Domā par smēķēšanu? Padomā vēlreiz!
Spēks pateikt NĒ!

Ķīna. Sieviete sēž kioskā tūkstošiem cigarešu aplenkta. Ķīnas tirgū vēl joprojām vispopulārākās ir pašmāju cigaretes. Un tirgus nav no mazajiem, jo Valsts ar vislielāko iedzīvotāju populāciju nesmādē smēķēšanu.

FOTO: EPA/AFI

Temats par smēķēšanu un tās kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību ir bijis un vienmēr būs aktuāls. Statistika ir nepielūdzama – teju vai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs smēķē[1], tajā skaitā arī būtiska daļa jauniešu. Katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaikus, vidēji vismaz 10 gadus agrāk [2].

Eiropas Savienībā 25% iedzīvotāju nomirst no smēķēšanas izraisītām slimībām. Neeksistē tāds jēdziens kā “vesels smēķētājs”. Vairums smēķētāju uzsāk smēķēt nepilngadīgi. Sākot smēķēt bērnībā, nikotīna atkarība ir augstāka un grūtāk pārvarama. Tāpat, neskaitot parastās cigaretes, mūsdienās ir arī citi vilinoši, taču tikpat kaitīgi izstrādājumi, kuri tiek patērēti nikotīna uzņemšanai, – dažādu aromātu elektroniskās cigaretes, ūdenspīpes, šņaucamā un zelējamā tabaka. Par smēķēšanu, nikotīna ietekmi uz jauniešu veselību un izrietošajām sekām stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu pneimonoloģe Renāte Snipe.

Smēķēšanas veidi dažādi, bet sekas – vienādas

Nikotīns ir ārkārtīgi spēcīga atkarību izraisoša viela. Pētījumi liecina, ka nikotīns ir viena no visspēcīgākajām atkarību izraisošajām vielām, tam ir lielāks atkarības izraisīšanas potenciāls nekā heroīnam.[1] Cigarešu smēķēšanas procesā izdalās daudz kancerogēnu vielu - vairāk nekā 4 000 ķīmisku vielu, no kurām vairāki simti ir toksiskas, vairāk nekā 70 – vēzi izraisošas. Lai arī elektroniskās cigaretes tiek pozicionētas kā darvu nesaturošas, tas nenozīmē, ka tās ir mazāk kaitīgas. Pētījumi par to kaitīgumu lavīnveidīgi pieaug. Kaitīgi ir tvaiki, aromatizētāji; karsējošās spirāles satur un iztvaiko hromu, niķeli, propilēnglikolu, formaldehīdu un citus ķīmiskos savienojumus, kuru ietekme uz veselību ir kaitīga. Jaunākās paaudzes E-cigarešu izdalītais tvaiks var saturēt un piegādāt smēķētajam nikotīnu augstākā koncentrācijā, kas rada daudz augstāku atkarības potenciālu. Sliktākais, ka E-cigaretes ir atraktīvas bērniem un pusaudžiem – “advancēts”, digitāls, it kā mazāk kaitīgs produkts. Pašlaik ir pierādīts, ka speciālistu bažas ir bijušas pamatotas – pusaudži, kas sāk smēķēt E-cigaretes, visbiežāk vēlāk uzsāk tabakas izstrādājumu smēķēšanu.

Lai arī ūdenspīpes nereti tiek uzskatītas par nekaitīgām, uzņemtā nikotīna deva ir ļoti liela. Pīpējot ūdenspīpi, pastāv arī risks inficēties ar B[2] un C hepatītu[3] un arī gaisa pilienu infekcijām, ja pīpējot tiek lietots kopīgs iemutnis. Kas attiecas uz zelējamo tabaku, kuras lietošana arvien vairāk izplatās Latvijas jauniešu vidū[4], tās ietekme ir visai labi redzama Skandināvijas valstīs, kur to plaši lieto un ir ļoti augsta saslimstība ar lūpas, barības vada, mutes dobuma audzējiem. Pēc R. Snipes novērojumiem, arī šņaucamā tabaka ir visai izplatīta skolēnu vidū. To lietojot, nikotīns tiek uzņemts caur deguna gļotādas asinsvadiem, veicinot deguna blakusdobumu audzēju risku. Tas tikai pierāda, ka jebkāda veida nikotīna izstrādājumu lietošana neatkarīgi no uzņemšanas veida ir kaitīga veselībai un arī bezdūmu izstrādājumi ir ļoti nozīmīgs riska faktors barības vada, mutes dobuma un aizkuņģa dziedzera vēža attīstībā.

Jaunieši ir lielākā riska grupa

Jauniešu centrālās nervu sistēmas nenobriedums nosaka to, ka ļoti ātri attīstās atkarība no nikotīna, līdz ar to pat pēc pāris smēķēšanas reizēm var rasties atkarība no cigaretēm, kļūstot atkarīgam daudz ātrāk nekā pieaugušam cilvēkam. Tāpat jauniešiem ir daudz lielāks risks sākt smēķēt, ņemot vērā vēlmi socializēties ar vienaudžiem un iejusties kolektīvā, arī organisms pats par sevi ir mazāk noturīgs pret atkarībām. Lielākā daļa hronisko smēķētāju, kuri šobrīd cīnās ar smēķēšanas izraisītām nopietnām slimībām, piemēram, plaušu vēzi, ir sākuši smēķēt pusaudžu vecumā.

Šī situācija nav jaunums, un ar to cīnāmies nepārtraukti. Piemēram, tikko kā atklāta Veselības ministrijas kampaņa „Spēks pateikt NĒ!”, kas vērsta uz jauniešiem ar mērķi samazināt tabakas izstrādājumu popularitāti un lietošanu. Līdztekus tiek īstenotas arī citas preventīvas un izglītojošas aktivitātes valstiskā līmenī. Priecē, ka gadu griezumā tiešām var novērot situācijas uzlabojumus, tomēr darba vēl ir daudz.

Veselībai bīstams ieradums

Nereti jaunieši maldīgi uzskata, ka tādas smēķēšanas sekas kā, piemēram, dzelteni zobi un ādas novecošanās ir pietiekami tālā nākotnē, taču no smēķēšanas destruktīvās ietekmes nav pasargāts neviens, sekas iestājas pietiekoši ātri. Pirmais, kas pavājinās, ir smaržas un garšas sajūtas, pēc tam jau īsā laikā sāks izpausties nikotīna un pārējo toksisko vielu ietekme uz elpošanas sistēmu un asinsvadu sistēmu, pazeminot, piemēram, sportiskos sniegumus. Nikotīns izraisa asinsvadu spazmas, to sašaurināšanos un barošanās traucējumus. Nelabvēlīgu iespaidu atstāj pat viena dienā izsmēķēta cigarete. Tāpat smēķētāji biežāk sastopas ar sporta traumām, kuras arī ilgāk dzīst. Ilgtermiņā nikotīns pazemina auglību un nozīmīgi paaugstina dažādu lokalizāciju vēža saslimšanas risku. Ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību attīstītajās valstīs slimo pārsvarā smēķētāji, tās rezultātā sašaurinās elpceļi, cilvēkam ir hronisks klepus, elpas trūkums un ļoti zema dzīves kvalitāte. Noteikti jāpatur prātā, ka smēķēšana ir viens no galvenajiem iemesliem plaši izplatītajai aterosklerozei jeb, kā saka tautā, asinsvadu apkaļķošanās. Katru gadu Latvijā perifēro artēriju slimības dēļ aptuveni tūkstotim slimnieku, galvenokārt smēķējošiem vīriešiem, tiek veiktas kāju amputācijas.

Nav nozīmes, vai cilvēks saka nē savai pirmajai vai piecsimt pirmajai cigaretei, jo atmest nekad nav par vēlu! Vislabāk ir nesākt smēķēt, jo atmest nav viegli. Tomēr, jo ātrāk šis kaitīgais ieradums tiek atmests, jo mazāks kaitējums veselībai tiek nodarīts. Pie ieguvumiem, kuri būs pamanāmi pēc smēķēšanas atmešanas, ir minama ožas un garšas sajūtas uzlabošanās, svaiga elpa, vispārējās pašsajūtas uzlabošanās, mundrums, lielāka plaušu kapacitāte, kā arī retāka slimošana, jo, kā zināms, smēķēšana pazemina imunitāti. Ne mazāk svarīgs aspekts ir ietaupītā nauda. Vai nebūtu jaukāk cigaretēs iztērēto naudu izmantot kāda ceļojuma iegādei? Rodiet sevī spēku pateikt nē! Pēc palīdzības jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, ar kuru kopā pieņemsiet lēmumu par tieši jums efektīvāko atmešanas paņēmienu!

Atsauces:

[1] National Drug Facts Week : Nicotine vs. Heroin

[2] B hepatīts

[3] Hookah, is it really harmless?

[4] Mutes mikrobioma īpatnības bezdūmu tabakas lietotājiem

Kampaņa tiek īstenota ESF 9.2.4.1. pasākuma „Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros. Aktuālā informācija par kampaņu: www.ESparveselibu.lv.

 

Uz augšu