BA prezidents: Baltijas valstu politiķiem būs jāpārliecina jaunā EK par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta nozīmīgumu

Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns

FOTO: Zane Bitere/LETA

Baltijas valstu politiķiem būs jāpārliecina jaunā Eiropas Komisija par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta nozīmīgumu, Baltijas Asamblejas (BA) 38.sesijas un Baltijas Padomes 25.sesijas preses konferencē žurnālistiem sacīja BA prezidents Jānis Vucāns.

"Runājot par "Rail Baltica" projektu, ir bijuši uzrāvieni un brīži, kad projekta gaita ir bremzējusies. Šobrīd mēs atkal esam situācijā, kad, acīmredzot, vajadzīga politiskā griba, lai projektu veiksmīgi turpinātu tālāk," sacīja Vucāns.

Tāpat viņš norādīja, ka nepieciešama visu trīs Baltijas valstu politiķu iejaukšanās, lai diskutētu par projektu gan pašu valdībā, gan sarunās ar Komisiju un varētu pārliecināt, ka "Rail Baltica" ir nozīmīgs ne tikai kravu un pasažieru pārvadājumiem. Projektam ir parādījusies arī militāra un ģeopolitiska nozīme. Vucāns akcentēja, ka būtiskas ir sarunas ar projekta partneriem Somiju un Poliju.

"Svarīgs ir finansiālais jautājums, kā projektu varētu finansēt. Tikpat aktuāls ir jautājums, cik lielā mērā jaunā EK būs gatava šo projektu atbalstīt. Protams, ir vienošanās, kas noslēgtas iepriekšējās Komisijas laikā, bet, iespējams, jaunais EK sastāvs nav līdz galam informēts par projektu un, acīmredzot, pie tā būs atkal jāstrādā," sacīja Vucāns.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda cerību, ka tuvākajā laikā daudzas pretrunas un problēmas, par kurām diskutēja BA laikā saistībā ar "Rail Baltica" projektu, tiks atrisinātas. Jau nākamnedēļ ir paredzēta Baltijas valstu premjeru un satiksmes ministru sanāksme.

"Ir daudzi jautājumi, kas jārisina mums pašiem. Tie ir saistīti ar projektu vadību. Tomēr mēs redzam, ka ir nepieciešams strādāt ar mūsu tuvākajiem ģeogrāfiskajiem un politiskajiem sabiedrotajiem Somiju un Poliju," sacīja ministrs.

Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no ES līdzekļiem.

Uz augšu