Bērni, kas nav vecāki par 16 gadiem, nelegāli strādā „Amazon” piegādātāja „Foxconn” ražotnēs. Kā liecina nopludināti dokumenti, Ķīnā vairāki simti skolēnu ir pieņemti darbā, lai ražotu „Alexa” ierīces, kas ir „Amazon” skaļruņu zīmols. Šādi „Foxconn” rūpnīca ar nelegāliem paņēmieniem cenšas sasniegt iepriekš nospraustos ražošanas mērķus.
Intervijās ar strādniekiem un nopludinātajos dokumentos no „Foxconn” redzams, ka daudziem bērniem rūpnīcās ir jāstrādā caurām naktīm, lai sasniegtu rūpnīcas noteiktos ražošanas rādītājus. Tiek piebilsts, ka šādi tiek rupji pārkāpti Ķīnas darba likumi.
Atsaucoties uz šiem likumiem, rūpnīca ir piesaistījusi darbiniekus no skolām un tehniskajām koledžām, kas atrodas Ķīnas pilsētas Henjanas apkārtnē. Viņi tiek klasificēti kā „praktikanti”, par kuru darbu tiek maksāts skolotājiem, kas iedrošina bērnus strādāt. Skolotāju uzdevums ir iedrošināt bērnus pieņemt to, ka viņiem regulāri ir jāstrādā arī naktsmaiņās.
Daži no skolēniem strādā pie „Amazon Alexa” produktiem „Echo” un „Echo Dot”. Viņiem ir jāstrādā vairākus mēnešus, lai nodrošinātu apmierinošus ražošanas rezultātus. Vairāk nekā 1000 strādājošo skolēnu „Foxconn” rūpnīcā ir vecumā no 16 līdz 18 gadiem. Ķīnas likumi paredz, ka rūpnīcas drīkst pieņemt darbā jauniešus no 16 gadiem, taču viņi nedrīkst strādāt virsstundas vai naktsmaiņas.
„Foxconn”, kas ražo arī „iPhone” viedtālruņus amerikāņu tehnoloģiju gigantam „Apple”, atzinusi, ka bērni tiek nodarbināti nelegāli, taču uzņēmums ir gatavs nekavējoties labot situāciju.
„Mēs esam palielinājuši uzraudzību pār prakses programmām un partnerību ar dažādām skolām, lai nodrošinātu to, ka praktikantiem vairs nebūs jāstrādā virsstundas vai naktsmaiņas. Ir bijuši gadījumi, kad rekrutēšanas komandas neuzmanības dēļ skolēniem ir bijis jāstrādā vairāk, nekā likumā paredzēts, taču mēs nekavējoties rīkosimies, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos,” teikts kompānijas ziņojumā.
Tāpat „Foxconn” aizstāvēja savu pozīciju, izmantojot bērnus kā savu darba spēku norādot, ka „skolēniem ir iespēja gūt praktiska darba pieredzi, kā arī apmācības, kas vēlāk, pabeidzot izglītības iestādi, jauniešiem lieti noderēs, meklējot darbu”.
„Foxconn” norādīja, ka uzņēmums palielinās pilngadīgo strādnieku skaitu un pārskatīs arī algu politiku.
Miljardiera Džefa Bezosa vadītās kompānijas „Amazon” pārstāvis sacīja, ka „kompānijai nav pieņemami pārkāpumi piegādātāju kompānijās, un turpmāk ar neatkarīgu auditoru palīdzību tiks rūpīgāk veikta uzraudzība rūpnīcās”.
„Ja mēs atklāsim pārkāpumus, mēs attiecīgi arī rīkosimies, pieprasot rūpnīcām nekavējoties rīkoties,” sacīja „Amazon” pārstāvis. „Mēs veicam izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām pret „Foxconn” un veicam pārrunas ar uzņēmuma vadību. Rūpnīcā ir ieradušās vairākas speciālistu komandas, lai rūpīgi izmeklētu notikušo.”
Paši skolēni, kuri strādā rūpnīcā, atklāj, ka viņu „praksei” nav nekādas saistības ar skolās apgūtajiem kursiem, un viņi strādā piespiedu kārtā. Tā, piemēram, 17 gadus vecā Žao Fanga pie „Amazon Echo” ražošanas sāka strādāt jūlijā.
Viņa mācās par datorspeciālistu, un viņas galvenais uzdevums ir pievienot aizsargplēves vairāk nekā 3000 „Echo Dot” produktiem katru dienu. Runājot ar izmeklētājiem, Fanga norādīja, ka viņa vēlētos strādāt astoņas stundas dienā un piecas dienas nedēļā, taču viņai jāstrādā sešas dienas nedēļā pa 10 stundām.
„Gaismas rūpnīcā ir ļoti spilgtas. Tur ātri paliek ļoti karsti. Sākumā es nebiju radusi strādāt rūpnīcā, bet tagad jau esmu pieradusi. Tomēr strādāt katru dienu pa desmit stundām ir ļoti nogurdinoši. Es centos teikt savam priekšniekam, ka nevēlos strādāt virsstundas. Viņš par informēja manu skolotāju, kurš pēc tam pateica, ka vēlāk nevarēšu cerēt uz stipendijām un to, ka sekmīgi pabeigšu skolu,” saka Fanga. Viņa piebilst, ka skolēniem nav izvēles, kā vien piekrist strādāt virsstundas.
Atsaucoties uz nopludinātajiem dokumentiem, „Foxconn” menedžeriem ir nepieciešami skolēni, kuri varēs darīt „melno darbu” un palīdzēt par nelielām izmaksām sasniegt ražošanas mērķus.
„Skolēni – praktikanti, kas nestrādā virsstundas, ne tikai ietekmē ražošanas apjomus, bet arī savu vēlmi strādāt. Praktikantiem ir nepieciešams strādāt virsstundas,” teikts dokumentā.
Tāpat nopludinātajos dokumentos tiek teikts, ka šādi „Foxconn” aizpilda „robus”, jo uzņēmumam ir ļoti grūti noturēt pastāvīgu darbaspēku. Ražotnei periodā no aprīļa līdz oktobrim ir nepieciešami vairāk nekā 7000 darbinieku, taču to ir ārkārtīgi grūti izdarīt. Uzņēmumam izdodas pieņemt darbā aptuveni 30 jaunus darbiniekus ik nedēļu, tādēļ nākas paļauties arī uz skolēnu un praktikantu palīdzību.
„Lai aizpildītu robus darba spēkā un samazinātu ar to saistītās izmaksas, mēs labprāt sadarbojamies ar vietējām skolām, kas nodrošina lētu darba spēku,” teikts dokumentā, kurā uzskaitītas priekšrocības, ņemot darbā skolēnus.
„Zemas izmaksas ļauj pieņemt darbā vairāk cilvēku, ir vieglāk organizēt darbu, veikt rotācijas un pārmaiņas attiecīgās nodaļās, tāpat darbinieki ātrāk var apgūt jaunus pienākumus.”
Kompānijas dokumenti liecina, ka virsstundu stundas likme ir 16,54 juaņas (2,09 eiro), kas tiek pieskaitītas papildus pamatalgas likmei (1,27 eiro). Savukārt pieredzējušie darbinieki uzņēmumam izmaksā 20,18 juaņas (2,55 eiro) stundā. Pagājušajā gadā „Foxconn” vadība lēma par labu praktikantu stundu likmju samazināšanai.
„Amazon” janvārī paziņoja, ka tā ir pārdevusi vairāk nekā 100 miljonus „Alexa” ierīču. Vienas šādas ierīces cena ir vidēji 60 eiro. Daudz attīstītāki modeļi var maksāt pat trīs reizes dārgāk.
„Foxconn” maksā skolām 500 juaņas (63 eiro) par katru skolēnu, kurš strādā rūpnīcā. Uzņēmumam ir līgumi ar četrām skolām, kas nodrošina vairāk nekā 900 skolēnu darbaspēku, bet citi dokumenti liecina, ka „Foxconn” var nodarbināt vairāk nekā 1800 bērnu. Tiek norādīts, ka „Foxconn” vadība izvēlas riskēt, nelegāli nodarbinot skolēnus, jo tas „ir izdevīgāk”.
Tāpat „Foxconn” vadība ir runājusi arī par vairāku skolēnu atteikšanos strādāt naktsmaiņas un virsstundas. Lai pret to cīnītos, bija jāiesaistās skolotājiem, kam bija jācenšas motivēt skolēnus strādāt ilgāk. Ja skolotājiem tas neizdevās, tad viņi paši varēja zaudēt darbu.
Nopludinātie dokumenti atklāj, ka „Foxconn” ir cietusi arī ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ – uzņēmumam ir jāmaksā vairāk par izejmateriāliem, kā arī ir arvien vairāk atceltu pasūtījumu.
