Konkurences padomes vadītāja atlases konkurss beidzies bez rezultāta (1)

Atlases komisija, izvērtējot pretendentu motivāciju ieņemt šo amatu un redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, kā arī kopējo sniegumu, atbildot uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurss tika izsludināts 1.aprīlī, un pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 30.aprīlim. Valsts kanceleja atlases procesa ietvaros piesaistīja atlases kompāniju, kura nodrošināja kandidātu uzrunāšanu, un kopumā tika uzrunāti 120 kandidāti. 

Neraugoties uz to, pieteikšanās aktivitāte bija zema. Kā atteikšanās argumenti kandidēt uz šo amatu tika minēti plašajam atbildības apjomam neadekvāts atalgojums, nevēlēšanās kļūt par amatpersonu un iespējamā ietekme no politiskās vides. Valsts kanceleja ir sniegusi atgriezenisko saiti par kandidātu piesaisti Ekonomikas ministrijai, izdarītie secinājumi tiks ņemti vērā, izsludinot atkārtotu konkursu.

"Konkurences padomei ir jānodrošina efektīva uzraudzība par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vai negodprātīgu tirgus dalībnieku vienošanos visās tautsaimniecības nozarēs. Tai ir jāturpina nozīmīgais darbs pie pēdējā gada laikā pieņemtiem lēmumiem, tāpēc ir svarīgi, lai iesāktais tiktu turpināts profesionālā līmenī. Turpināsim atlases procesu, lai atrastu šim amatam vispiemērotāko vadītāju," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Edmunds Valantis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa. Ar padomdevēju tiesībām piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Jau ziņots, ka Konkurences padomes priekšsēdētāja atlases komisija uz konkursa otro kārtu izvirzīja četrus no 12 pretendentiem, kas bija iesnieguši pieteikumus atklātā konkursā.

Topošajam Konkurences padomes vadītājam piedāvā mēnešalgu 3178 eiro pirms nodokļu nomaksas, sociālās garantijas un veselības apdrošināšanu, kā arī bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

No pretendentiem tiek prasīta nevainojama reputācija, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, tiesību zinātnē vai vadībzinātnē, kā arī ne mazāk kā piecu gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā ar vismaz desmit padotajiem darbiniekiem, kas iegūta pēdējo desmit gadu laikā.

Tiek prasītas arī zināšanas par konkurences tiesību piemērošanu, pieredze un izpratne finanšu vadības jautājumos, zināšanas par tautsaimniecības attīstības procesiem un uzņēmējdarbības vidi, kā arī izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem.

Nepieciešamas arī angļu valodas zināšanas B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei, kā arī teicamas stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes.

Līdzšinējā padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama janvāra sākumā paziņoja, ka viņa pēc pašas vēlēšanās 15.aprīlī amatu pametīs. Ābrama Konkurences padomes vadītājas amatu ieņēma kopš 2012.gada 26.jūnija. Uz otro termiņu iestādes vadītājas amatā viņa tika apstiprināta 2017.gadā.

Konkurences padome: Iestādes vadītāja amata konkursa izbeigšana bez rezultāta izgaismo iestādes nepietiekamo finansējumu

Konkurences padome (KP) iestādes priekšsēdētāja amata konkursa izbeigšanu bez rezultāta saista arī ar neatbilstoši zemu atalgojumu pretstatā augstajiem amata pienākumiem, aģentūru LETA informēja KP.

KP jau gadiem cēlusi trauksmi par nepieciešamību stiprināt iestādes finansiālo kapacitāti, lai tā varētu piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus un nodrošināt efektīvu konkurences uzraudzību.

KP uzsver, ka tās uzdevums ir uzraudzīt un aizsargāt konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs, turklāt kopš šā gada 1.janvāra iestādei paplašināts pilnvaru loks - novērst valsts un pašvaldību radītu konkurences kropļojumus, kas ir viena no izplatītākajām Latvijas konkurences vides problēmām. Lai nodrošinātu efektīvu konkurences uzraudzību, KP ilgstoši ir vērsusi atbildīgo institūciju uzmanību uz nepietiekamajiem iestādes, tostarp finanšu, resursiem.

Nepieciešamību stiprināt KP finansiālo kapacitāti apstiprina arī 2019.gadā pieņemtā "ECN+" direktīva "2019/01", kas līdz 2021.gada 4.februārim ir jāpārņem Latvijas nacionālajos tiesību aktos. Direktīvas mērķis ir nodrošināt efektīvu konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanu, un tā nosaka, ka visām Eiropas Savienības konkurences iestādēm jābūt nodrošinātām ar nepieciešamajiem rīkiem, tostarp pietiekamu finansējumu efektīvai konkurences tiesību piemērošanai.

Ābrama: Jādomā par atalgojuma palielināšanu visiem Konkurences padomes darbiniekiem

Konkurences padomes vadītāja atlases konkursa beigšanās bez rezultāta liecina par to, ka būtu jādomā par atalgojuma palielināšanu visiem Konkurences padomes darbiniekiem, aģentūrai LETA sacīja bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

"Šāds konkursa rezultāts ir ļoti bēdīgs, jo nu jau mēnesi iestāde ir bez vadītāja un tā paliks vēl kādu laiku. Vadītājs ir ļoti nepieciešams, jo Konkurences padomei jārisina daudzi sarežģīti uzdevumi," sacīja Ābrama.

Viņa norādīja, ka grūti spriest, kāpēc konkurss beidzies šādi, bet viens no iemesliem varētu būt zemais atalgojums, kas nemotivē piesaistīt spēcīgus kandidātus.

"Jau sen vērsu uzmanību, ka atalgojums padomē ir neadekvāti zems. Tagad Valsts kancelejai un Ekonomikas ministrijai būtu jāpārskata atalgojuma politika un jālemj par atalgojuma celšanu visiem Konkurences padomes darbiniekiem. Patlaban padomē atalgojums ir viszemākais, salīdzinot ar līdzīgā profilā strādājošiem advokātiem, nozaru regulatoriem, atsevišķām tiesībsargājošām iestādēm," skaidroja Ābrama.

Viņa arī pauda neizpratni, ka konkurss uz vadītāja amatu ticis izsludināts tik vēlu, jo par savu aiziešanu no amata paziņojusi ļoti laikus ar mērķi, lai līdz viņas aiziešanai būtu iespējams izvēlēties jauno Konkurences padomes vadītāju.

"Tagad vēl kādu laiku iestādes darbs būs ļoti apgrūtināts. Slikti arī tas, ka Konkurences padomes padomē patlaban darbojas tikai divi cilvēki, jo visās līdzīga profila iestādēs - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Latvijas Bankā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā - padomēs ir vairāk cilvēku," norādīja Ābrama.

Viņa pauda cerību, ka pēc šī konkursa rezultātiem tiks izdarīti secinājumi un tiks pārskatīts atalgojums visiem Konkurences padomes darbiniekiem, jo iestādei nepieciešami motivēti, zinoši cilvēki.

Jautāta, vai pati nav apsvērusi iespēju atgriezties amatā, Ābrama sacīja, ka viņas laiks Konkurences padomē ir pagājis un viņa neapsver domu atgriezties šajā darbā.

Ņemot vērā konkurences iestāžu augsto atbildību un plašo darbalauka, ir būtiski konkurences iestādes nodrošināt ar visiem nepieciešamajiem resursiem to veiksmīgas darbības īstenošanai, norāda KP. "ECN+" direktīva nosaka arī augstas prasības pret iestādes vadītāja un visas lēmējinstitūcijas politisku neatkarību.

"KP jau gadiem saskārusies ar augsto darbinieku mainību zemā atalgojuma dēļ. Arī šo situāciju, kad ir salīdzinoši zema pretendentu interese par KP priekšsēdētāja amatu un Valsts kanceleja amata konkursu nolēmusi izbeigt bez rezultāta, ir pamats saistīt ar iestādes ilgstoši nepietiekamo finansējumu. Tas ir apliecinājums, ka salīdzinoši prestižs amats nevar būt vienīgā motivācija to ieņemt, īpaši tad, ja priekšsēdētāja amats ietver sevī augstu atbildības līmeni un riskus, kas pieprasa arī adekvātu atalgojumu," skaidroja KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Račko.

KP norāda, ka iestādes niecīgais budžets salīdzinājumā ar līdzīgas funkcijas veicošiem atsevišķu nozaru regulatoriem ir kritizēts arī no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Komisijas puses, rekomendējot valstij rīkoties, lai konkurences uzraugs varētu efektīvi pildīt savas funkcijas.

KP priekšsēdētāja konkursā norādīts, ka amata mēnešalga ir 3178 eiro pirms nodokļu nomaksas. Kā galvenās prasības amatam tika izvirzīta nevainojama reputācija, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, tiesību zinātnē vai vadībzinātnē, kā arī pēdējo desmit gadu laikā gūta ne mazāk kā piecu gadu nepārtraukta pieredze organizācijas vadītāja amatā ar vismaz desmit padotajiem. Tāpat no amata pretendentiem tika sagaidītas zināšanas par konkurences tiesību piemērošanu un pieredze, izpratne finanšu vadības jautājumos.