25 tūkstošu gaismas gadu attālumā atklāta reta Zemei līdzīga planēta (14)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Mākslinieka interpretācija par to, kā varētu izskatīties uz superzemes.
Mākslinieka interpretācija par to, kā varētu izskatīties uz superzemes. Foto: AFP / Scanpix

Piena Ceļa galaktikā varētu eksistēt daudzas Zemei līdzīgas planētas, tomēr tās nav viegli atklāt. Līdz šim ir atrastas nedaudz vairāk kā 4000 eksoplanētas, no kurām lielākā daļa atrodas vairākus tūkstošus gaismas gadu lielā attālumā no mums. 

Tieši tāpēc katrs paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu ir ļoti aizraujošs. Tomēr jaunatklātā eksoplanēta varētu būt pavisam īpašs gadījums, rakstīts izdevumā "Science Alert".

Tā pieder daudz mazāku akmeņaino eksoplanētu kopai, kas apriņķo savu zvaigzni līdzīgā attālumā, kā Zeme apriņķo Sauli. Šī planēta atrodas 24 722 gaismas gadu lielā attālumā no mums un ir tālākā zināmā eksoplanēta Piena Ceļa galaktikā. 

Zinātnieki kļūst arvien prasmīgāki jaunu eksoplanētu atklāšanā, tomēr tas nav viegli. Eksoplanētas pašas neizstaro gaismu, bet atstarotā gaisma nav pietiekami spēcīga un viegli pazūd zvaigznes gaismā. Lielākā daļa mums zināmo eksoplanētu ir atklātas, izmantojot divas metodes: pamanot to uz tās zvaigznes fona, vai arī identificējot nelielo planētas gravitācijas ietekmi uz tās zvaigzni. 

Tiesa, pastāv arī trešā metode, kas balstīta uz vispārīgās relativitātes teorijas. Iztēlojies divas zvaigznes, kas atrodas viena aiz otras, un novērotāju, kas atrodas zināmā attālumā no tām. Aizmugurējās zvaigznes gaismas stari (avots) otras zvaigznes gravitācijas dēļ nedaudz izliecas. Tas izkropļo un palielina avota gaismu. Kad visam pa vidu ir iesaistīta eksoplanēta, tā rada tālāku gaismas izkropļojumu, kas sasniedz novērotāju. Mēs to atpazīstam kā pazīmi par eksoplanētas klātbūtni. Pēc tam astronomi var izanalizēt gaismas izliekumu, lai noskaidrotu zvaigznes sistēmas parametrus. 

Ar šādu metodi zinātnieki atklāja jauno superzemi, kas ir aptuveni 3,96 reizes lielāka par mūsu planētu. Savukārt zvaigzne, kuru tā apriņķo, ir ļoti maza – aptuveni desmitreiz mazāka par mūsu Sauli. Orbitālais attālums starp planētu un zvaigzni ir aptuveni tāds pats kā starp Veneru un Sauli. Tomēr, ņemot vērā, ka zvaigzne ir tik maza, planēta ap to riņķo lēni. Planētas gads sastāv no aptuveni 617 Zemes dienām.  

Pagaidām mēs nezinām, vai šī eksoplanēta ir apdzīvojama. To būs grūti noskaidrot, jo planēta atrodas ļoti tālu, un mums nav pietiekami spēcīgu un smalku instrumentu, lai noskaidrotu, vai planētai ir atmosfēra. 

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astronomical Journal”

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu