Kāpēc vajadzēja 17 gadus, lai notvertu matemātikas ģēniju un teroristu “Unabomberu”

Teds Kačinskis īsi pēc viņa notveršanas 1996. gadā.

FOTO: Public Domain

Lai FIB beidzot izdotos atrast un arestēt poļu izcelsmes amerikāņu zinātnieku, matemātiķi, filosofu un teroristu Teodoru Kačinski jeb Unabomberu, bija vajadzīgi 17 gadi un neiedomājami finansiālie līdzekļi. Kā bēdīgi slavenajam teroristam izdevās tik ilgu laiku izvairīties no varasiestādēm?

No 1978. līdz 1995. gadam bijušais matemātikas profesors ar ģeniāli augstu IQ līmeni un naidu pret modernajām tehnoloģijām izgatavoja un pa pastu uz universitātēm, lidostām un citām vietām nosūtīja 16 pašizgatavotus spridzekļus, kopumā nogalinot 3, bet ievainojot 23 cilvēkus.

Izmisīgie Unabombera meklējumi kļuva par ilgāko noziedznieka meklēšanas procesu ASV vēsturē. Tajā tika iesaistīti vairāk nekā 150 pilna laika izmeklētāji, analītiķi un citi aģenti no Federālā izmeklēšanas biroja, Tabakas un šaujamieroču biroja un ASV Pasta inspekcijas dienesta. Beigās, kad izmeklēšana jau bija ilgusi teju divas desmitgades, Kačinski nodeva viņa paša vārdi.

Ēnu ļaundaris uzbrūk

Unabombera terorisma akcijas sākās 1978. gada 25. maijā, kad Ilinoisas Universitātes pilsētiņā Čikāgā tika atrasta brūnā papīrā ietīta paciņa un tika nosūtīta atpakaļ uz adresi, kas bija uzrakstīta uz tās. Viltotais paciņas sūtītājs bija netālās Nortvesternas Universitātes profesors, tomēr, ņemot vērā, ka viņš paciņu nebija sūtījis, viņš to nodeva pilsētiņas apsardzei, kur tā uzsprāga, ievainojot apsargu, kuram bija uzdots paciņu atvērt.

Līdz 1979. gada beigām eksplodēja vēl divi spridzekļi: viens atkal Nortvesternas Universitātē un otrs uz lidmašīnas borta, kas ceļoja no Čikāgas uz Vašingtonu. 1980. gadā izsūtīts spridzeklis smagi ievainoja “United Airlines” prezidentu Pīrsiju Vudu. Pēc šī sprādziena FIB noformēja “UNABOMB” vienību. Nosaukums tika izveidots balstoties uz terorista agrīnajiem mērķiem – universitātēm un lidostām.

Unabombera spridzekļi kļūst arvien sarežģītāki

Lai arī tika veiktas apjomīgas tiesu ekspertīzes, kuru laikā tika izpētītas spridzekļu sastāvdaļas, kā arī tika pārbaudīta iespējamā saikne starp upuriem un uzbrucēju, tomēr atklāt neko neizdevās. Spridzekļus uzbrucējs darināja no plaši sastopamiem materiāliem, piemēram, koka, makšķerauklas, naglām un līmlentes. Tas viss bija pieejams katrā veikalā, turklāt Kačinskis rūpīgi piestrādāja pie tā, lai neatstātu nekādas pēdas.

Kā izdevumam “NPR” 2017. gadā pastāstīja FIB noziedznieku profilu veidotājs R. Ficdžeralds, laboratorijas testos atklājās, ka Unabombers savām izmantotajām baterijām bija nokasījis virsējo slāni, kā arī izgatavojis pats savu līmi, izkausējot brieža nagus. Pats par sevi saprotams, ka uz spridzekļiem nebija atrodami nekādi pirkstu nospiedumi vai DNS.

Uzbrukumiem turpinoties, spridzekļi arī kļuva sarežģītāki un postošāki. 1985. gadā Sakramento datoru veikala īpašnieks kļuva par pirmo Unabombera upuri, kurš no sprādzienā gūtajiem ievainojumiem gāja bojā.

Slavenā Unabombera skice

Pirmais lielais sasniegums Unabombera lietā notika 1987. gadā, kad kāda sieviete ziņoja, ka redzējusi vīrieti Soltleiksitijas datoru veikala autostāvvietā īsi pirms sprādziena. Balstoties uz sievietes sniegtā raksturojuma, mākslinieks izveidoja tagad slaveno Unabombera zīmējumu, kurā redzams vīrietis ar ūsām, kapuci un saulesbrillēm.

FOTO: Public Domain

Pēc tam uzbrukumi apstājās uz sešiem gadiem, bet atkal atsākās 1993. gadā, kad spridzeklis eksplodēja Sanfrancisko un Ņūheivenas universitātē. Pēc tam sekoja divi fatāli uzbrukumi 1994. un 1995. gadā.

Unabombera manifests noved pie lūzuma punkta lietā

1995. gada jūnijā Unabombers uz tādiem laikrakstiem kā “New York Times”, “Washington Post” un citiem lielākajiem medijiem nosūtīja 35 tūkstošus vārdu apjomīgu manifestu, kurā kritizēja industriālo revolūciju un brīdināja par moderno tehnoloģiju radītajām briesmām.

Pēc ilgām diskusijām, vai vajadzētu terorista idejām ļaut tādu publicitāti, FIB nolēma atļaut publikāciju, jo cerēja, ka tas palīdzēs identificēt Unabomberu.

Rezultātā Linda Patrika atpazina valodas stilu manifestā, kas bija līdzīgs vēstulēs rakstītajam tekstam, ko viņas vīram Deividam Kačinskim sūtīja viņa brālis Teds Kačinskis.

“Emocionālajā līmenī manifests tiešām izklausījās kā mana brāļa darbs,” Deivids Kačinskis 2016. gadā stāstīja izdevumam “ABC News”.

17 gadu ilgajai izmeklēšanai pienāk beigas

Čikāgas rajonā augušais matemātikas ģēnijs Teds Kačinskis 16. gadu vecumā ieguva stipendiju studijām Hārvarda Universitātē. 1967. gadā viņš kļuva par visu laiku jaunāko matemātikas profesoru Kalifornijas Universitātē. Tomēr jau pēc diviem gadiem pagrieza muguru sabiedrībai un devās mežā, lai dzīvotu pašpietiekamu dzīvi bez tehnoloģijām, elektrības un pat tekoša ūdens.

Kad Deivids Kačinskis FIB parādīja brāļa vēstuļu paraugus, izmeklētāji ātri vien atrada Tedu un 1996. gada 3. aprīlī viņu arestēja. Viņa nelielajā meža mājiņā viņi atrada virkni pierādījumu, lai varētu Kačinski notiesāt, to skaitā gatavu spridzekli, spridzekļu sastāvdaļas un manifesta oriģinālo manuskriptu.

Teds Kačinskis īsi pēc viņa notveršanas 1996. gadā.

FOTO: AP/Scanpix

Viens no iemesliem, kāpēc FIB tik ilgi neizdevās identificēt Unabomberu, bija viņa neparastās biogrāfijas dēļ. Lai arī ar datoru palīdzību FIB bija izveidojis plašu aizdomās turamo sarakstu, kurā pat bija Kačinska vārds, izmeklētāji meklēja desmit gadus jaunāku cilvēku par viņu.

“Mēs bijām pārliecināti, ka uzbrucējs nāk no Čikāgas un ir pārcēlies uz rietumiem. Kā mēs varējām zināt, ka Hārvardā viņš studijas uzsāka 16 gadu vecumā?” laikrakstam “Times” komentēja FIB aģents R. Frīmens īsi pēc tam, kad Kačinskis par saviem noziegumiem saņēma mūža ieslodzījumu.

Uz augšu