Publiskai apspriedei nodoti apjomīgi likumu grozījumu projekti visaptverošas valsts aizsardzības stiprināšanai

Latvijas karogs. Ilustratīvs attēls

FOTO: Zane Bitere/LETA

Aizsardzības ministrija (AM) publiskai apspriešanai nodevusi grozījumus trīs likumprojektos, kas veidoti, lai stiprinātu visaptverošu valsts aizsardzību, tostarp definējot jēdzienu "valsti apdraudoša situācija", pavēstīja AM pārstāvis Roberts Skraučs.

"Nepilnības mūsu pašu likumos var kļūt par ļaunāko ieroci pret mums pašiem. AM vēlas skaidri noteikt, kas krīzes situācijā sagaidāms no iedzīvotājiem un kādus pakalpojumus sniedz valsts. Savlaicīgi mazinot birokrātisko slogu un aizlāpot likumu nepilnības, mēs stiprinām savu valsti," uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), aicinot ikvienu iesaistīties un sniegt savus priekšlikumus, lai kopīgi aizsargātu Latviju.

Grozījumi izstrādāti Nacionālās drošības likumā, Mobilizācija likumā, kā arī likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".

Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz definēt vitālos jeb kritiskos pakalpojumus, kuri ir svarīgi valsts un sabiedrības funkcionēšanai, iedzīvotāju veselības aizsardzībai, kā arī drošības, ekonomiskās, sociālās labklājības minimuma nodrošināšanai un kuru nepārtrauktības un pieejamības traucējumi būtiski ietekmētu valsts pamatfunkciju īstenošanu.

Saskaņā ar šiem grozījumiem, par kritisko pakalpojumu sniedzēju sarakstu un to darbības nepārtrauktības plāna izstrādi būtu atbildīgs Ministru kabinets. Piemēram, grozījumos paredzēts noteikt, ka nepieciešams nodrošināt elektronisko sakaru tīkla darbību un balss telefonijas pakalpojumus, lai saglabātu informācijas apriti un komunikācijas iespējas.

Savukārt, lai nodrošinātu veselības nozares un katastrofu medicīnas sistēmas gatavību piedalīties valsts apdraudējuma situācijas novēršanas un pārvarēšanas pasākumos, tajā skaitā lai veselības nozare spētu īstenot NATO civilās noturības 5.pamatprasību jeb spēj efektīvi rīkoties cilvēku masveida ievainojumu gadījumos paredzēt Veselības ministrijas kompetencēs noteikti vairākus vitālos pakalpojumus, proti, neatliekamā medicīniskā palīdzība, epidemioloģiskā drošība un medikamentu un medicīnas ierīču, tai skaitā, asins komponentu rezervju nodrošinājums.

Tāpat grozījumos definēts valsti apdraudošas situācijas jēdziens, proti, tā ir tāda situācija, kad pret Latviju tiek īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, tostarp kara tehnikas pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijas teritorijā, izlūkošana, pretlikumīgu militāro formējumu vai tādu, kas ir bez atpazīšanas zīmēm, atrašanās Latvijas teritorijā.

Pret ārvalsts militārām un pretlikumīgām darbībām, kas izraisa valsti apdraudošu situāciju, Latvija varētu veikt nepieciešamos pasākumus, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka Krievijas militārā spēka pielietošana Ukrainā 2014.gadā un Krimas anektēšana likusi pārskatīt pastāvošo drošības situāciju reģionā, kā arī veicinājusi NATO reaģēšanas mehānismu pilnveidošanu attiecībā uz iespējamo spēka pielietošanu pret Baltijas valstīm.

Grozījumi Mobilizācijas likumā tiek rosināti, lai ar jaunu likuma pantu noteiktu izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā un iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos vai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā. Saskaņā ar grozījumiem sākotnējo izņēmumu sarakstu, kurā iekļauti noteikti amati, Ministru kabinets varētu papildināt, atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura.

Savukārt izstrādātie grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" papildina izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmos tiesību ierobežojumus, kā arī Ministru kabineta tiesības mainīt valsts budžeta apropriāciju. Grozījumi arī sniegtu tiesības par apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgajām iestādēm izņemt skaidru naudu no Latvijas Bankas Valsts kases konta. Attiecībā uz kompensāciju izsniegšanu grozījumi paredzētu, ka valstij pēc ārkārtējo situāciju pārvarēšanas nav pienākums kompensēt neiegūto peļņu, jo resursi no sabiedrības tiktu ņemti ārēju jeb no Latvijas valsts neatkarīgu apstākļu dēļ.

Šogad janvārī valdība šodien uzdeva visām ministrijām līdz šī gada 1.septembrim izvērtēt iespējamās problēmas un nepieciešamo rīcību visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai.

Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma Latvijas izpratnē ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Tās ieviešana un konkrēti uzdevumi jāplāno un jāīsteno decentralizēti valsts institūcijām savstarpēji vienojoties un sadarbojoties, un AM koordinējot šo procesu.

Ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem nodarbojas ne tikai valdības līmenī, bet arī Saeimā, kur izveidota Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisija. Apakškomisiju vada bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Grozījumi ir publiski pieejami AM mājaslapas sadaļā "Sabiedriskās un publiskās apspriešanas". Iedzīvotāji var paust savu viedokli par tiem, iesūtot priekšlikumus līdz 17.jūlijam uz e-pastu "kanceleja@mod.gov.lv".

Uz augšu