Vasarāju raža šogad varētu būt krietni labāka nekā pērn, ja neturpināsies karsts un sauss laiks

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Ja vien neturpināsies karsts un sauss laiks, vasarāju raža šogad solās būs krietni vien labāka nekā pērn, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) prognozes.

LLKC prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt trīs tonnas no hektāra, vasaras miežiem - trīs tonnas no hektāra, kartupeļiem - 25 tonnas no hektāra, auzām - trīs tonnas no hektāra.

Kopumā savlaicīgi iesētie vasarāju sējumi visos valsts reģionos attīstījušies labi - Latgalē labība jau sākusi vārpot, kas liecina - jūlija sākumā to varētu kulta. Tiesa gan, atsevišķām saimniecībām Kurzemes pusē šis nebūs izdevies gads.

LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere teica, ka lauki, kas pārdzīvoja spēcīgo krusu, pašlaik izskatās ļoti labi, taču ir arī kāda saimniecība, kur krusas sakapātos vasaras kviešus 30 hektāru platībā nāksies satīt ruļļos. Ir arī tādi saimnieki, kuriem pērn labību iznīdēja sausums, bet šogad no 400 hektāriem ar dažādām kultūrām apsētiem laukiem krusas neskarti palikuši vien 100 hektāri.

LLKC Saldus biroja augkopības konsultante Vita Cielava norāda, ka Kurzemē, piejūrā, saimniekiem jāsāk domāt par lauku laistīšanas sistēmām, jo, piemēram, Pāvilostā, Nīcā kārtīgs lietus nav bijis kopš pavasara. Tādējādi mitruma vasarājiem nepietiek un tie ievērojami atpaliek augšanā.

LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka pastāstīja, ka Latgalē vasarāju lauki ir dažādi - kādā no tiem vārpošana ir sākusies, citā - jau beidzas. Mitrums Latgalē lielākoties ir nepietiekams. "Pašreiz izskatās, ka vasarāju raža varētu būt lielāka nekā pērn, vien jācer, ka labība nesažūs. Diemžēl vasarāju laukos katastrofālos apmēros vērojami dažādi kukaiņi, kuru iznīdēšanā pat augu aizsardzības līdzekļi nepalīdz," secinājusi eksperte.

Tikmēr LLKC Gulbenes biroja vadītāja un augkopības konsultante Inga Freimane pastāstīja, ka Vidzemē augiem klājas labi, vien vēlāk sētajos laukos pietrūkst mitruma, tādēļ ir problēmas ar cerošanu. Viņa aicināja saimniekus domāt par augu slimību apkarošanu, jo miežiem vērojama tīklplankumainība, kviešiem - dzeltenplankumainība, bet miltrasa rodama visos labības laukos. Pirmās lakstu puves pazīmes vērojamas arī kartupeļu stādījumos.

LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.

Uz augšu