Ar bezkontakta maksājumiem ir līdzīgi kā ar radio – mūzika un ziņas skan kafejnīcā, veikalā, kioskā, – to var dēvēt par mūsu ikdienas gaitu “fonu”, taču šis fons ir ar zināmu ietekmi. Ziņās mēs saklausām kādu sev nozīmīgu vēstījumu, mūzika atslogo un iedvesmo.
Radio veic funkciju, kuru mēs nedz manām, nez apspriežam, jo sen esam to pieņēmuši kā vērtīgu un pašsaprotamu savas ikdienas daļu. Norēķins ar bezkontakta karti, tālruni vai pulksteni Eiropā arī ir kļuvis par šādu nemanāmu ikdienas daļu. Tā ir daudz jaunāka tehnoloģija, salīdzinot ar vairāk nekā pirms 100 gadiem izgudroto radio. Tāpēc pagaidām vēl aktuāls ir jautājums par to, kā tas iespējams, ka pietuvinot karti vai tālruni maksājumu iekārtai, notiek norēķins par pirkumu? Kā tas īsti strādā?
Kā notiek maksājums?
Var šķist, ka bezkontakta norēķini ir pavisam jauna tehnoloģija, taču patiesībā tai ir vairāk nekā 20 gadu. Mastercard to ieviesa 2003. gadā, pamatā domājot par karšu lietotāju drošību un ērtību. Šo tā saukto NFC(near field communication, jeb tuvas distances radiosakars) tehnoloģiju izmanto arī maksājumiem tālruņos un citās ierīcēs. Šīs tehnoloģijas popularitāte ir pieaugusi ļoti strauji– Eiropā gada laikā bezkontakta maksājumu skaits palielinājies par 97%. Piemēram, Dānijā, Grieķijā, Ungārijā, Nīderlandē, Polijā un arī Krievijā, bezkontakta maksājumu īpatsvars no kopējā maksājumu skaita jau ir virs 50% (Mastercard dati). Līdzīgs popularitātes kāpums vērojams arī pie mums.
Tātad, kas īsti notiek norēķina brīdī? Tavā rīcībā ir ierīce, kurā ir iestrādāta mikroshēma ar tai pievienotu miniatūru antenu. Šī ierīce var būt, piemēram, bankas izdota maksājumu karte, uzlīme, aproce (vai jebkāds cits “gadžets”, kurā ir šī mikroshēma ar antenu) vai mobilā ierīce (tālrunis, planšete), kas aprīkota vai nu ar īpašu programmatūru vai arī ar īpašu SIM karti. Lai varētu notikt pirkuma apmaksa, ir nepieciešama arī reģistrēta bezkonktakta karšu pieņemšanas iekārta ar tajā iebūvētu antenu. Atšķirībā no bezkonktakta ierīces, kas izsniegta cilvēkam, bezkontakta karšu pieņemšanas iekārtas antena spēj gan pārraidīt radiosignālu, gan to uztvert. Brīdī, kad bezkonktakta ierīce nonāk karšu pieņemšanas iekārtas “izstarotajā” radiosignāla laukā, notiek datu apmaiņa starp ierīci un karšu pieņemšanas iekārtu – notiek darījums. To, ka datu apmaiņa ir notikusi, liecina gan gaismas signāls uz karšu pieņemšanas ierīces, gan skaņas signāls “piik”. Kvīts, ko karšu pieņemšanas iekārta izdrukā pēc pāris sekundēm apliecina, ka maksājums ir apstiprināts. Tas arī viss.
Patiesībā, tajās dažās sekundēs, kad maksājumu karti vai citu ierīci pietuvina sagatavotam POS terminālim, milzīgā ātrumā notiek apjomīga informācijas apmaiņa.
Septiņi soļi dažās sekundēs[1]
Septiņi posmi, kas raksturo informācijas apmaiņas procesu un saturu, kas nodrošina drošu bezkontakta norēķinu par pirkumu dažu sekunžu laikā:
1. Karšu pieņemšanas iekārtā ir ievadīta pirkuma summa. Pircējs pietuvina bezkontakta ierīci karšu pieņemšanas iekārtai (maksimums 4 cm attālumā)
2. Karšu pieņemšanas iekārta uz bezkontakta ierīci nosūta pirkuma datus kopā ar darījuma summu.
3. Bezkontakta ierīces mikroshēma paraksta pirkuma datus ar unikālu digitālu parakstu (kriptogrammu) un dod terminālim instrukciju sūtīt pirkumu tiešsaistē apstiprināšanai uz izdevējbanku. Terminālis tiešsaistē kartes izdevējam nosūta darījuma autorizācijas pieprasījumu, tajā iekļaujot gan darījuma datus, gan kartes ģenerēto unikālo kriptogrammu.
4. Kartes izdevējs pārbauda darījuma datus un unikālo kriptogrammu. Ja darījums ir veikts bez PIN koda ievades, izdevējbanka, balstoties uz iepriekšējiem darījumiem var pieprasīt kartes lietotājam ievadīt PIN kodu. Ja PIN koda pārbaude nav nepieciešama, izdevējs pārliecinās, ka bankas kontā ir pietiekams naudas līdzekļu apjoms darījuma veikšanai. Ja visas pārbaudes ir veiksmīgas un naudas pietiek, izdevējbanka apstiprina darījumu un atbildi nosūta karšu pieņemšanas iekārtai.
5. Gadījumos, kad izdevējbanka nolemj pieprasīt PIN koda ievadi, tā dod attiecīgu rīkojumu karšu pieņemšanas iekārtai. Kartes lietotājs ievada PIN kodu, terminālis sūta PIN kodu kopā ar pārējiem transakcijas datiem pārbaudei kartes izdevējam. Ja viss ir kārtībā un naudas līdzekļu apjoms kontā ir pietiekams, izdevējbanka apstiprina darījumu un atbildi nosūta karšu pieņemšanas iekārtai.
6. Ja kartes izdevējs ir apstiprinājis darījumu, karšu pieņemšanas iekārta uz ekrāna parāda attiecīgu paziņojumu un/vai drukā darījuma kvīti.
7. Dienas beigās banka, ar kuru tirgotājs ir noslēdzis līgumu par kartes pieņemšanu (pieņēmējbanka) nosūta apstiprinātos darījumus apmaksai, izmantojot gan vietējās (Worldline), gan starptautiskās (Visa, Mastercard) karšu norēķinu sistēmas. Tā rezultātā tirgotājs saņem naudu par pakalpojumu vai preci, savukārt kartes lietotājs redz darījumu savā bankas konta izrakstā.
Tas viss ir noticis dažu sekunžu laikā. Tieši ātrums un ērtums ir ļāvis bezkontakta norēķinu tehnoloģijai aizstāt parastos karšu norēķinus vai maksāšanu ar skaidru naudu.
Bezkontakta funkcija – jauniešu ikdiena
Bezkontakta maksājums ir droša alternatīva skaidrai naudai, kas piedāvā modernu, drošu norēķinu. Palielinoties lietotāju skaitam, pieaug arī izpratne par drošības jautājumiem, kas saistīti ar šīs tehnoloģijas izmantošanu. Cilvēki ļoti novērtē bezkontakta maksājumu ātrumu un lietošanas ērtumu.
Apskatot pētījumu datus par bezkontakta norēķiniem pērn un šogad, jāsecina, ka bezkontaktu karšu lietotāju skaits Latvijā stabili aug – no 51% 2018. gadā līdz teju 75 % 2019. gada septembrī. Īpaši pieaug to lietotāju skaits, kuri bezkontakta norēķinu karti vai tālruni izmanto vienmēr vai gandrīz vienmēr, kad vien tas ir iespējams (no 24% pērn līdz 46% šogad). Savukārt, ja analizējam šo regulāro lietotāju “portretu”, jāsecina, ka tas nedaudz biežāk ir vīrietis (virs 50%), izteikti gados jauni cilvēki (vecuma grupā 18–34 regulāro lietotāju ir krietni vairāk). Tai pašā laikā arī seniori ir iecienījuši bezkontakta norēķinus – 43 % tos labprāt izmanto ikdienas pirkumiem.
Pārskatāmā nākotnē ātra norēķināšanās, piemēram, jau preces izvēles brīdī nevis pie kases, būs ikdienišķa parādība, kas cita starpā veiks kādu pavisam citu “neredzamo funkciju” – turpinās inovācijas procesu jau citās jomās un tehnoloģisko iespēju apstākļos.
[1]Avots: Worldline Baltics sagatavotā informācija