“Vajadzība pēc pārmaiņām sen bija nobriedusi. Ir mainījušies apstākļi, visa tautsaimniecība, sabiedrība kopumā. Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikā un pašlaik nemaz nevaram iedomāties, kādas nozīmīgas profesijas būs svarīgas trīsdesmit gadus tālā nākotnē,” komentējot pārmaiņu nepieciešamību, saka Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Pilnveidotais mācību saturs tapa vairāku gadu garumā, iesaistot vairāk nekā 300 praktizējošus pedagogus un izglītības ekspertus. Kompetenču pieeja tika izmēģināta virknē pilostskolu, no 2019. gada to sāka ieviest pirmsskolās, bet no šī gada – pakāpeniski arī pamatskolās un vidusskolās.

G. Catlaks uzsver, – pārmaiņu pamatā ir vēlme un vajadzība sagatavot mūsdienīgām prasībām atbilstošus jauniešus, kuri ne tikai apguvuši noteiktas zināšanas, bet ir arī iemācījušies lietot dzīvē konkrētas prasmes un ir iepazinuši vērtību nozīmi sabiedrības un valsts veidošanā. “Mums bija jārīkojas tagad, lai jaunie cilvēki, nākotnes sabiedrības locekļi, būtu kritiski domājoši, rīcībspējīgi, radoši, lai spētu lietot vērtībās balstītas zināšanas un ieradumus, risināt problēmas reālās dzīves situācijās.”

Jāapzinās, kas interesē

Komentējot nozīmīgākās pārmaiņas vidējās izglītības posmā, G. Catlaks uzsver nepieciešamību apzināties, kas jaunieti interesē un mācību procesā īpaši iedziļināties šajos, interesi raisošajos, mācību priekšmetos. “Vidējās izglītības specifika ir tāda, ka šajā posmā izglītojamie jau ir savā ziņā pieauguši cilvēki, jo tagad jaunieši beidz vidusskolu deviņpadsmit divdesmit gadu vecumā. Šādā vecumā jauniem cilvēkiem nav jēgas trīs gadus mācīties no visa kā pa druskai, turklāt tik un tā neaptverot visas nākotnē, iespējams, vajadzīgās zināšanas, un laika īsti nepietiek iedziļināties nevienā jomā. Bet jaunietim ir svarīgi vidusskolas laikā saprast, ko viņš tālāk dzīvē darīs, par ko gribēs kļūt, ko studēs,” norāda VISC vadītājs.

Līdzšinējais izglītības modelis šādu iedziļināšanos nepieļāva, – visi mācījās trīs gadus no visa kā pa druskai, kopumā 18 līdz 20 mācību priekšmetus., dažās skolās pat vairāk. Ņemot vērā, ka laika resurss ir ierobežots (apmēram 3 500 stundu trīs mācību gados), jaunajā modelī piedāvāta mācību satura apguve trīs līmeņos un jauniešiem ļauts izraudzīties dažus no sev interesējošiem priekšmetiem, kurus mācīties padziļināti. “Ja laika resursi nepalielinās, tad jāmēģina mācības operatīvi pārveidot tā, lai dotu iespēju vismaz trīs mācību priekšmetos mācīties maksimālo stundu skaitu un iedziļināties tajā, ko mācās, bet pārējos priekšmetos, kas nav izvēlētie virzieni, aprobežoties ar pamatkursu līmeni. Nevienā mācību priekšmetā stundu skaitu nesamazinām, bet ietaupījumu panākam uz lielākas integrācijas rēķina,” stāsta G. Catlaks. Piemēram, skolēns, kurš savu nākotni nesaista ar dabaszinībām, visticamāk izvēlēsies vienu integrētu dabaszinību pamatkursu, kurā apgūs vispārīga līmeņa zināšanas un prasmes fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā. Savukārt izvēloties apgūt atsevišķus pamatkursus fizikā, ķīmijā, bioloģijā un ģeogrāfijā, viņš jau varēs iet tālāk un izvēlēties mācīties šos priekšmetus padziļināti. Līdz ar to mūsu skolu atestātus arī būtu iespējams pielīdzināt ārvalstu izglītības sistēmām, kurās ir prasība pēc lielāka stundu skaita konkrētā priekšmetā.

Skolas veidos mācību “komplektus”

Pilnveidotā izglītības pieeja paredz, ka uzsākot mācības 10. klasē, skolēns izvēlas vienu no skolas piedāvātajiem izvēļu groziem (piedāvājumus ar trīs padziļināto mācību priekšmetu kombinācijām veidos skolas pašas), kā arī citus kursus no skolas piedāvājuma. 10. klasē visiem būs jāapgūst pamatkursu līmenis, padziļinājums sekos pēc tam – 11. un 12. klasēs. Pamatkursu apguvei paredzēts veltīt aptuveni 70% mācību laika, bet padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30% no mācību laika.

Jāuzsver, ka visiem vidusskolu audzēkņiem būs jāapgūst vismaz pamatkursa zināšanas un prasmes katrā no septiņām mācību jomām. “Nedrīkstam krist galējībās, ir jāsaglabā arī vispārīguma princips. Vispārējā vidējā izglītība ir domāta ne tikai tāpēc, lai sagatavotu cilvēkus tālākām studijām, bet arī, lai dotu vispusīgu, plašu redzesloku un inteliģenci. Tāpēc arī mūsu modelis ir savā ziņā kompromisa variants. No sākuma ir jāapgūst pamatkursu līmenis, kad visi skolēni mācās visu, pēc tam nāk padziļinājums, tad jau skolēni var ierobežoti izvēlēties savus mācību priekšmetus,” komentē G. Catlaks.

Vispārējās vidējās izglītības iegūšanai skolēns:

• turpinās mācīties tikpat daudz stundu kā pašlaik – 36 stundas nedēļā;
• apgūs pamatkursus visās mācību jomās;
• apgūs trīs padziļinātos kursus augstākajā līmenī un saistībā ar vienu no tiem
• veiks un aizstāvēs patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu;
• kārtos valsts pārbaudes darbus:

1. vismaz optimālajā līmenī:
2. latviešu valodā;
3. svešvalodā (angļu, vācu vai franču);
4. matemātikā;
5. augstākajā līmenī: divos no trim apgūtajiem padziļinātajiem kursiem.

Vidusskola – nevis elitāra, bet katram nepieciešama izglītība

Komentējot pārmaiņas vispārējās vidējās izglītības posmā, G. Catlaks norāda arī uz attieksmes maiņu pret vidusskolu kopumā. Ja agrāk vidējā izglītība saistījās ar jaunieša plāniem studēt, šobrīd vidējā izglītība kļūst par nepieciešamo minimumu visiem. “Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pētnieki raksta, ka mūsdienās augstāko izglītību jau vajag visiem, lai cilvēki spētu veidot labu karjeru un vispār būtu sekmīgi dzīvē. Tā vairs nav uzlūkojama par kaut ko elitāru.”

Pēc Skola2030 materiāliem sagatavojusi Lauma Laube.

Vairāk par vidusskolu iespējams uzzināt Skola2030 mājaslapā: http://skola2030.lv/vecakiem/vidusskola.