galā ar stresu, sāku pastiprināti ēst dažādus saldumus un citus našķus, tādēļ pieņēmos svarā,” atminas Spīgls.

“Cognizant” saviem darbiniekiem piedāvā veselības aprūpi, psihologa pakalpojumus un citas programmas. Spīgls vēlējās saņemt psihologa konsultāciju, tomēr sekoja nepatīkams pārsteigums.

“Viņš [psihologs] mani nolīdzināja līdz ar zemi. Man pateica: “Nezinu, kā tev palīdzēt”. Vienu dienu man iedeva “Lego” klucīšus sakot, ka tie man var palīdzēt noņemt stresu. Es uzbūvēju māju un kosmosa kuģi no klucīšiem, bet tas nelīdzēja,” sacīja Spīgls.

Laikam ejot, Spīgla veselības stāvoklis pasliktinājās. Viņš vairs nespēja gulēt ilgāk par pusotru stundu naktī, un tas, savukārt, izraisīja depresiju. Tikmēr darbā menedžeri izdarīja spiedienu uz darbiniekiem, liekot viņiem ik dienas tikt galā ar vēl vairāk ierakstiem.

“Man likās, ka esmu iesprostots savā ķermenī. Man vairs nebija savas dzīves, es nevarēju tā vienkārši piecelties kājās. Es biju iesprostots savā ķermenī pie sava darba galda. Tas bija briesmīgi,” atminas Spīgls.

“Cognizant” periodiski piekopj praksi lielai daļai darbinieku izsniegt “sarkanās somas”. Tajās atlaistie darbinieki var salikt savas mantas. Atlaišana reizēm tiek skaidrota ar “vājiem darba rezultātiem”, bet citreiz “sarkano somu dienās” darbinieks bez paskaidrojumiem tiek atlaists. Tā notika arī ar Spīglu pagājušā gada oktobrī.

Februārī Spīgls devās pie psihiatra, kas viņam diagnosticēja posttraumatiskā stresa sindromu. Tagad jaunietis ārstējas, un ir atgriezies skolā. Viņš vēlas kļūt par skolotāju – redzot, cik daudz bērnu cieš, jaunietis vēlas bērniem darīt labu.

“Es tiešām vēlējos darīt tā, lai ir labāk un citādāk, jo tas taču tomēr ir “Facebook”. Tomēr – nekas absolūti nemainījās – cik slikti bija, tik arī palika. Es uzskatu, ka tāda vietne kā “Facebook” vispār ir jāslēdz,” noslēdza Spīgls.

Sociālo tīklu “neredzamā” puse ir ļoti sarežģīta pasaule, kas nereti balstās uz darbiniekiem, pret kuriem izturas ārkārtīgi slikti, un to neatsver arī labā darba alga. Lai ietaupītu naudu, tehnoloģiju giganti satura moderāciju uztic citiem uzņēmumiem, kas, savukārt, lai nezaudētu izdevīgos darba līgumus, arī izturas pret darbiniekiem tā, it kā viņi nebūtu cilvēki. Uzsverot to, ka darba vieta piedāvā dažādus labumus, to skaitā veselības aprūpei, patiesībā arvien vairāk satura moderatoru cieš no dažādām psihiska rakstura kaitēm – gan attieksmes, gan darbā redzētā satura dēļ. Un, kā pierādījies, tas var novest arī līdz nāvei...

Uz augšu