Valdība dod zaļo gaismu teritoriālās reformas turpināšanai, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidojot 36
Papildināts

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu" un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības. 

Iecavas novada domes pārstāvis pauda kritiku, ka Iecava tiks pievienota Bauskas novadam, kas neesot tik ekonomiski attīstīts kā Iecava.

Priekules novada domes pārstāve aicināja nepievienot novadu Liepājai, bet dot apvienošanās procesam pārejas periodu, ņemot vērā Liepājas un pārējo novadu atšķirīgo infrastruktūru.

LPS pārstāvis Māris Pūķis pauda, ka ministrijas sagatavotais risinājums ir neapmierinošs, jo tajā nav skaidrots iedzīvotāju viedoklis par reformu. Tāpat tiekot ignorēti iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, piemēram, par skolām, bērnudārziem, sabiedrisko transportu, tāpat nav paredzēti mehānismi, kas šos jautājumus risina.

Savukārt LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka LPS ir centusies iesaistīties dialogā, bet savienības iebildumi un priekšlikumi nav ņemti vērā. 

LPS izplatītajā paziņojumā presei norādīts, ka savienības galvenie iebildumi pret administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu ir saistīti ar to, ka neesot izpildīti Saeimas marta lēmuma valdībai dotie uzdevumi. Tāpat, LPS ieskatā, teritoriālās reformas virzība notiekot pretrunā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, proti, konsultāciju vietā ar pašvaldībām un vietējām kopienām notiek informēšana par ministrijas viedokli, savukārt pašvaldību profili, kas varēja būt par konsultāciju priekšmetu, pašvaldībām tika nosūtīti mazāk nekā 24 stundas pirms konsultācijām.

Tāpat LPS uzskata, ka konsultācijas paustie viedokļi neesot fiksēti, tāpat neesot sniegtas atbildes par sekmīgu pašvaldību robežu reformēšanas nepieciešamību. Paziņojumā arī pausts, ka LPS nav skaidrības par to, kā tiks novērsts "nomales efekts", kā arī neesot veikti aprēķini par reformai nepieciešamo budžeta izdevumu pieaugumu. 

LPS arī norādīja, ka no informatīvā ziņojuma neesot skaidrs, kā reforma ietekmēs pašvaldību saistības un kā tiks realizētas citas reformas, piemēram, izglītības. 

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka gadījumā, ja šī valdība nesāks administratīvi teritoriālo reformu tagad, tad tā tiks atlikta vēl uz 20 gadiem. Ministrs aicināja "nemuļļāties", bet sākt reformu, savukārt pašvaldības tiek aicinātas nākt klajā ar ierosinājumiem, ko tās varētu uzlabot savā darbā jaunās reformas ietvaros.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pateicās pašvaldību lietu ministram Jurim Pūcem (AP) par sagatavoto ziņojumu, jo tas neesot bijis vienkāršs uzdevums.

Savukārt Pūce pateicās visiem partneriem, kas piedalījušies reformas izstrādes procesā. Viņš uzsvēra, ka administratīvi teritoriālās reformas izstrādes process bijis atvērts - uzklausīti visi argumenti un redzējumi, kā arī atbildēts uz visiem jautājumiem.

Ministrs arī informēja, ka mēneša laikā plānots izstrādāt administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu.

Pēc Pūces paustā, konceptuālā ziņojuma apstiprināšana ir nozīmīgs apliecinājums, ka ministrija ar augstu atbildību pildījusi valdības un Saeimas doto uzdevumu un piedāvājusi tādu administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kur visas pašvaldības arī pēc desmit gadiem spēs pildīt savas funkcijas. 

"Esam konsultējušies ar pašvaldībām, sabiedrību un sociālajiem partneriem. Esam ņēmuši vērā argumentētus ierosinājumus un datus, lai izveidotu tādu teritoriālā iedalījuma modeli, kas mazinās šobrīd pastāvošo nevienlīdzību pašvaldību starpā, turklāt pašvaldībām būs kapacitāte īstenot projektus, kas vērsti uz attīstību, piedāvājot labākus pašvaldību pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem. Mēs raugāmies ilgtermiņā un reforma ir Latvijas iespēja," sacīja ministrs.

VARAM atgādina, ka patlaban 59 no 119 pašvaldībām neatbilst likumā "Par pašvaldībām" noteiktajiem kritērijiem un prasībām.

Ministrija norāda, ka, neraugoties uz iedzīvotāju skaitu, funkcijas visām pašvaldībām ir vienādas, taču daudzas mazās pašvaldības nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas un līdz ar to nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina pieaugt. Proti, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju un tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta. 

104 no 119 pašvaldībām saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju, aplēsusi ministrija.

Plānots, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, šī nevienlīdzība tiktu mazināta un uzlabotos iedzīvotāju pieejamība pakalpojumiem, kā arī pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai.

VARAM uzsver, ka jaunā administratīvā modeļa izveide notikusi, gan izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku, mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, gan arī saņemot datos balstītus priekšlikumus pēc konsultācijām ar pašvaldībām. Saņemtie priekšlikumi, kas bija atbilstoši apstiprinātajiem uzdevuma kritērijiem, tika ņemti vērā konceptuālā ziņojuma izstrādē, norāda ministrijā.

No maija līdz augusta sākumam Pūce kopā ar piesaistītajiem ekspertiem ticies ar deputātiem no 114 pašvaldībām, pēc tām notikušas vēl aptuveni 50 tikšanās ar vietējām kopienām, iedzīvotājiem, uzņēmēju organizācijām, citām nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, skaidro VARAM.

Vienlaikus ministrija turpina arī sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumus. Tikšanās ar iedzīvotājiem turpināsies līdz nākamā gada maijam visā Latvijā, lai skaidrotu pašvaldību reformu un uzklausītu viedokļus.

Tāpat iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli un uzdot jautājumus, zvanot pa tālruni 68 806 999 vai rakstot e-pastu uz "reforma@varam.gov.lv".

Ministrijas piedāvātajā reformas modelī iedzīvotāju skaita ziņā lielākā pašvaldība pēc Rīgas būtu Daugavpils, bet mazākā - Līvāni.

Mazākās pašvaldības pēc reformas būtu Alūksnes, Valkas, Balvu, Preiļu un Smiltenes pašvaldības. Plānots, ka katrā no tām dzīvos mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju.

Pēc teritorijas apjoma trīs lielākās pašvaldības būs Liepāja, Madona un Jēkabpils, bet trīs mazākās - Jūrmala, Salaspils un Mārupe.

Kopumā iecerēts, ka reforma neskars septiņas pašvaldības - Rīgu, Jūrmalu, Alūksnes novadu, Gulbenes novadu, Līvānu novadu, Olaines novadu un Salaspils novadu.

Konceptuālo ziņojumu saskaņojušas Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Tomēr tas nav saskaņots ar LPS.

Kā vēstīts, neapmierināta administratīvi teritoriālās reformas gaitu ir LPS, kas tā dēļ pirmdien ārkārtas sēdē nolēma pieprasīt Pūces demisiju. Par šādu pieprasījumu balsoja 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.

Pats Pūce aģentūrai LETA pēc tam norādīja, ka LPS ir jāmācās sevis teiktais argumentēti pierādīt, kas līdz šim ne vienmēr ir izdevies. "Skaidrs, ka reforma savus pozitīvos ieguvumus nesniegs uzreiz," sacīja ministrs, norādot, ka tie gaidāmi vidējā un ilgtermiņā.

Ministrs uzsvēra, ka viņa galvenais uzdevums ir domāt par iedzīvotāju ieguvumiem ilgtermiņā, tādēļ viņš turpinās īstenot reformu, neatkarīgi no LPS iebildumiem.

Koalīcijas partneri pirmdien solīja nelikt šķēršļus administratīvi teritoriālās reformas turpmākai virzībai. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka tic Pūces spēkiem iesākto reformu paveikt, uzsverot arī to, ka tās rezultātā izdosies sakārtot tādas nozares kā izglītība un veselības aprūpe.

Pretēji LPS Reģionālo attīstības centru apvienība uzskata, ka mēģinājumi apturēt jauno administratīvi teritoriālo reformu ir nelietderīgi, tā aģentūrai LETA sacīja biedrības valdes priekšsēdētājs, Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Uz augšu