Šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot trešdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām martā.

Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija. 

Viņš minēja, ka martā Latvijā strauji samazinājās patēriņa cenu gada inflācija, proti, salīdzinājumā ar 2019.gada martu cenas kāpa vien par 1,4%, kas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo triju gadu laikā un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena mēneša laikā kopš 2009.gada.

"Faktiski šis ir pirmais signāls par to, cik liels ir Covid-19 vīrusa izraisītais šoks gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā, un neizslēdzu, ka šogad Latvijā varētu atgriezties deflācija," sacīja Āboliņš. 

Viņš norādīja, ka šobrīd inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums. 

"Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulē ir sarucis par 10-20% un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas vienoties par ieguves apmēra samazinājumu naftas cenas biržās ir samazinājušās no 50-60 ASV dolāriem par barelu līdz aptuveni 20-30 dolāriem. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā martā samazinājās par 7%," klāstīja Āboliņš. 

Viņš arī minēja, ka citās preču un pakalpojumu grupās martā lielas izmaiņas vēl nebija vērojamas un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur. 

"Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šajās nedēļās ir straujāks nekā 2009.gadā un Latvijas ekonomikai zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20-25 miljoniem eiro dienā. Un tas nav tikai nozaru dēļ, kuru darbība faktiski ir apturēta, piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni," klāstīja bankas "Citadele" ekonomists. 

Āboliņš arī atzīmēja, ka lielas nenoteiktības apstākļos tiek atlikti ne pirmās nepieciešamības pirkumi, kā arī augošais bezdarbs būtiski mazinās algu spiedienu.

"Protams atsevišķām preču grupās cenas noteikti augs, piemēram, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%," piebilda Āboliņš.

Tāpat viņš atzina, ka precīzas prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņām šobrīd nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. 

"Uz šiem jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1% un atsevišķos mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija," teica Āboliņš.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka vīrusa sitiens pa globālo ekonomiku ir nogāzis inflācijas gaidas viscaur pasaulē. 

"Pie tik straujas ekonomikas atdzišanas un bezdarba pieauguma pieprasījums pēc pakalpojumiem un precēm turpinās lejupslīdi. Un apstākļos, kad globāli inflācijas tempi ir tik zemi, pie apvāršņa parādījušies deflācijas draudi," teica Gašpuitis.

Viņš minēja, ka tuvākajos mēnešos Latvijā cenu līmeņa izmaiņu vektoru uz leju lieks naftas cenu kritums. Tāpat jau aprīlī ir gaidāms siltumenerģijas tarifa samazinājums. 

"Daudzām precēm un pakalpojumiem vājā, vietām neesošā pieprasījuma ietekmē cenas pikēs lejup. Tā kā tirdzniecība daudzos segmentos ir paralizēta, arī cenu izmaiņas vēl kādu laiku var vēl neuzrādīties, bet kļūs pamanāmas līdz ar ierobežojumu noņemšanu. Tad, lai uzrunātu un iekustinātu patērētājus, kā arī atbrīvotos no preču krājumiem, daudzviet nāksies rīkot milzu izpārdošanas," sacīja Gašpuitis. 

Vienlaikus viņš atzina, ka grūti nosakāms virziens ir pārtikas cenām. Šobrīd globālās ekonomikas lejupslīde izraisa lielāko pārtikas cenu kritumu kopš 2015.gada, jo sarūk pieprasījums. 

"Darbaspēka ierobežojumi lauksaimniecībā un, ja pagadās slikti laika apstākļi, var radīt riskus daudzu pārtikas preču iztrūkumam un cenu kāpumam uz rudens pusi. Tas var būt, neskatoties uz to, ka formāli pārtikas krājumi pasaulē ir pietiekami, lai no šādiem scenārijiem izvairītos. Bet līdzīgi kā šobrīd ar medicīnas ekipējumu, valstis var sākt tirdzniecības ierobežojumus un sargāt krājumus, kas atsevišķos reģionos var palielināt bada, politiskās nestabilitātes un arī bēgļu krīzes draudus. Tas pastiprinās protekcionisma atbalstu daudzās sabiedrībās," sacīja Gašpuitis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvija šajā kontekstā ir relatīvi labās pozīcijās, jo pārtiku ražojam paši. 

"Bet tā vai citādi globālās plūsmas būs jūtamas. Pagaidām gan tie ir krasi scenāriji, bet situācija var ātri mainīties, jo vīruss globālo ekonomiku, īpaši nabadzīgākās valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu, būs ļoti novājinājis, bet ikviens negaidīts notikums var būt situāciju detonējošs. Tādēļ tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā strauji dils, un atsevišķos mēnešos iespējama deflācija," teica Gašpuitis.

Viņš arī prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējo inflācijas prognozi "SEB banka" samazinājusi līdz 0,3%.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA sacīja, ka preču cenu kāpumu martā galvenokārt virzīja pārtikas produktu cenas. Joprojām visstraujāk auga gaļas un tās produktu cenas, tostarp cūkgaļas cenas.

Tāpat viņa atzīmēja: ja pagājušā gada martā par vienu no galvenajiem inflācijas virzītājiem varēja nosaukt alkoholiskos dzērienus un tabaku, tad šogad šīs kategorijas devums kopējā inflācijā ir mazinājies un martā bija pat negatīvs. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā ir samazinājušās par 1,7%, ko lielā mērā noteica stipro alkoholisko dzērienu cenu kritums. Pērnā gada martā akcīzes nodokļa likme stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija augstāka nekā šogad 1.martā.

Komare arī atzīmēja, ka straujāku preču cenu kāpumu bremzēja degvielas cenas, kuras martā samazinājās par 7%, salīdzinot ar februāri, par gandrīz 5% gada laikā. Pēc naftas kariem, kas uzliesmoja starp Saūda Arābiju un Krieviju, "Brent" naftas cena martā nokrita zem 23 dolāriem par barelu, un tik zema naftas cena nav redzēta kopš 2002.gada. 

"Vispirms naftas cenas izmaiņas, kā novērojām martā, atspoguļojās degvielas cenās, bet nākotnē caur enerģijas un transporta izmaksām varētu ietekmēt arī pārējo preču cenas," minēja Komare.

Tāpat viņa norādīja, ka šogad martā inflācija ir divas reizes zemāka nekā pērnā gada martā, kad cenas kāpa par 2,8%. Savu lomu ir nospēlējuši vairāki faktori, piemēram, naftas cenas kritums, zemāki komunālo pakalpojumu tarifi un stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes straujais samazinājums pērn. 

"Visi šie faktori ir vilkuši kopējo cenu līmeni uz leju, tādēļ cenu kāpums gada laikā bremzējies. 2020.gadā inflāciju ietekmēs arī koronavīrusa izplatība. Visdrīzāk, jau tuvākajos mēnešos redzēsim, kā, noplokot pieprasījumam, varētu samazināties arī atsevišķu pakalpojumu cenas. Vienas no pirmajām varētu būt ar tūrismu saistīto pakalpojumu cenas," pauda Komare. 

"Swedbank prognozē, ka cenu kāpums turpinās samazināties un 2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 0,5%.

Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šā gada martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada inflācija - šā gada martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu - samazinājusies līdz 1,4%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 2,6%.

Uz augšu