Ekonomists: "Covid-19" izplatības dēļ mazināsies noguldījumu un izsniegto kredītu apmērs (1)

Viņš norāda, ka, lēnākai tautsaimniecības izaugsmei mazinot uzņēmēju ienākumus, iekšzemes noguldījumi sezonāli saruka janvārī un niecīgais kāpums februārī neļāva tiem atgriezties decembra līmenī.

Tāpat, turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, arī banku iekšzemes kredītportfelis janvārī un februārī samazinājās. Banku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmēju augošo piesardzību, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, papildināja vienreizēji faktori - institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņas janvārī un "PNB bankas" licences anulēšana februārī, piebilst Purviņš.

Viņš arī atzīmē, ka situācija krasi mainījusies martā.

"Gan globālajai, gan Latvijas tautsaimniecībai aizvien asāk izjūtot koronavīrusa Covid-19 ietekmi, kā uzņēmējiem, tā mājsaimniecībām būtiski sarūk iespējas uzkrāt, līdz ar to mazināsies bankās izvietoto noguldījumu atlikums. Vājinoties maksātspējai un veidojoties pārrāvumiem naudas plūsmās, visticamāk, turpinās sarukt arī kredītportfelis, tomēr vīrusa negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību varētu mazināt plašāks fiskālās politikas atbalsts, tostarp valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un to darbiniekiem," norāda Purviņš.

Viņš arī min, ka ultrastimulējoša monetārā politika un banku sektora elastīgā pieeja ar kredītmaksājumu pārstrukturēšanu palīdzēs risināt likviditātes problēmas un nodrošinās labvēlīgus finansēšanas nosacījumus tautsaimniecības dalībniekiem.

Pēc Purviņa vēstītā, janvārī un februārī iekšzemes kredītportfelis saruka par 1,7%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 2,9%, bet mājsaimniecību kredītportfelim - par 0,2%. Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu ietekmi, nostiprinājās negatīvajā sektorā - februārī -1,4% kredītiem kopumā un -2,2% kredītiem nefinanšu uzņēmumiem. 

Viņš atzīmē, ka neliels pozitīvs gada kāpums saglabājās tikai mājsaimniecību kreditēšanā - par 0,8%, tostarp mājokļa kredītiem pieaugums bija par 1,2%. 

"Visai vāja bija jauno kredītu dinamika, tomēr februārī tā nedaudz uzlabojās - tie izsniegti vairāk nekā janvārī un arī vairāk nekā pērn februārī," piebilst Purviņš.

Savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums janvārī-februārī samazinājās par 0,8%, tostarp nefinanšu sabiedrību noguldījumi saruka par 2%, savukārt mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 0,3%. Līdz ar to iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps februārī veidoja 6,4%, tostarp nefinanšu sabiedrību sektorā pieaugums bija par 3,7% un mājsaimniecību sektorā - par 7,3%.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada februāra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 11,487 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 12,928 miljardi eiro.