Kariņš: 2020.gada budžets ir tikai mazs solis lielajā virzībā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Sintija Zandersone/LETA

Nākamā gada valsts budžets ir tikai solis lielajā bildē, kas paredz virzību uz Ziemeļvalstu labklājības līmeņa sasniegšanu, šodien, uzrunājot Saeimas deputātus, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pauda, ka, izskatot 2020.gada budžeta projektu, viņš vēlas parunāt par kontekstu, kurā tas tiek pieņemts, mudinot atcerēties, ka viens no Latvijas mērķiem ir sasniegt Ziemeļvalstu labklājību.

Ministru prezidents akcentēja: lai saprastu, kas darāms tagad, ir jāatskatās uz to, kas noticis pēdējos 30 gados. "Mūsu valsts atguva savu neatkarību, pēc tam ne bez cīniņiem notika pāreja uz tirgus ekonomiku, bet vēlāk notika pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Bija nepieciešams daudzu gadu mērķtiecīgs darbs, lai to sasniegtu," teica Kariņš, uzsverot, ka nākamā stadija bija ekonomiskā krīze, kas Latvijai bija jāpārvar.

"Tagad esam krīzi pārvarējuši un esam piektajā stadijā - sistēmas sakārtošanas posmā. Mums ir ekonomiskā izaugsme, mums ir iespēja miera apstākļos sakārtot sistēmas, ko pēdējos 30 gados neizdevās sakārtot līdz galam. Tas ir tas, ko dara valdība," skaidroja politiķis.

Kariņš akcentēja, ka, veidojot valdību, noteikts, ka nepieciešams finanšu nozares kapitālais remonts. "Apstiprinot jauno Finanšu un kapitāla tirgus vadību, visi kauliņi ir vietās un ir jāstrādā.

Kariņš uzsvēra, ka sistēmu sakārtošanas darbu centrā ir administratīvi teritoriālā reforma, kas bijusi nepieciešama gadiem ilgi, ņemot vērā, ka ne visas pašvaldības bija spējīgas nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus. Tāpat "divi Latvijas sāpju bērni" ir veselības aprūpes un izglītības sistēma, ko varēs sakārtot līdztekus ar teritoriālo reformu. 

Sistēmu kārtošanu Kariņš salīdzināja ar grūtībām sākt dzīvot veselīgāk un nomest lieko svaru. "Teiksim, es gribētu būt labākā formā. Esmu redzējis sludinājumus, ka var nopirkt visādus kratīkļus, kas palīdzēs nokratīt vēderu un uzkratīt muskuļus. Bet tie visi ir meli! Ja gribi būt labā formā, tad tas prasīs daudz laika un grūtu darbu. Tas nozīmē, ka jāatsakās no kūkām un ir jāvingro. Tas nenozīmē nopirkt tikai atbilstošu tērpu - tagad modē ir apspīlētas bikses un botes. Tajā tērpā ir arī jāaiziet uz sporta zāli. Tas ir tas, ko mēs kā valdība darām - ja mēs gribam sakārtot sistēmas, tad tas prasīs daudz laika un darba. Tie, kuri sola, ka ar burvju pulverīti var visu sakārtot, jums melo!" uzsvēra politiķis.

Kariņš tāpat atgādināja, ka Igaunijai izdevies īstenot izglītības reformas, tostarp samazinot skolu skaitu. "Mums valstī jāiet šajā virzienā - vajag lielākas un spēcīgākas skolas, skolotājus, kuriem varam atļauties maksāt lielāku algu," teica Kariņš.

Kontekstā ar veselības aprūpes sistēmu Kariņš norādīja, ka izprotot jebkuru ārstu, kurš saka, ka par darbu jāmaksā lielāka alga. Politiķis gan atgādināja, ka pēdējos gados veselības aprūpes sistēmā papildus "ielikti" vairāki simti miljonu eiro. "Mēs gāžam iekšā miljonus, bet kāds ir rezultāts? Vai rindas ir mazākas? Vai mediķi ir apmierināti ar algām?" retoriski vaicāja Kariņš, uzsverot, ka nepieciešama efektivitāte.

Valstī tiek uzturētas aptuveni 40 slimnīcas nepilniem diviem miljoniem cilvēku, sacīja Kariņš, norādot uz grūtībām tajās visās piedāvāt kvalitatīvus pakalpojumus un nodrošināt ārstu pieejamību. Lai to labotu, nepieciešams strādāt ar slimnīcu tīklu, īstenojot to līmeņošanu. Viņš uzsvēra, ka arī turpmāk veselības aprūpē būs nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus, taču pozitīvu rezultātu tas dos tikai kopā ar sistēmas sakārtošanu.

Premjers uzsvēra, ka nākamajā gadā visās nozarēs gaidāms līdzekļu pieaugums, turklāt papildus pieejamie līdzekļi pārdalīti, "ņemot visas sabiedrības intereses". "Lielākā naudas piešprice ir veselības aprūpei, tad seko izglītība, tiesībsargājošās iestādes, kultūra, zinātne," teica Kariņš, uzsverot, ka tas ļaus sekot valdības prioritāšu sarakstam.

"Mēs strādājam deviņus mēnešus, šajā laikā brīnumus nevar radīt," teica premjers, uzsverot, ka valdība mērķtiecīgi virzās uz Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu. "Ir tādi, kuri sola debesu brīnumus par neko. Es tāds nebūšu. Manā vadībā valdība turpinās to, ko līdz šim esam sākuši darīt, soli pa solim īstenojot plānu. Un 2020.gada budžets ir tikai mazs solis lielajā bildē," akcentēja Ministru prezidents.

Kā ziņots, Saeima šodien pirmajā lasījumā izskata nākamā gada budžetu un to pavadošos likumprojektus. Plānots, ka galīgajā lasījumā budžets tiks pieņemts 13.novembra un 14.novembra Saeimas sēdēs.

Uz augšu