Tūrisma apstāšanās Rundālei radīs divu miljonu eiro zaudējumus (9)

Teātris, koncerts vai kino ir kolektīvs notikums, kas izolācijā nav iespējams.  Ciet ir pilnīgi viss un koncertu vai izrādi nevar piegādāt attālināti, vai pārtaisīt par dezinfekcijas līdzekli. Radošās jomas no vīrusa cietīs vissmagāk.

Sabiedrībā valda uzskats, ka kultūra dzīvo tikai ar valsts atbalstu un tās ieguldījums ekonomikā ir niecīgs. Tā tiek atbalstīta ikdienā un krīzes laikā, kad  ekonomisti pieprasa  koncentrēties uz tradicionālām ražojošām nozarēm,  prasīs vēl vairāk. Patiesībā Latvijā ir attīstījušās  kino producēšanas kompānijas, privātas koncertzāles un teātri, kas spēj pelnīt un dot darbu citiem. 

Latvijas filmu industrija  no valsts saņem 6 miljonus eiro. Ieguldot arī privātus līdzekļus, tā rada kinozālēs labi pārdodamas filmas un pelna naudu, palīdzot taisīt kino citu valstu producentiem.  Arī slavenu zīmolu reklāmas tiek filmētas Latvijā. 

No marta sākuma visa filmēšana ir apstājusies, jo vīrusa izplatīšanas ierobežojumi attiecas arī uz kino – slēgti kinoteātri, slēgtas robežas ārzemju filmēšanas grupām, arī sapulcināt komandu filmēšanas laukumā nevar. Nav darba māksliniekiem, grimētājiem, kostīmu departamentam un skaņu režisoriem.

Salīdzinoši labā situācijā ir valsts teātri, kam lielu daļu ienākumu nodrošina dotācija. Mazajiem, privātajiem ir granti, kas ļauj izdzīvot – saglabāt telpas, samaksāt algotajiem darbiniekiem. Mūzikas nams Daile atbalstu no valsts nesaņem un  2 miljonu apgrozījumu spējis sasniegt pats. Tagad uz nezināmu laiku viss ir apturēts.

Kultūras nozares bija no pirmajām, kam valsts apsolīja atbalstu. Visi cietušie varēs saņemt dīkstāves pabalstus un nodokļu atvieglojumus. Dailes vadītāja Zadovska cer uz dīkstāves pabalstiem saviem darbiniekiem, bet ir piesardzīga par nodokļu brīvdienām, jo tā ir tikai problēmas atlikšana.

Rundāles pils ir nozīmīgākais tūrisma objekts Zemgalē. Ikdienā te nepārtraukti ir pilns  gan ar vietējiem, gan  Vācijas, Francijas, Japānas un Itālijas tūristiem, kas apbrīno greznos interjerus, izstādes un simetrisko franču dārzu. Tagad te viss ir kluss. 

Muzeja vadība cer, ka pēc dažiem mēnešiem muzeju  tomēr varēs atvērt apmeklētājiem. Tas ļautu nopelnīt kaut daļu no muzeja uzturēšanai nepieciešamās naudas. Taču arī optimistiski vērtējot nākotni, muzejam pietrūks 220 tūkstoši, kas būs jāprasa no budžeta. 

Kino, teātra vai citu pasākumu sfērā strādājošie uzņēmumi var pretendēt uz valsts atbalstu štata darbiniekiem maksājot dīkstāves pabalstu. Bēdīgā situācijā  tagad ir ārštatnieki. Radošajās nozarēs producentu kompānijas māksliniekus un tehniskos darbiniekus nolīgst tikai uz projekta laiku, jo neviens nevar atļauties pastāvīgi algot savus aktierus, grimētāju vai gaismotāju, ja tos nevar nodarbināt nepārtraukti. Šie cilvēki ir vai nu pašnodarbinātie,  autoratlīdzību saņēmēji  vai strādā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā.  Paliekot bez darba, viņi var saņemt niecīgus pabalstus, jo nodokļi maksāti no mazām summām.  

Teātra trupa Kvadrifrons savas izrādes spēlēja vecā Cirka staļļos iekārtotā zālē.  Jaunie aktieri paši ir sava teātra administratori un producenti. 

Par vienas izrādes nospēlēšanu mazajos teātros aktieris saņem ap 50 eiro. Pēc nodokļiem paliek 40. Paliekot bez darba, sociālā nodrošinājuma faktiski nav.

Valdība šobrīd strādā pie noteikumu projekta, kas ļaus valstij palīdzēt arī tām personām, kas strādājušas mazo nodokļu režīmos un kam nav cerību uz pienācīgu atbalstu bezdarba gadījumā. Kultūras ministrija izstrādā noteikumus pašnodarbinātajiem. Gan kultūras nozarēs strādājošajiem, gan visiem pārējiem. 

Valstī kopumā ir ap 200 tūkstošiem personu, kas izmanto samazināto nodokļu režīmus.  Tagad, piešķirot pabalstus, tiek izmantota citu nodokļu maksātāju nauda un valsts aizņemtie līdzekļi. Saeima, bailēs no šo režīmu izmantotāju dusmām, jau ilgstoši nespēj pieņemt lēmumu, ka tas ir jāizbeidz.