Sāku ar to, ka apstiprināju - mūsu skolā ir daudz laba, bet mums šī labā pieredze jāapvieno, dalīsimies tajā un strādāsim kopā! Skolotājos nebija pretestības, viņi teica: “Jā, nāc, paskaties, kā man tas izdodas!” vai “Paskatīsimies, varbūt tu vari man palīdzēt?” Tā mēs izpalīdzējām cits citam, un visi bija priecīgi, neviens nejutās apdraudēts.
Tātad vispirms ir svarīgi izveidot labas attiecības, kurās ir uzticēšanās. Uzticēšanās ir atslēga. Ja skolā strādā kāds, par kuru acīmredzami var teikt, ka viņš nespēj vai negrib būt labs skolotājs, tad, manuprāt, viņam nav jāstrādā skolā. Taču tādu cilvēku ir ļoti maz. Lielākoties cilvēkiem var palīdzēt kļūt par labākiem skolotājiem, bet palīdzēt var, ja viņi to grib. Pārmaiņas notika, veidojot attiecības, mācoties uzticēties un neizmantojot priekšnieka hierarhisko statusu. Mēs vienkārši katrs darām savu darbu un visi strādājam kopā.
Liela daļa skolu Latvijā ir vienojušās par savām vērtībām. Vai ir svarīgi, no kurienes skolā ienāk idejas par vides un darba uzlabošanu?
Pēc manas pieredzes, vērtībās balstīta skolas vide neveidojas, ja vadītājos nav pārliecības. Skolas vadībai ir no sirds jāgrib, jābūt pārliecībai, ka tas ir kas labs. Citādi skolā nekas nemainīsies. Ir jāpanāk visu piekrišana. To nevar panākt, dodot rīkojumu – mēs tagad būsim vērtībās balstīta skola! Tā tas nenotiek. Līdz tam ir jāizaug. Ja visi piekrīt, ka to vajag, un vadība dod zaļo gaismu, tad pārmaiņas var notikt. Es gribētu, lai vērtības būtu skolu mācību programmās.
Pieaugušajiem skolā jābūt gataviem un apņēmības pilniem strādāt, lai kļūtu par vērtību paraugiem. Kad skolas direktors un visi darbinieki (skolotāji un atbalsta personāls) ar savu attieksmi un rīcību apliecina vērtības, skola var piedzīvot noturīgus uzlabojumus. Vienošanos par vērtību ievērošanu var atrunāt arī darba aprakstā un ietvert darba pienākumos.
Kādas pazīmes liecina, ka skola ir uz pareizā ceļa, lai radītu vērtībās balstītu skolu?
Pazīmes ir ieraugāmas skolas kultūrā un vides kvalitātē - tajā valda miers, prieks, labas attiecības, mācības ir jēgpilnas, skolēniem tiek mācīti vērtību vārdi un to nozīme, skaidrota labas uzvedības nozīme, cilvēki ir izpalīdzīgi, skolēniem vienmēr paskaidro arī, piemēram, mācībās saņemto vērtējumu.
Katrai lietai un darbībai skolā būtu jābūt ar jēgu - sociālu vai izglītojošu nozīmi. Raugoties uz dažādiem skolas elementiem, jājautā, kādēļ tie ir tieši tādi. Iespējams, ir tradīcijas, kas pastāv tikai skolotāju ērtības dēļ. Ir svarīgi par šiem jautājumiem domāt un runāt. Tāpat būtiski ir tas, kā skolā izturas bērni, kāda ir viņu saskarsme ar skolotājiem, ko vecāki saka par skolu.
Manā skolā vienmēr bija daudz cilvēku, jo viņiem patika tur būt. Katru rītu biju pie skolas un sarunājos ar nācējiem. Sarunāties, būt atvērtiem citam pret citu vienmēr ir svarīgi. Mani interesē, ko citi domā, man drīkst arī nepiekrist, bet labprāt par to sarunājos. Vienmēr biju gatavs paskaidrot citiem, kas notiek manā skolā, skaidrot iemeslus, arī to, ko nozīmē vērtībās balstīta izglītība. Skolas vadība skar arī vecākus, un vecākiem patīk, ka direktors zina, ko dara.
Rakstu pēc Skola2030 intervijas ar Nīlu Hoksu sagatavoja Lauma Laube. Intervija pilnā apmērā lasāma šeit.
Nīla Hoksa prezentācija “Kā vērtības iedzīvināt skolā?” Skola2030 konferencē “Pasaule skolā - skola pasaulē”.