Mēs, vecāki, esam kā dzīres mēra laikā. Ja bērns "pazūd" planšetē, kaut kas nav labi viņa dzīvē. Neignorē to!
Runā profesore

FOTO: Depositphotos

"Ja jūsu bērnam nav kaut kas kārtībā ar tehnoloģijas lietošanas paradumiem - viņam nav kaut kas kārtībā ar dzīvi realitātē. Ja tu noņemsi planšeti, tas neko neatrisinās, ir jārisina tas, kas notiek viņa bezsaistes dzīvē. Un tas ir sarežģīti..." raidījumā "4. studija" stāsta Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene. 

LTV raidījumā "4. studija" viesojas LU profesore Zanda Rubene, un runā par dažādiem šodien aktuāliem jautājumiem, kas skar bērnu un tehnoloģiju neveselīgu lietošanu.

Kāpēc bērni top nežēlīgi interneta vidē, publicējot izsmejošus video vai publiski apsmejot klases biedru?

Profesore Zanda Rubene: Tā ir iluzorā pārliecība - interneta vide nav īsta, un tur es varu palikt nesodīts. No otras puses - tā dižošanās nomāc reālo izpratni par notiekošo.

Bērniem liekas, ka realitāte ir kas viens un sociāla vieta ir kas cits, kur valda citi noteikumi. Mēs dzīvojam divās realitātes - online un offline vai tiešsaistes un bezsaistes realitātē. Tas viss sajauc galvu pusaudžiem.

Kā rīkoties? Vai sekot līdzi bērna gaitām internetā?

Z.R: Ir divi aspekti - likuma ietvars un morālās vērtības. Saistībā ar datu regulu cilvēks līdz 13 gadu vecumam bez vecāku ziņas nedrīkst sev veidot sociālajos tīklos profilu. Vecāku atļauju var saņemt caur kredītkartes datiem. Un ko dara bērni? Raksta, ka ir vecāki. Runājot par jaunākiem bērniem, likums paredz, ka līdz 7 gadu vecumam viņš nevar atrasties viens nedz publiskā, nedz privātā telpā. Un internets ir publiskā telpa. 

Ko darīt vecākiem? Tas ir sensitīvs jautājums par uzticēšanos un jautājums par spiegošanu. 

Bērns jau skatās uz mums pašiem, vecākiem...

Z.R: Mēs paši vecāki esam kā tādas dzīres mēra laikā - esam pirkuši, jo var nopirkt; izmantojām, jo var izmantot; lietojam, jo var lietot - nedomājot, kāda ir jēga. Mēs nedomājam, ka tā ir tehnoloģija, kas domāta komunikācijai. Mēs to tikai lietojam, nevis komunicējam.

Un tagad pēc 10 gadiem visa pasaule ir nobremzējusi un prasa, ko nu - kā dabūt to savu dzīvi atpakaļ? Jo ir izaugusi bērnu paaudze, kuru vecākiem nebija ne jausmas, kas ir jādara. 

Radās paaudze, kas uzauga ar tehnoloģijām?

Skārienjutīgo tehnoloģiju ienākšana mūsdienu dzīvē radīja jaunu terminu "digitālais mazulis". Kā mums rīkoties, kā mums audzināt bērnu, kurš nav sasniedzis 2 gadu vecumu, bet jau izmanto internetu? Kamēr bija podziņu telefoni, cilvēkam vajadzēja vismaz mācēt lasīt un pazīt burtus.

Skārienjutīgais ekrāns visu vienkāršo - nevajag lasīt, rakstīt un pat staigāt vai iet uz podiņa. Tā rodas "nulles" gadus vecs interneta lietotājs. 

Kas ir tas sliktākais, ko nodara aukle - planšete?

Audzināšana ir komunikācija - runāšana ar dzīviem cilvēkiem. Bērns attīstās aktīvā kustībā. Mums ir dota tikai viena dzīve - to, ko esi nometis zemē, esi zaudējis uz neatgriešanos! Tad padomājam,

ja bērns, kuram diena jāpavada staigājot, mācoties, komunicējot ar cilvēkiem, noteikt mērogus, veidot pirmos matemātiskos priekšstatus, nolasīt emocijas, laiku izmanto, pasīvi skatoties ekrānā, kur nav audzinošas un izglītojošas jēgas. 

Jānošķir aktīvie un pasīvie tehnoloģijas lietošanas paradumi. Uzdodam jautājumi paši sev - cik mums pašiem ir tie pasīvie paradumi. Atgriežoties pie pazaudētajiem 10 gadiem, kad tehnoloģijas strauji ienāca mūsu dzīvē, ir secināts, ka mēs esam pazaudējuši savu dzīvi, mazāk runājamies ar bērniem, pavadām ar viņiem laiku.

Mēs esam noguruši, mums pašiem arī vieglāk ir skatīties ekrānā un skrullēt un skrullēt... Bet bērnu audzināšana, komunikācija prasa aktīvu iesaistīšanos. 

Kad jāsāk satraukties?

Kad bērnu tehnoloģijas lietošana ir neadekvāta un viņam daudz mazāk interesē reālā dzīve.

Līdz pusaudžu gadu vecumam bērnam ir jābūt jaukam - viņam ir kāda autoritāte, ja pēkšņi tā pazūd un nav neviena, kura teiktā "NĒ!", viņš respektēs, tad jāsāk satraukties. 

Mīļie vecāki skatieties līdzi trīs lietām:

* Vai viņš iet uz skolu, to nebastojot. Viņš nesaka, ka labāk grib nomirt, nekā iet uz skolu un nav svarīgi, kādas ir atzīmes; 

*Viņam ir nepieciešami hobiji un intereses. Ja bērns pēc skolas iet uz treniņu vai pulciņu - tas ir labi;

*Draugi. Īpaši pievērsiet uzmanību, ja pusaudzim pēkšņi pazūd draugi. Draugi nozīmē, ka viņš jūtas labi, šajā bezsaistes realitātē komunicējot ar viņiem. Bērns pazūd interneta vidē, ja kaut kas nav labi šajā realitātē...

Uz augšu